Vai desmit gadus vecas plombas bojā zobus?

Rezultātā šiem zobiem tagad ir izņemti nervi un visi piepildīti. Aizdomas man radās, kad ārste sadusmojās, jo atteicos šādā veidā «ārstēt» arī pārējos zobus. Par kvalitāti es nesūdzos, zobi izskatās kā jauni. Man vienkārši aptrūkās naudiņas, jo par šiem sešiem zobiem samaksāju 115 latus. Pašreiz mani nomāc doma, ka zobārsts izmantojis manu nezināšanu un nopelnījis sev naudu, bet es nevajadzīgi esmu atļāvusi sešiem zobiem «izņemt sirsniņas». Tā redakcijai raksta ventspilniece A.Kalnace. Dienas aptaujātie zobārsti par šo jautājumu izteicās ļoti vispārināti, jo, kamēr nav redzēts konkrētais pacients, viņa mute un zobi, atbildi nevar sniegt. Ja ir perfektas, kvalitatīvas plombas, kas nebojā zobu, bez iemesla ārsti tās neurbšot ārā. Pēc pacienta vēlēšanās vecās plombas var nomainīt, ja nepieciešams kosmētisks uzlabojums. Zobu plombēšanas efektivitāte galvenokārt ir atkarīga no plombēšanai izvēlētā materiāla. Plombējamiem materiāliem tiek izvirzītas šādas prasības: * tie nedrīkst būt kaitīgi zoba pulpai; * jābūt kosmētiskai atbilstībai, krāsas noturībai; * jābūt ķīmiski izturīgiem mutes vidē; * jābūt mehāniskai izturībai. Kāpēc rodas problēmas ar padomju laika plombām? A+S zobārstniecības kabineta vadītāja dr.Rebeka Brīvmane informēja, ka katrai plombai ir savs laiks, kādā tā spēj pildīt savas funkcijas, nedeformējoties, nemainot izskatu, krāsu. Senos laikos, ja tā var nosaukt padomju laikus, sudrabs, kas tika izmantots plombu gatavošanai nebija kvalitatīvs. Jāatceras, kā agrāk gatavoja sudraba plombas - medmāsa miezerītī sajauca pulveri ar dzīvsudrabu. Tādā veidā plombas kvalitāte netieši bija atkarīga ne tikai no izejvielas, bet arī no medmāsas profesionalitātes, no tā, kādās attiecībās tika izvēlēti plombas materiālu komponenti. Atverot muti, katrs var lieliski redzēt savus zobus un plombas. Ja starp plombu un zobu ir neliela sprauga, negludums, elektromikroskopā tas jau izskatās pēc aizas. Šādā gadījumā plomba savas funkcijas nepilda. Ja tāda plomba zobā stāv vairākus gadus, zobs zem tās kļūst mīksts un ārstam jāurbj tik ilgi, kamēr ir «vaļā nervs». Ārstēšana, kad jāņem ārā nervs un jāpilda kanāli, patiesi maksā dārgi. Baltās plombas (norakrila un akrila oksīds) agrāk bija ķīmiski aktīvas vielas un ļoti ietekmēja zoba nervu. Izņemot vecas plombas, var redzēt, ka zobs, medicīniski izsakoties, ir depulpējies, tas nozīmē, ka nervs ķīmijas ietekmē ir dabiski gājis bojā - satrunējis. Cilvēki ir dažādi - vieni jūt sāpes, citiem šis process nemaz nav traucējis. Lielas plastmasas plombas var izraisīt periodonta izmaiņas - zoba apkārtējo audu izmaiņas, un tādā gadījumā zobs jārauj ārā. Tagad stomatologi sudrabu plombām saņem tablešu veidā, kurās materiāls ir perfekti dozēts. Plombas zobā izurbtajā dobumā tiek iestiprinātas ar saistošu līmi, tās tiek nopulētas. Par to, cik šīs plombas ir kvalitatīvas, varēs spriest pēc desmit gadiem. Ja pacients vēlas, it īpaši labojot priekšējos zobus, tiek izmantotas helioplombas. Pirmās helioplombas Latvijā tika liktas aptuveni 1992.gadā, taču materiāls vairākkārt ir ticis uzlabots. Faktiski materiāls, ar kurām plomba tiek «ielīmēta», ir tik izturīgs, ka drīzāk nolūzīs zobs nekā plomba. Taču tikpat labi, uzkožot riekstu, var nolūzt dzīvais zobs, bet plomba paliek. Lai varētu runāt par plombu turēšanos zobos, ir būtiska daudzu faktoru ievērošana. Ne velti zobārsti iesaka saviem pacientiem divas reizes gadā veikt profilaktiskās pārbaudes un apmeklēt zobu higiēnistu. Svarīgi, cik regulāri tiek tīrīti zobi, mainītas zobupastas un sukas. Šajā gadījumā, kad pacients meklē palīdzību ar laikraksta starpniecību, ir vainojams ārsta un pacienta kontakta trūkums. Pirms sākt ārstēt, stomatologam kopā ar pacientu jāapspriež ārstēšanās gaita, metodes un noteikti arī paredzamās izmaksas. Lai nebūtu konfliktu un pārpratumu, jābūt motivācijai un izskaidrošanai. Ja pacients apšauba ārstēšanas kvalitāti, nosaucot gan savu, gan ārsta uzvārdu un darbavietu, ar rakstisku iesniegumu jāgriežas Medicīniskās aprūpes un darba spējas ekspertīzes kvalitātes kontroles inspekcijā (vad. Rūta Bļodniece) Rīgā, LV 1003, Sadovņikova ielā 20.