Vaiņodnieku nepiekāpība maina ministra attieksmi

Vaiņodē trīs teltīs, kas uzslietas uz pārbrauktuves netālu no stacijas, dienu un nakti mēnesi dežurē vairāki desmiti cilvēku, protestējot pret jūlijā pieņemto Latvijas dzelzceļa (LDz) lēmumu. Lai atjaunotu pasažieru satiksmi dzelzceļa posmā Liepāja-Vaiņode, Vilis Krištopans otrdien aicinās vietējās pašvaldības un Ministru kabinetu (MK) dibināt valsts un pašvaldību akciju sabiedrību Lejaskurzemes pasažieru pārvadātājs. Ministrs uzskata, ka līdzīgi - veidojot dzelzceļa pasažieru pārvadātāju sabiedrības - dzelzceļa problēmas varētu tikt atrisinātas arī citos reģionos. Tomēr arī pirmdien Vaiņodē turpinājās jau pirms mēneša aizsāktā vaiņodnieku un viņu atbalstītāju protesta akcija. «Vilciens ir vajadzīgs visas Lejaskurzemes attīstībai. Nav pareizi, ka līdz šim dzelzceļš bija maz noslogots un radīja zaudējumus. Es gribu zināt, ko valdība ir plānojusi, lai šajā novadā sāktos saimnieciskā rosība,» savu attieksmi izsaka vaiņodniece Alda Prūse. Diena viņu satika sestdien, kad ieradās Vaiņodē, lai izzinātu, kāpēc cilvēki šeit kļuvuši tik nepiekāpīgi. A.Prūse pavisam mierīgā un lietišķā balsī pavēstī, ka nekādas atkāpšanās nebūs. Viņa ir vaiņodniece jau ceturtajā paaudzē, savos pusmūža gados sākusi iesaistīties tūrisma attīstības plānošanā un uzskata, ka vilciens ir svarīgs priekšnoteikums dzimtās puses atdzimšanai. Biruta Serdjuka savukārt Dienai stāsta, ka LDz līdz šim nav izmantojis visas iespējas, lai saimniekotu efektīvāk. Vilciens kursējis lēni, daži vagoni vilkti ar milzīgu lokomotīvi, lai gan pirms tam kursējusi mazāka un izmantots, viņasprāt, ekonomiskāks sastāvs. Nebijis arī biļešu kontroles. Vilciena grafiks neatbildis pasažieru plūsmai. «Bet kāpēc dzelzceļš nepamēģināja saimniekot labāk, kāpēc uzreiz vilciens bija jālikvidē?» neizpratnē un sašutumā jautā B.Serdjuka. 26 diennaktis aizšķērsotajā pārbrauktuvē dežurējusi daudzbērnu māte Agita Drīviņa. «Mums viena meita mācās Liepājas arodskolā. Ja nebrauks vilciens, mēs bērnus nevarēsim sūtīt skolā,» savu piedalīšanos protesta akcijā skaidro daudzbērnu māte. A.Drīviņa un viņas vīrs esot bezdarbnieki. Ģimenē aug seši bērni, vecākajai meitai jau ir 20 gadi, viņa sākusi strādāt, bet mazākajam puikam ir tikai četri gadi. Sūtot uz Liepāju skolā vienu no bērniem, visai nedēļai vecāki līdzi dod somas ar ēdamo. Tā pilsētā iznāk tērēt mazāk. Vilciens kā satiksmes līdzeklis esot bijis lētāks un ērtāks nekā autobuss, kuru tagad piedāvā kā vienīgo alternatīvu. A.Drīviņas paziņu lokā esot apmēram 20 jauniešu, kuri, tāpat kā viņas meita, izmantojuši vilcienu. Vaiņodē, kur dzīvo apmēram 3000 cilvēku, atrodas pamatskola, vidusskola un internātskola, darbojas tikai daži nelieli uzņēmumi. Bezdarbs esot ap 80 procentu, Dienai pastāstīja cita piketa dalībniece Antra Dukure. Vilciens vaiņodniekiem esot nepieciešams, lai nokļūtu arī Liepājā uz tirgu. Tur izdodas pārdot pašražoto lauku produkciju un tā esot viena no retajām šejiniešu izdzīvošanas iespējām, skaidro A.Dukure, vienlaikus adīdama mazbērniem zeķes. Pikets sākās spontāni Diena jau rakstīja, ka barikādes uz sliedēm vaiņodnieki uzcēla 17.augusta pēcpusdienā. Tā bija svētdiena. Cilvēki pēkšņi uzzināja, ka pasažieru vilciens no Vaiņodes uz Liepāju dodas pēdējo reizi, lai gan LDz ģenerāldirektors Andris Zorgevics bija informējis vietējās pašvaldības, ka pasažieru pārvadījumus šajā posmā pārtrauks tikai ar 19.augustu. Taču 17.augustā visās 11 stacijā - Liepājā, Ālandē, Dubeņos, Grobiņā, Gaviezē, Sustā, Krogzemjos, Paplakā, Priekulē, Elkuzemē un Vaiņodē - parādījās uzraksti, ka pasažieru vilcienu kustība starp Vaiņodi un Liepāju tiek pārtraukta ar 18.augustu, t.i., ar pirmdienu. Cilvēki jau pirms tam bija rakstījuši vēstules uz avīžu redakcijām un Satiksmes ministriju un diez vai cerēja, ka izdosies dzelzceļnieku lēmuma izpildi apturēt. Taču priekšlaicīga kustības slēgšana pielēja eļļu ugunij un neapmierinātība, kas pirms tam gruzdēja tikai cilvēku valodās un rakstītajās vēstulēs, izlauzās konkrētā rīcībā. Tā vietā, lai ar piketētājiem sāktu pārrunas, ieklausītos viņu argumentos, pēc LDz iesnieguma Transporta policijas pārvalde ierosinājusi krimināllietu. Argumenti un aprēķini atšķiras Tikai 22.augustā Vaiņodē ieradās gaidītais A.Zorgevics, kurš mēģināja izskaidrot, kāpēc pieņemts lēmums par pasažieru vilcienu kustības pārtraukšanu. Viņa argumentus vaiņodnieki un citu pašvaldību pārstāvji atspēkoja ar saviem aprēķiniem. Diena jau rakstījusi, ka, pēc Satiksmes ministrijas aprēķiniem, Liepājas-Vaiņodes dzelzceļa posma ekspluatācija LDz rada zaudējumus Ls 551 000 apmērā, no tiem Ls 339 000 - pasažieru pārvadājumi. Kā Dienai apgalvoja Satiksmes ministrijas Dzelzceļa departamenta direktors Jānis Veidemanis, LDz līdz šim no peļņas, kas gūta par kravu pārvadājumiem, sedza šīs nerentablās līnijas izmaksas. Tomēr uzņēmuma kopīgie bilances rādītāji un to prognozes nākamajam gadam liek radikāli atteikties no šādas izšķērdības un par kravu pārvadājumiem gūto peļņu ieguldīt līnijās, kurās paredzams kravu apgrozījumus pieaugums. Pretējā gadījumā akciju sabiedrība nokļūšot pirmsbankrota stāvoklī. Priekules domes priekšsēdis Viesturs Maslovskis un citu pašvaldību vadītāji, kuru teritorijās dzīvo potenciālie vilciena pasažieri, uzskata, ka, izvērtējot vajadzības pēc dotācijām papildus norīkotajiem autobusu reisiem, ceļu Grobiņa-Priekule-Vaiņode,Tadaiķi-Māķi-Krisbergi un Bunka-Paplaka-Mazkalēti, kā arī Embūte-Ezere uzturēšanai, tīrīšanai un atjaunošanai, tuvākajos trīs gados nepieciešami vismaz 1,2 miljoni latu, V.Maslovskis uzskata, ka pašreiz ir dažādas metodikas, kā izrēķināt izdevumus vai zaudējumus, dzelzceļa likvidētāji ieinteresēti atklātībai nodot tikai sev izdevīgus ciparus. Viens no spēcīgākiem argumentiem, kāpēc piketētāji nepiekrīt vilciena atņemšanai, ir šaubas par to, kas notiks ziemā. Vaiņodes, Priekules apkaimē, Bunkas, Virgas un citos pagastos dzīvojošie cilvēki netic V.Krištopana solījumiem gādāt, lai ziemā ceļi šajā Latvija stūrī būtu izbraucami. «Rīgā puteņu laikā nevar iztīrīt ielas, vai tagad to spēs Vaiņodes pakalnos?» - tā saka piketētāja B.Serdjuka. Kā tad īsti būs ziemā, nespēj atbildēt arī valsts akciju sabiedrības Liepājas autobusu parks direktors Rūdolfs Embūtnieks. Pagājušajā piektdienā, tiekoties ar piketētājiem, viņš informēja, kādi reisi tagad kompensē vilciena trūkumu. Taču uz strikto jautājumu, vai satiksme būs arī ziemas mēnešos, atbildēja diplomātiski - ja jau pats ministrs solīja rūpēties, lai ceļi būtu iztīrīti, viņam neesot pamata neticēt. Vaiņodē runā politiķi Diena jau rakstīja, ka Latvijā īstenotā dzelzceļa politika tikai apspriesta 3.septembra Seimas ārkārtas plenārsēdē. 11.septembrī bija paredzēts balsojums par opozīcijas sagatavoto lēmumprojektu, kurā viens no punktiem paredzēja satiksmes atjaunošanu Liepājas-Vaiņodes atzarā. Taču vairākums deputātu nobalsoja par šī projekta neizskatīšanu. Vaiņodnieki cer, ka izdosies panākt Valsts prezidenta atbalstu. Tikmēr uz Vaiņodi turpina braukt visu frakciju pārstāvji un arī Saeimā nepārstāvēto partiju un virzienu politiķi. Viņi uzstājas ar kaismīgām runām, līdzjūtīgi klausoties bēdu stāstos vai izdalot drukāto propagandu. «Ja mēs būtu 7.Saeimā, viens hektārs zemes maksātu 100 000 latu,» sestdien, uzrunājot piketa dalībniekus, solīja deputāts Gundars Valdmanis. G.Valdmanis kopā ar savu kolēģi Leopoldu Ozoliņu Vaiņodē ieradās, lai uzslavētu piketa dalībiekus par «nepaklausību», taču uz jautājumu, ko viņiem darīt tālāk, neko konkrētu nespēja atbildēt. G.Valdmanis gan ieteica būt apņēmīgiem kā mežabrāļiem un turēties vēl vienu gadu, līdz ievēlēs jaunu parlamentu. Ministrs piedāvā izeju no krīzes «A/s Lejaskurzemes pasažieru pārvadātājs izveidošana ir tas risinājums, kādā veidā mēs varēsim atjaunot pasažieru pārvadājumus dzelzceļu posmā Liepāja-Vaiņode,» pirmdien presei teica Vilis Krištopans. V.Krištopans iecerējis lūgt MK no privatizācijas vai Finansu ministrijas speciālā fonda jaundibināmai sabiedrībai Lejaskurzemes pasažieru pārvadātājs piešķirt Ls 50 000 - pārvadājuma dotāciju līdz gada beigām. Līdz ar to, ja iecerētās a/s dibināšana ritēšot raiti, dzelzceļa satiksme minētāja posmā varētu tikt atjaunota jau šā mēneša beigās vai oktobra sākumā. Ministrs arī iecerējis, ka sākotnēji valsts jaunajā sabiedrībā varētu ieguldīt vienu vilciena sastāvu un jau minēto dotāciju, vietējās pašvaldības - intelektuālo potenciālu un menedžmentu. Savukārt, ja valdība neatbalstīšot Ls 50 000 dotācijas piešķiršanu, sabiedrībai darbību nākšoties sākt, šo summu aizņemoties. Tā kā ES direktīvās esot noteikts, ka dzelzceļa sabiedrībai jābūt brīvai no pasažieru pārvadājumu dotēšanas, a/s Lejaskurzemes pasažieru pārvadātājs dibināšana tikai pasteidzinošot šo procesu un ļaušot tuvināties ES normām. Ministrs arī skaidroja,- ja pašvaldības no ierosinājuma atteikšoties, «tad viņi paši aiziet no lietas, par ko visu laiku ir cīnījušies» un tad neesot izprotama viņu līdzšīnēja rīcība. Līdzīgu apsvērumu dēļ ministraprāt, Saeimai būtu jāatbalsta šis priekšlikums un nākamā gada budžetā jāiekļauj paredzētā dotācija. Pēc ministra aplēsēm, tie esot aptuveni Ls 200 000. V.Krištopans gan izvairījās prognozēt jaundibināmās sabiedrības finansiālo dzīvotspēju, jo «vieni uzskata, ka šie pārvadājumi ir ziedošs bizness, otri, ka ne». Līdz ar šo risinājumu vietējām pašvaldībām gan jāņemot vērā, ka atkal attiecīgi tikšot samazināts autobusu maršrutu skaits un autoceļu uzturēšanai un atjaunošanai paredzētie līdzekļi. Satiksmes ministra tikšanās ar Vaiņodes un tuvējās apkārtnes iedzīvotājiem esot iecerēta trešdien. Iedzīvotāju skaits pagastos, kas izmantoja dzelzceļu Bunka 1268 Gavieze 960 Virga 1131 Priekule 3804 Vaiņode 3022 Embūte 707 Nīgrande 2257 Grobiņa 2761