Vai trīskārša nodokļu aplikšana?

Uzņēmumu reģistrs jau informē par pirmajiem reģistrētajiem koncernu līgumiem, un uzņēmēji tiek mudināti slēgt koncernu līgumus, jo pretējā gadījumā draud atkarības pārskata sagatavošana. Daudzi ir neziņā, kas var izrādīties kaitīgāks - koncerna līgums vai atkarības pārskats. Kā uzņēmēja nodokļus ietekmēs Koncernu likumā paredzētie maksājumi? Pašreizējie nodokļu likumi paredz, ka uzņēmējsabiedrības peļņa apliekama ar 25% nodokli, taču pēc sadalīšanas dalībniekiem dividendes ar nodokli vairs netiek apliktas. Kas notiks, ja uzņēmumi veiks Koncernu likumā paredzētos dažādos maksājumus: gan mātessabiedrībai (valdošajam uzņēmumam), gan meitassabiedrībai (atkarīgajai sabiedrībai), gan sabiedrības akcionāriem un dalībniekiem. Šie maksājumi likumā saukti gan kā peļņas nodošana, izlīdzinājums, atlīdzība, zaudējumu atlīdzināšana u.tml. Koncerna līgums Koncernu likums nosaka, kādi starp sabiedrībām noslēgti līgumi uzskatāmi par koncerna līgumiem: - ar pārvaldes līgumu sabiedrība pakļauj savu vadību citam uzņēmumam; - ar peļņas nodošanas līgumu sabiedrība apņemas nodot visu savu peļņu vai tās daļu citam uzņēmumam; - ar pārvaldes un peļņas nodošanas līgumu sabiedrība pakļauj savu vadību citai sabiedrībai, kā arī apņemas nodot tai savu peļņu. Koncernu likums paredz, ka, uzņēmumiem noslēdzot peļņas nodošanas līgumu, vai pārvaldes un peļņas nodošanas līgumu, atkarīgā sabiedrība «var nodot savu peļņu» valdošajai sabiedrībai. Vai šis maksājums atkarīgajai sabiedrībai tiks uzskatīts par izdevumu, kas saistīts ar saimniecisko darbību un par kuru var samazināt apliekamo ienākumu? Terminu «peļņa» Koncernu likums definē kā sabiedrības peļņas daļu, ko ir tiesīga sadalīt sabiedrības pilnsapulce, apstiprinot sabiedrības gada pārskatu. No definīcijas izriet, ka likumdevējs runā par peļņu pēc nodokļiem. Tātad atkarīgajai sabiedrībai vispirms vajadzēs nomaksāt nodokli par savu peļņu un tikai tad tā varēs veikt koncerna līgumā paredzēto maksājumu, ko likumdevējs sauc par peļņas nodošanu valdošajai sabiedrībai. Kā tiks kvalificēts peļņas nodošanas maksājums saņēmējam - valdošajai sabiedrībai? Šis maksājums veidos ieņēmumus valdošajai sabiedrībai. Pašreizējie likumi neparedz iespēju šādu ieņēmumu izslēgt no apliekamā ienākuma, tātad maksājums palielinās valdošās sabiedrības apliekamo ienākumu un par to vēlreiz būs jāmaksā nodoklis. Rezultātā veidojas dubults nodoklis par vienu un to pašu maksājumu, nemaz nepētot tālāk pievienotās vērtības nodokļa jautājumu. Kas mainītos, ja peļņu nodotu valdošajam uzņēmumam - fiziskajai personai? Arī likums «Par iedzīvotāju ienākumu nodokli» neparedz šādu ieņēmumu neapliekamo ienākumu sarakstā, tātad tas vēlreiz tiek aplikts ar nodokli šā cilvēka rokās. Palīdzēt varētu vienīgi likuma «Par nodokļiem un nodevām» 4.pants, kurš noteic, ka vienu un to pašu ienākumu nevar aplikt vienlaikus ar iedzīvotāju un uzņēmuma ienākuma nodokli. Ar citu Koncerna līgumā paredzamo maksājuma veidu - izlīdzinājumu mazākumdalībniekiem - var uzstādīt savdabīgu nodokļu rekordu - trīskāršu nodokļu aplikšanu: - atkarīgā sabiedrība nodod peļņu valdošajam uzņēmumam: 25% nodoklis; - valdošais uzņēmums iekļauj saņemto maksājumu apliekamajā ienākumā: 25% nodoklis; - valdošais uzņēmums samaksā izlīdzinājumu mazākumdalībniekiem: mazākumdalībniekam apliekams ienākums - 25% nodoklis. Koncernu likuma mērķis ir aizsargāt mazākumdalībniekus un nodrošināt viņiem tādu pašu ienākumu, kādu tie saņemtu dividendēs, ja nebūtu valdošās sabiedrības. Arī, piemēram, Lielbritānijā likums aizsargā mazos akcionārus un paredz līdzīga veida izlīdzinājuma maksājumus, taču Lielbritānijā likums uzreiz paredz, ka šādi maksājumi tiek pielīdzināti dividendēm, kas ar nodokli otrreiz netiek aplikti. Koncernu likumā trūkst šā ļoti būtiskā nosacījuma, kas peļņas sadalījumu un izlīdzinājuma maksājumus pielīdzinātu dividendēm un tādējādi atrisinātu pašreizējo nodokļu problēmu. Atkarības pārskats Koncernu likums uzdod valdošajam uzņēmumam veikt šādus maksājumus, ja nav noslēgts koncerna līgums: - pārskata gada laikā atkarīgajai sabiedrībai nodarīto zaudējumu atlīdzināšana no valdošā uzņēmuma puses; - prasījuma tiesību piešķiršana atkarīgajai sabiedrībai no valdošā uzņēmuma; - atkarīgās sabiedrības dalībniekiem nodarīto zaudējumu atlīdzināšana no valdošā uzņēmuma, tā pārstāvjiem un atkarīgās sabiedrības izpildinstitūcijas. Arī šajā gadījumā valdošā uzņēmuma maksājumi zaudējumu atlīdzībai tiks atzīti kā neatskaitāmi izdevumi un palielinās valdošā uzņēmuma maksājamo nodokli. Ir cerība, ka atkarīgajai sabiedrībai var neveidoties nodokļa saistība, ja tai tiešām gads beidzies ar zaudējumiem. Salīdzinot uzņēmēja stāvokli koncerna līguma gadījumā vai atkarības pārskata gadījumā, jāsecina, ka uzņēmējam būtu mazākas nodokļu saistības, ja netiek noslēgts koncernu līgums. Jāšaubās, vai tas bija likuma mērķis. Likumā ir dotas divas iespējas, kurām jānodrošina viens un tas pats taisnīgs rezultāts - mazo dalībnieku aizsardzība. Taču, ja likumdevējs laikus neizskaidros nodokļu konsekvences, likuma taisnīgais mērķis tiks izkropļots. Nodokļu likumi Pašreizējie nodokļu likumi jau paredz zaudējumu pārnešanu uzņēmumu grupā: likums «Par uzņēmumu ienākumu nodokli» noteic, kādos gadījumos uzņēmuma zaudējumus var pārnest uz citu grupas uzņēmumu un tādējādi samazināt pēdējā ar nodokli apliekamo ienākumu. Taču, definējot uzņēmumu grupu, likumdevējs ir noteicis 90% īpašumtiesību un balsstiesību kritēriju. Koncerna līgumu slēdzošo uzņēmējsabiedrību vairākums neatbildīs šim uzņēmumu grupas kritērijam, jo Koncernu likuma izpratnē uzņēmumam izšķiroša ietekme var izveidoties ne tikai uz līdzdalības pamata (balsstiesību vairākuma princips), bet arī uz līguma pamata. Līdz ar to likuma «Par uzņēmumu ienākuma nodokli» 14.1. pants netiks piemērots koncernu līguma maksājumiem. Šie pārsteigumi var sagaidīt uzņēmējus jau šā pārskata gada laikā. Tos, kuru koncerna likumā paredzētie maksājumi būs ietekmējuši apliekamo ienākumu, var pārsteigt arī divkāršs uzrēķins soda naudu un nokavējuma naudu veidā.