Vācijas parlaments atkal Reihstāgā

Reihstāgs bija neveiksmei nolemtās Veimāras republikas atrašanās vieta pēc ķeizara sakāves. Tas tika nodedzināts ugunsgrēkā, ar ko sākās nacisma ēra. Berlīnes mūra pastāvēšanas laikā Reihstāga drupas bija pamestas. BBC ziņo, ka šī bija pirmā saulainā diena Berlīnē vairāku nedēļu laikā un spožā saule izgaismoja stikla kupolu, kas ir atjaunotās ēkas visīpatnējākais elements. Britu arhitekts sers Normans Fosters, kurš izstrādāja Reihstāga ēkas atjaunošanas projektu (tā īstenošana izmaksāja 330 miljonus dolāru), pasniedza lielu simbolisku atslēgu parlamenta spīkeram Volfgangam Tīrsem. Reuters atzīmē, ka pirmdienas svinīgie pasākumi iezīmē oficiālu valdības pārcelšanās sākumu no Bonnas rietumos, kur 1949.gadā tika izveidots demokrātiskais Bundestāgs, kamēr padomju atbalstītie komunisti kontrolēja Austrumvāciju no Berlīnes. Pārcelšanās notiks līdz septembrim. Ar to tiks noslēgts Vācijas apvienošanās process, kas sākās pirms desmit gadiem, beidzoties aukstajam karam un sabrūkot komunismam. Pēc pirmās simboliskās parlamenta sēdes Bundestāga deputāti atgriezīsies Bonnā. Bundestāgs sāks pastāvīgu darbu Berlīnē septembrī, kad Reihstāga ēka būs pilnībā rekonstruēta. Konservatīvais laikraksts Die Welt nosaucis svinīgo Reihstāga ēkas atklāšanu par «iemeslu priekam», saistot jaunā parlamenta atklāšanu ar Berlīnes mūra krišanu 1989.gadā. Interfax ziņo, ka Vācijas Bundestāgs ir nolēmis uz Reihstāga iekšējām sienām saglabāt uzrakstus, kurus 1945.gada maijā atstāja padomju karavīri, un šim lēmumam pievērsusi uzmanību Krievija. Krievijas Ārlietu ministrijas (ĀM) paziņojumā teikts, ka «uz Reihstāga sienām saglabātie uzraksti ir daļa no mūsu kopīgās vēstures, atgādinājums par to, cik ilgs, traģisks un milzīgu upuru pilns bijis kontinenta valstu ceļš uz mieru, labām kaimiņattiecībām un sadarbību».