Ulmanis rēzekniešiem sola paātrināt speciālās ekonomiskās zonas veidošanu

G.Ulmanis Rēzeknē aicināja arī domāt, kā uzlabot naturalizācijas gaitu valstī, jo arī «politiķi sirdī atzīst to, ka Latvija nedrīkst būt «oriģināla» zeme ar to, ka šeit ir ap 30% nepilsoņu». Diena jau rakstījusi, ka Valsts prezidents uzskata - Pilsonības likums nedrīkst būt dogma, tāpēc viņš rosinās diskusiju par naturalizācijas kārtības maiņu. Zinātniskajā konferencē Nacionālie procesi: Latgales latviešu masveida izceļošanas uz Sibīriju simtgade, ko rīkoja Rēzeknes augstskola, ievadvārdus teica G.Ulmanis. Viņš uzsvēra, ka sakļautai sabiedrībai ir svarīga kopējā atbildības sajūta par valsts drošu nākotni. Prezidents teica, ka Latvija ar 30% nepilsoņu nedrīkst saglabāt šajā aspektā pirmo vietu pasaulē. «Tas nav pieļaujami, un mums ir jādomā par to, lai naturalizācijas skaitļi izskatītos savādāki. Naturalizācija ir pārāk saistīta ar nacionālajām interesēm un nacionālo drošību.» G.Ulmanis atzina, ka pēdējos gados ir izmainījusies attieksme pret latviešu valodu. «To dzird daudz vairāk, nekā tas bija pirms desmit gadiem. Notikusi principiāla izmaiņa šajā ziņā,» teica prezidents. Tomēr aktuālākais jautājums tikšanās reizē bija SEZ veidošana, kuras nepieciešamību uzsvēra arī Rēzeknes pilsētas mērs Jānis Jukna. Diena rakstīja, ka projektu SEZ tapšanai Rēzeknē Saeimai iesniedza jau iepriekšējā sasaukuma pilsētas domes deputāti pērngada decembrī. Gada sākumā Saeima izskatīja šo likumprojektu pirmajā lasījumā. Maijā projekts sagatavots otrajam lasījumam, taču, kā G.Ulmanim paziņoja I.Siļiņēviča, projekta izskatīšana 2.lasījumā aizkavējusies jau trešo nedēļu, taču šādas zonas izveide, viņasprāt, ir vienīgā iespēja ne tikai Rēzeknes, bet arī rajona un visa Latgales reģiona rūpniecības un sociālajai atdzimšanai. «Mūsu pilsētai ir visi priekšnoteikumi, lai izveidotu brīvo ekonomisko zonu, ir lielas rūpnieciskās platības, kas tagad netiek izmantotas. Mūsu projekts atšķiras no līdzīgiem projektiem, piemēram, Liepājā, jo Rēzeknes zona top nevis pēc valdības vai Saeimas ierosmes, bet gan ir Rēzeknes augstskolas un citu speciālistu ilgstoša darba rezultāts,» sacīja I.Siļiņēviča. Valsts prezidents apsolīja noskaidrot, kāpēc aizkavējusies SEZ likumprojekta izskatīšana 2.lasījumā un savu iespēju robežās darīt visu, lai šo projektu izskatītu ātrāk. «Tur, kur būs rosīga ekonomiskā un rūpnieciskā dzīve, būs garantēta arī novada attīstība,» secināja G.Ulmanis. Kopš 1996.gada 26.oktobra, kad pašvaldība apstiprinājusi pilsētas attīstības plānu līdz 2003.gadam, domē izveidota padome, kas izstrādājusi arī speciālās ekonomiskās zonas projektu. Kā Dienai pastāstīja P.Burmistrovs, publiskajā akciju sabiedrībā SEZ par akcionāriem jau kļuvuši daudz Rēzeknes uzņēmēju, bet netrūkst arī ārzemju investoru no Kanādas, Dienvidāfrikas un Vācijas, kuri vēlētos Rēzeknē ieguldīt savu kapitālu un atvērt ražotnes. Rēzeknē patlaban ir 14,7% bezdarbnieku, zems dzimstības līmenis, 80% tās iedzīvotāju ir trūcīgi, bet rūpnieciskās produkcijas apjoms kopš 1990.gada samazinājies līdz minumam.