Uz mūžu ieslodzītie neizbēgs

jūnija Latvijā oficiāli spēkā stājies Eiropas cilvēktiesību konvencijas 6.protokols par nāvessoda atcelšanu miera laikā. Tagad atbilstoši nepieciešams sakārtot Latvijas Krimināllikumu, kurā šis sods joprojām paredzēts, lai gan vairs nav spēkā. Taču to Saeima vēl nav izdarījusi. Cietumu administrācijas priekšnieks Vitolds Zahars domā, ka Jelgavas cietuma atsevišķajā blokā, kur izvietoti visi uz mūžu notiesātie, apsardze ir nodrošināta atbilstošā līmenī. Bēgšanas mēģinājumu līdz šim nav bijis. Pavisam nesen - 21.jūnijā - tiesa, balstoties uz jauno Krimināllikumu un Eiropas cilvēktiesību konvencijas 6.protokolu, diviem noziedzniekiem iepriekš piespriesto nāvessodu aizstāja ar 15 gadu cietumsodu. Patlaban Latvijā ir astoņi uz nāvi notiesātie. Arī uz mūžu notiesāto var atbrīvot pirms termiņa Saskaņā ar Sodu izpildes kodeksu, arī uz mūžu notiesātajiem ir tiesības lūgt apžēlošanu pēc 25 ieslodzījumā pavadītiem gadiem. ASV tiesa, piespriežot mūža ieslodzījumu, spriedumā var norādīt, ka šai personai nav piemērojama pirmstermiņa atbrīvošana. Latvijas tiesai šādu pilnvaru nav. Pēc 25 ieslodzījumā pavadītiem gadiem notiesātais var lūgt apžēlošanu, bet par to, vai viņu atbrīvot, jālemj tiesai. «Cietumā cilvēks ir redzams kā uz delnas un pēc tik ilga laika var prognozēt viņa tālāku rīcību, tāpēc tie, kuri nebūs mainījušies, no ieslodzījuma netiks atbrīvoti,» uzskata V.Zahars. Viņaprāt, šī likumā iekļautā norma ir ļoti vajadzīga, jo - «ja mēs cilvēkam nedosim šo cerību tikt atbrīvotam, mēs viņus padarīsim par lopiem». Bez cerības uz nākotni tiešām aktuāls varētu kļūt jautājums, kā nodrošināt, lai uz mūžu notiesātais cietumā neizdara atkārtotas slepkavības, piebilst V.Zahars. Rīgas apgabaltiesas tiesnese Maija Marija Čerkasova, kura piespriedusi augstāko soda mēru trīskāršam slepkavam un, būdama prokurore, nāvessodu pieprasījusi piecas reizes, uzskata, ka jau tiesas procesa laikā redzams, vai šis cilvēks spēs laboties. Ja ir kaut mazākā cerība, ka cilvēks pēc izciestā soda neizdarīs atkārtotu slepkavību, tiesa izvēlas citu soda mēru, Dienai skaidro M.Čerkasova. Viņa atzīst, ka psiholoģiski ir ļoti smagi izšķirties par dzīvības atņemšanu ar tiesas spriedumu. «Būdama prokurore, redzēju, kā tiesnesim, paziņojot par nāvessodu, aizlūst balss un trīc rokas, taču cilvēk,s kurš aukstasinīgi nogalinājis bērnus un sirmgalvjus vai mocījis savu upuri, nemainīsies arī pēc divdesmit cietumā pavadītajiem gadiem,» stāsta M.Čerkasova. Viņasprāt, šie cilvēki nav pelnījuši citu sodu kā nāvi. Kategoriski pret nāvessoda piemērošanu ir Valsts prezidenta apžēlošanas dienesta vadītāja Rita Aksenoka. Viņasprāt, cilvēks, kuram piespriests mūža ieslodzījums, nepaliek nesodīts. Iespējams, ka mūža ieslodzījums ir pat bargāks sods nekā nāvessods, domā R.Aksenoka. R.Aksenoka atceras, ka, būdama prokurore, nekad nav pieprasījusi kādam noziedzniekam augstāko soda mēru. «Esot notikuma vietā, šķiet, ka vainīgais nav pelnījis dzīvot, taču, iepazīstoties ar lietas materiāliem, nevari izšķirties par augstākā soda mēra pieprasīšanu. Tikai reizi kādai sievietei, kas bija izdarījusi trīskāršu slepkavību, gandrīz pieprasīju nāvessodu, taču, ņemot vērā viņas vecumu, lūdzu viņai piemērot bargāko cietumsodu. Sieviete, atbrīvošanu nesagaidījusi, nomira ieslodzījumā,» stāsta R.Aksenoka. Tāpat viņa atceras gadījumus, kad cilvēki pēc ieslodzījumā pavadītiem 15 gadiem sekmīgi iekļaujas sabiedrībā un citus noziegumus vairs neizdara. R.Aksenoka norāda - nedomājot par emocionāli ētiskajiem apsvērumiem, viens no spēcīgākajiem argumentiem par labu mūža ieslodzījumam ir iespējamās tiesu kļūdas. Arī skatot apžēlošanas lūgumus, reizēm šķiet, ka tiesa šaubas nav tulkojusi par labu tiesājamajam, saka R.Aksenoka, piebilstot, ka tiesas sprieduma likumību apžēlošanas dienests nekad nav apšaubījis. Bailes par cietumu drošību Saeimas debatēs par Eiropas cilvēktiesību un pamatbrīvību aizsardzības konvencijas 6.protokolu viens no deputātu minētajiem argumentiem pret nāvessoda atcelšanu bija līdzekļu trūkums atbilstošu apstākļu nodrošināšanai uz mūžu ieslodzītajiem. Bijušais tieslietu ministrs Dzintars Rasnačs (TB/LNNK), norādot uz nepietiekamo finansējumu, aicināja tos deputātus, kas balso par pievienošanos šai konvencijai, «veidot jaunu labdarības fondu slepkavu uzturēšanai, jaunu fondu cietumu uzturēšanai». Arī Juris Dobelis (TB/LNNK) norādīja, ka Latvijas cietumi nevarot nodrošināt to, lai uz mūžu ieslodzītie neaizbēgtu. V.Zahars uzskata, ka Jelgavas slēgtajā cietumā, kur atsevišķā blokā sodu izcieš visi astoņi uz mūžu notiesātie, drošības sistēmas ir atbilstošā līmenī, lai ieslodzītie nevarētu izbēgt. Šie ieslodzītie atrodas vienvietīgās vai divvietīgās kamerās un kontakti ar citiem ieslodzītajiem viņiem liegti. Kā stāta V.Zahars, šie ieslodzītie nav agresīvi un ne reizi nav centušies uzbrukt sargiem vai izbēgt. Arī ASV, pēc V.Zahara teiktā, uz mūžu notiesātie esot vieni no disciplinētākajiem ieslodzītajiem. Taču ASV par slepkavībām, kuras izdarījuši cilvēki, kas jau sodīti ar mūža ieslodzījumu, var piespriest nāvessodu. Jautāts, cik uz nāvi notiesāto var izvietot Jelgavas slēgtā cietuma atsevišķajā blokā, V.Zahars atzīst, ka patlaban tur iespējams izvietot tikai šos astoņus ieslodzītos. Taču, ja uz mūžu notiesāto skaits palielināsies, būšot jāiekārto jaunas kameras tajā pašā blokā.