Uzvārds nav lietvārds

Jau zināmu laiku vērojama reformēšana no «apakšas», kad, neievērojot esošos likumus, valodas lietotāji dažādi eiropeizē latviešu rakstību. Visspilgtākie piemēri ir Linda Leen un Jana Key, kuru angloamerikāniskie skatuves vārdi ik dienas tūkstošos tiek tiražēti latviešu presē, kamēr īstie angļi un amerikāņi likumīgi tiek latviskoti: Bītli, Maikls Džeksons... Arī citur vērojama reformēšana: kādu laiku Liepājā iznāca laikraksts Kurzemes Expresis, tagad kioskā redzu Latvijas Architektūra. Ar citvalodu uzvārdu latviskošanu gadās lieli misēkļi, kas varētu aizskart šo uzvārdu īpašniekus. Tā latviešu presē ilgu laiku modele Klaudija Šifere (Schiffer) tika dēvēta par Šīferi, bet Austrijas kanclera uzvārds tika pārtaisīts par Šīselu, kaut gan viņu sauc par Schu(umlaut!)ssel, tātad būtu jābūt Šisels. (Jāsaka, ka latviskojums vācu valodā varētu izklausīties pat mazliet bezkaunīgi.) Cik amizanti būtu, ja vācieši ar uzvārdiem Diersen un Du(umlaut!)rsch kļūtu par slavenībām un katru dienu tiktu pieminēti presē! Aizkustinoši lasīt autobusu atiešanas sarakstu Rīgas starptautiskajā autoostā: Kurmene, Ķeipene, Ķelne... Mežciems, Minstere, Minhene... Man liekas, ka šeit noteikti vajadzētu ārzemju pilsētas iekavās norādīt oriģinālvalodā, jo šo sarakstu pēta taču ne tikai kurmenieši, ķeipenieši... Latviešu valodas rakstības fonētiskais princips taču nav pilnīgs. (Cik variantos jūs saprotat teikumu: «Liec dēli zālē»?) Tādēļ rakstībai būtu jābūt atvērtai pārdomātām reformām. Ja jau mums ar savas valodas vārdiem ir pārpratumi, tad citvalodu uzvārdi dokumentos varētu būt pirmais reformas solis. Kad no manas dzimtas uzvārda padomju valodnieku grupa izreformēja c, biju otrās klases skolnieks. Vēlos, lai man būtu tiesības saglabāt savu vēsturisko uzvārdu!