Uz ārzemēm

Savu kompāniju viņš nākotnē redz starptautiskā arēnā. Patlaban tiek izvērtēti vairāki tirgi, taču par to, kad ārzemēs tiks atvērti pirmie veikali, vēl esot pāragri runāt. A.Popovs uzskata, ka vietējam biznesam tiek pievērsta ļoti maza uzmanība — nav vērojami konkrēti atbalsta soļi un problēmu izpratne.

Kā Latvijas sabiedrība pēdējos gados mainījusies maksātspējas ziņā?
Tā saucamais luxury segments, kurā strādā Podium, ir samērā konservatīvs un dzīvo nedaudz savu dzīvi. Nevar teikt, ka tādiem veikaliem kā Podium ievērojami mainās klientu bāze, taču — tā palielinās, nākot klāt jauniem, veiksmīgiem uzņēmējiem ar labiem ienākumiem.
Viss atkarīgs ne tik daudz no ienākumiem, kā no kultūras. Kad plānojām Podium, izvērtējām labākos Eiropas piemērus — neko līdzīgu neatradām, mēs darām labāk! Jo mūsu klientu prasības ir ļoti augstas. Tie, kas sasnieguši Podium līmeni, ļoti daudz ceļo un salīdzina. Ja gribi būt līderis, jādara labāk par citiem!

Kāpēc šie cilvēki neiepērkas ārzemēs?
Iepērkas! Mums tā ir papildu konkurence un nepieciešamība strādāt labāk.
Taču, piemēram, iekārtojot interjeru, grūtāk veikt pasūtījumus un strādāt ar dizaineri, ja tirgotājs atrodas ārzemēs.

Kāds ir luksusa preču cenu līmenis Latvijā salīdzinājumā ar Rietumiem?
Šajā segmentā situācija ir nedaudz savādāka nekā masu produkcijas jomā. Luksusa zīmolu ražotāji visām valstīm nosaka vienādas cenas. Atlaides gan vienā valstī var tikt piedāvātas ātrāk nekā citur — tas atkarīgs no tirgotāja politikas.

Elkor veikalu tīkls savukārt orientēts uz masām — kā šajā segmentā redzat cilvēku maksātspējas izmaiņas?
Ja Podium koncepcija ir luksusa klienti, Elkor — vidējā un augstākā līmeņa. Arī Elkor pircēju skaits pieaug. Iemesls — ienākumu pieaugums.

To var pateikt tikai pēc apjomiem vai arī zīmoliem, ko cilvēki izvēlas?
Kad sākām, primārās bija cenas, tagad cilvēki skatās uz value for money — cenas un kvalitātes attiecību. To mēs jau paredzējām savā preču izvēles stratēģijā.

Kādi ir klientu iecienītākie zīmoli — gan Elkor, gan Podium klientu segmentā?
Piemēram, no elektronikas precēm Elkor klienti visbiežāk izvēlas Sony, Panasonic, Samsung, Philips. Podium klienti savukārt ir iecienījuši Alessandro dell’ Aqua, Missoni, Jean Paul Gaultier.

Sākotnēji tā nebija?
Jā, piemēram, Sony cenas cilvēkus šokēja, bet tagad redzam, ka tieši līderi aug — tiklīdz aug maksātspēja un paplašinās zīmolu atpazīstamība, Latvija šajā ziņā neatšķiras no Eiropas un ASV. Šīs kompānijas ir līderi ne jau tādēļ, ka pašas tā izdomājušas, bet tāpēc, ka klienti tās izvēlas.

Kādā mērā Latvijas iedzīvotāji ir uz tehnoloģijām orientēti?
Lai cik tas būtu dīvaini, Latvijas iedzīvotāji ļoti seko līdzi tehnoloģiju un modes tendencēm. Mums ir ļoti izglītoti klienti — gan Podium, gan Elkor segmentā.

Jums patlaban nav veikali ārpus Latvijas. Neplānojat?
Kompānijas mērķis ir kļūt par starptautisku uzņēmumu — savus lielos projektus Latvijā esam pabeiguši. Izvērtējam dažādus tirgus.

Tirdzniecībā?
Es fokusējos tikai uz tirdzniecību. Agrāk bija arī citi virzieni, bet tad nolēmām būt eksperti tirdzniecībā.

Eiropā taču ir tik daudz tirgotāju!
Ja dari labi, nav ko uztraukties par konkurenci. Mēs jau patlaban veiksmīgi izturam konkurenci ar ārzemju kompānijām, kas ienāk Latvijā. Tehnoloģiju un personāla ziņā esam konkurētspējīgi.

Kad varētu būt pirmie veikali ārzemēs?
Par to vēl ir pāragri runāt.

Vai pretinflācijas plāna rezultātā jūtams, ka patēriņš nepieaug tik strauji, kā plānots?
Vēl nejūtam. Bet skaidrs, ka atsevišķi segmenti, piemēram, nekustamā īpašuma joma, ir pārkarsuši. Tātad savā ziņā krīze būs — vai nozarē vai kopumā ekonomikā — atkarīgs no notikumu tālākās gaitas. Runājot par maksātspēju — viss būs atkarīgs no katra konkrētā cilvēka: ja viņš rēķinājies ar tirgus kritumu, problēmu nebūs, savukārt ja viņš bijis pārlieku optimistisks, ņēmis kredītus un ieguldījis nekustamajā īpašumā, jābūt gatavam tirgus kritumam.

Kā jūs vērtējat pašu plānu?
Vēl ir par agru runāt par rezultātiem, jo tas tikko pieņemts, bet ekonomikā var spriest tikai pēc ilgtermiņā sasniegtā.

Tātad pagaidām vēl nevar pateikt, vai jāievieš kas papildus?
Patlaban ir diezgan grūti prognozēt Latvijas ekonomikas attīstību. Vērojamas vairākas krīzes pazīmes, bet attīstība atkarīga no ļoti daudziem faktoriem. Skaidrs, ka nekustamais īpašums ir pārvērtēts. Jautājums — cik daudzas nozares, piemēram, būvniecību, būvmateriālu ražošanu un tirdzniecību, banku nozari tā pavilks līdzi. Citas pazīmes — pārmērīgs algu kāpums. Uzskatu, ka saistībā ar pretinflācijas plānu lielas cerības nevajadzētu lolot, jo tas ļoti mazā mērā ietekmē situāciju.

Tirgum pašam jāsakārtojas?
Jā. Pārkarsušajos tirgus segmentos būs vērojama stagnācija.

Kādas varētu būt cenu izmaiņas? Jums arī pieder zemes gabali..
Pirms trim gadiem nolēmu atteikties no citiem biznesiem un fokusēties tikai uz tirdzniecību. Atstāju tikai tos īpašumus, kurus var izmantot stratēģiski, tirdzniecības attīstībai. Nekustamā īpašuma tirgū viss būs atkarīgs no iegādes mērķa. Ja nekustamajā īpašumā līdzekļi ieguldīti kā biznesā, jautājums — vai var gaidīt un pārdzīvot krīzi. Ja nevar, jāmaksā kredīts, visticamāk, tiks samazinātas cenas.

Daudziem nāksies samazināt cenas?
Jā.

Par cik?
Sliktākajā gadījumā — reizes.

Kā vērtējat nekustamā īpašuma nodokļa politikas reformu, kā dēļ jums jāmaksā vairāk?
Neviens bizness nav priecīgs par nodokļu nastas pieaugumu.

Pirms kāda laika runāja, ka sadzīves tehnikas biznesā ir liels pelēkās ekonomikas īpatsvars. Kā ir patlaban?
Tam ir ļoti maza tirgus daļa.

Kāda ir Elkor tirgus daļa sadzīves tehnikas tirgū?
Esam līderi, bet konkrēti neviens nevar pateikt, jo nav statistikas. 50% nav, jo spēlētāju ir daudz.

Elektronikas tirgotājs Euronics ienāca, piesakot jums karu.
Nav vērts atbildēt uz katra jauna spēlētāja skaļiem paziņojumiem. Euronics ir iepirkumu kooperatīvs. Protams, ir viegli lielas kompānijas ēnā pievērst sev uzmanību. Tas notiek ne pirmo un ne pēdējo reizi! Nedomāju, ka viņi var mainīt tirgus izkārtojumu.

Līdz šim jūs pamatā orientējāties uz maksātspējīgo Rīgu. Patlaban arī lielās reģionu pilsētas strauji attīstās.
Rajonus apkalpo mūsu vairumtirdzniecības daļa. Tuvākajā laikā veikalus atvērt neplānojam, jo orientējamies uz vidējā un augstākā segmenta pircējiem, turklāt mums ir mazajām pilsētām pārāk plašs sortiments — uz reģioniem jāiet ar cita, mazāka formāta veikaliem, kas nesaskan ar mūsu patreizējo koncepciju: mēs, gluži pretēji, paplašinām piedāvājumu, jo tas ir ērtāk klientiem. Tendence — cilvēki arvien vairāk ciena savu laiku.

Plānojat piedāvāt jaunas preču grupas?
Pamata grupas jau esam iekļāvuši un paplašinājuši. Lai pilnībā pabeigtu Elkor tirdzniecības konceptu, dažas grupas vēl nāks klāt.

Cik jums ir vidēji uzcenojums?
Pārtikas tirdzniecībā lielu lomu spēlē vietējie tirgotāji, savukārt mēs piedāvājam pasaules ražotāju preces. Uzcenojums svārstās, dažādās preču grupās tas ir atšķirīgs, un to ietekmē preces apgrozījums, konkurence. Pats mazākais uzcenojums visā pasaulē ir elektronikai, pat sākot no viencipara skaitļa — lielā apgrozības tempa un konkurences dēļ.

Euronics kā savu stipro pusi cīņā ar jums minēja apkalpošanas līmeni. Jūs arī saskarieties ar darbaspēka problēmu?
Tā patlaban ir galvenā problēma. Atvērto robežu dēļ bizness ir nonācis ķīlnieka lomā. Esam pabeiguši lielos investīciju projektus un tagad lielāko uzmanību pievērsīsim apkalpošanai. Jāatceras, ka maziem tirgotājiem, kā piemēram, Euronics ir vieglāk ātri atrisināt dažādas problēmas. Ja kompānija attīstās, uzsvars ir nedaudz cits. Pašapkalpošanās veikaliem vispār ir vieglāk — ja nevar, neapkalpo klientu, ir tikai kasieri.

Cik jūsu kompānijā ir vidējā alga?
Kā vidēji valstī.

Jums ir līzinga kompānija. Patlaban lai saņemtu kredītu virs 12 000 latu, jāiesniedz VID izziņa. Ir doma šo slieksni nolaist līdz 6000 latu. Kā to vērtējat?
Bums sākās ar to, ka bankas ļoti brīvi deva naudu nekustamā īpašuma iegādei. Mēs nefinansējam nekustamo īpašumu, bet tikai savas preces, līdz ar to mums nebija ārkārtēju apjoma kāpumu un nebūs arī kritumu.
Jo sarežģītāk tikt pie kredīta, jo mazāk tos ņem — kopā ideja vērtējama pozitīvi, jo cilvēki ir jāizglīto, lai viņi apzinātos kredītsaistības. Attīstībai savukārt barjeras nāk par sliktu. Ja runājam konkrēti par kredīta limitu, dārgās preces klienti iegādājas uzreiz, retāk meklējot līzinga pakalpojumus.

Jums bija strīds ar patērētāju tiesību sargiem par procentu likmju norādīšanu. Vai līgumi kļūst patērētājiem skaidrāki?
Jūsu minētā situācija bija viena liela tirgus spēlētāja PR gājiens — visi līgumi bija skaidri. Nevar teikt, ka vienas kompānijas strādā labi, citas slikti, jo aizrādījumi bija arī lielajām bankām. Atsevišķi punkti varbūt pilnībā neatbilda likuma burtam, taču bija skaidri.

Kāda bijusi attīstība procentu likmju ziņā?
Līzinga un patēriņa kreditēšanas biznesā nav tik daudz spēlētāju un visi strādā uz praktiski vienādiem nosacījumiem. Mums līzinga kompānija nav dibināta ar mērķi nopelnīt, bet gan lai stimulētu tirdzniecību, pārdodot preces uz nomaksu, līdz ar to varam atteikties no peļņas. Tas ir mūsu konkurences ierocis.

Kas vēl bez nekustamā īpašuma tirgus pārkaršanas un darbaspēka krīzes uztrauc jūs kā uzņēmēju?
Vietējam biznesam tiek pievērsta ļoti maza uzmanība. Nav vērojami konkrēti atbalsta soļi un problēmu izpratne, kaut bizness maksā nodokļus. Valsts var veiksmīgi attīstīties tikai tad, ja ir veselīga ekonomika un stiprs bizness.

Minējāt, ka fokusēsieties tikai uz tirdzniecību. Ja jūs tagad sāktu biznesu, ko izvēlētos — kas šķiet pats perspektīvākais?
Te jāņem vērā katra cilvēka motivācija. Viennozīmīgi, ka patlaban ir daudz grūtāk sākt biznesu nekā 90.gadu sākumā. No otras puses, jauni biznesi dzimst visu laiku. Jauniem cilvēkiem visupirms jāsaprot — kas tas tāds. Tas ir nenormēts darbalaiks, visu laiku sāp galva par dažādiem jautājumiem, jābūt entuziastam un jāpiemīt vairākām būtiskām rakstura īpašībām — mērķtiecībai, spēkam daudz strādāt un mācīties, kā arī jāmīl savs bizness.
Ja būtu kāda brīva niša, es jau pats to būtu izmantojis! Pēdējā laikā ļoti laba platforma attīstībai bijusi internets, tehnoloģijas. Turklāt tur sākotnēji nebija vajadzīgi lieli kapitālieguldījumi.

CV
Aleksandrs Popovs
dzimis 1968.gadā, Rīgā
1989.gadā iestājās LU, radio inženiera specialitātē
1992.gads — pirmais sadzīves un elektronikas tehnikas veikals Elkor
2004.gads tiek atklāts pirmais Elkor Centrs Brīvības 201
2007.gadā — modes un interjera centrs Podium
Hobiji: fotografēšana, teniss, slēpošana

Elkor
Pašlaik ir 15 tirdzniecības vietas, ka arī vairumtirdzniecība. Galvenie tirdzniecības veidi ir: elektronika, sadzīves tehnika, mēbeles, apģērbs, sporta preces, mājas tekstils un interjera priekšmeti.
Elkor piedāvā 1500 zīmolu.
Firmas īpašnieks ir Aleksandrs Popovs.
Apgrozījums 2006.gadā — 75 milj. eiro, 2005.gadā — 60 milj. eiro, pieaugums — 25%.
Investīcijas: 2007.gadā modes un interjera centrā Podium ieguldīti aptuveni 10 milj. eiro.
Kompānijā Elkor pašlaik nodarbināti aptuveni 1400 darbinieku.