Vairogdziedzeris - kaprīzs, bet kontrolējams

Tas, kāda loma organismā ir šim ap 15-30 gramus smagajam iekšējās sekrēcijas orgānam, tika atklāts jau pagājušā gadsimta 30.-40.gados. Anglis Grēfs, vācietis fon Bazedovs un itālis Flajāni nāca klajā ar pētījumiem, ka šis vairoga vai tauriņa formas veidojums, kura aizmetnis parādās jau embrionālās attīstības ceturtajā nedēļā, producē hormonus (pazīstamākie - tiroksīns un trijodtironīns), kas regulē cilvēka augšanu, vielmaiņu un attīstību. To, ka vairogdziedzera darbs kādu iemeslu dēļ norit pārāk lēni vai, gluži otrādi, pārāk aktīvi, jūt viss organisms. Pavājinātas vairogdziedzera funkcijas sekas var būt, piemēram, paaugstināts holesterīna līmenis. Cilvēku skaits, kam atklāta pavājināta vairogdziedzera funkcija, Latvijā svārstās no diviem līdz trim tūkstošiem, bet tikpat lielam skaitam šī funkcija ir pastiprināta. Sievietēm vairogdziedzeris jau no dabas ir nedaudz lielāks nekā vīriešiem, un ar tā darbības izmaiņām saistītās ķibeles vājo dzimumu skar pat 8-10 reižu biežāk nekā stipro. Lielākās raizes sagādā fakts, ka pēdējā desmitgadē gandrīz divkāršojusies saslimstība ar vairogdziedzera vēzi: no 50 gadījumiem 1985.gadā līdz 93 pagājušajā gadā. Pie tam aptuveni ceturtā daļa slimnieku ārsta palīdzību meklējusi, kad jau bijis par vēlu, uz kakla parādījušos dīvaino bumbuli uzskatot labākajā gadījumā par kosmētisku defektu. Pārāk aktīvs vai par daudz pasīvs Pastiprināta vairogdziedzera funkcija (tireotoksikoze), kad tas ražo pārāk daudz hormonu, rada vielmaiņas procesu paātrināšanos un olbaltumvielu noārdīšanos. Cilvēks ēd normāli, bet paliek vājāks, bez iemesla svīst, viņam var būt paaugstināta temperatūra, sirdsklauves, nervozitāte, pat histērija, aptuveni pusei slimnieku raksturīgs simptoms ir nedaudz uz āru izspiedušās acis (tā sauktā Bazedova slimība), stāsta klīnikas Linezers endokrinologs, profesors Alvils Helds. Nav konkrētu skaidrojumu, kāpēc vairogdziedzerī rodas šādu rezultātu radošas antivielas, kas stimulē tā darbību, taču zināms, ka tā visbiežāk notiek sievietēm klimaktērija periodā, kad pārciestas dažādas vīrusu infekcijas vai bijis stress. Slimība, ja tā atklāta, prasa ilgstošu ārstēšanu ar medikamentiem, vairogdziedzera daļēju izoperēšanu vai tā sauktā radioaktīvā joda lietošanu, kura radītais beta starojums lielās devās iznīcina vairogdziedzera slimās šūnas. Diemžēl vienlaikus tiek iznīcinātas arī veselās šūnas, turklāt, tāpat kā vairogdziedzera operācija, tas var novest arī pie otras galējības - ar laiku samazināt šā orgāna funkcijas. Ārstnieciskās devās lietots, radioaktīvais jods faktiski novērš vēža izcelšanos, taču slimniekiem līdz mūža beigām jābūt ārsta novērošanā, jo pēc atkārtotiem stresiem un vīrusu infekcijām var gadīties slimības recidīvi. Ja jau bērnībā vai pusaudža gados parādās pazemināta vairogdziedzera funkcija (hipotireoze), dziedzeris ražo pārāk maz hormonu, var rasties izteikti augšanas un attīstības traucējumi: gan psihiska, gan fiziska nepilnvērtība (agrāk medicīniskā literatūrā to sauca par kretīnismu). Parasti gan slimība sākas vēlāk, un tās iemesli var būt arī agrāko vairogdziedzera problēmu ārstēšanas sekas: jau pieminētā radioaktīvā joda lietošana vai vairogdziedzera operācijas. Slimniekiem manāmi arī daudzi ārēji redzami simptomi: šķidruma aiztures dēļ viņi ir uzblīduši, ar sausu, raupju ādu un retiem matiem, gausu domāšanu, lēnu sirdsdarbību, zemu asinsspiedienu, cieš no salšanas un vēdera aizcietējumiem. Simptomi ir tādi, it kā viņi sāktu strauji novecot, saka A.Helds. Kūtra domāšana, salīgums, miegainība, svara pieaugums, vēdera aizcietējumi. Tas maskē konkrēto slimību, turklāt specifisko simptomu dēļ šo cilvēku raksturs arī nesteidzina doties pie ārsta. Hipotireozi novērš, slimniekiem dodot tos hormonus, kurus dziedzeris ražo nepietiekami. Ja tos lieto katru dienu, var panākt tādu hormonu koncentrāciju, kā tad, ja vairogdziedzeris strādātu normāli. Salīdzinot ar citiem hormonu preparātiem, to devas esot daudz vieglāk nosakāmas, bet darbība - vienkāršāk kontrolējama. Somijā hipotireoze, pārbaudot konkrēta hormona koncentrāciju asinīs, tiek atklāta vidēji 35 no 100 000 jaunpiedzimušajiem, kam nekavējoties sāk dot kompensējošus hormonus, kas novērš minēto patoloģiju rašanos. Šāda prakse tagad ieviesta arī Latvijā. Gan pavājinātai, gan pastiprinātai vairogdziedzera funkcijai var būt dažādas pakāpes: pavājinātas funkcijas gadījumā dziedzeris var būt vai nu pilnīgi iznīcināts, vai ražot pusi vai divas trešdaļas hormonu, taču pastiprinātas funkcijas gadījumā viss notiek pilnīgi pretēji. Ar šābrīža laboratoriskajām metodēm analīzes, kas uzrādītu hormonu līmeni, veikt nav grūti. Ļoti svarīgi, lai normāla vairogdziedzera funkcija būtu grūtniecēm - citādi auglis var aiziet bojā vai bērnam attīstīties tā pati slimība, kas mātei. Protams, slimniecēm šajā laikā jālieto tādi hormonu preparāti, kas neiet cauri placentas barjerai. Problēmas vēža uzrādīšanā Parasti vairogdziedzeris nav pat sataustāms, izņemot pubertātes un grūtniecības laiku, kad hormonu līmeņa izmaiņu dēļ tas (nejaukt ar balseni (gāmuru)!) var kļūt lielāks un izskatīties pēc valnīša uz kakla. Citās situācijās, ja vairogdziedzeris palielinās vienmērīgi vai izspiežas kā bumbulis (to sauc par difūzu vai mezglainu kāksli), jābūt uzmanīgiem un ieteicams doties uz ultrasonogrāfiju. Kākslis izveidojas, ja uzturā ir joda deficīts vai arī vairogdziedzerī ir citas grūti nosakāmas anomālijas. Lai normāli sintezētu vairogdziedzera hormonus, jāuzņem pietiekami daudz joda, jo pretējā gadījumā dziedzeris, lai pilnvērtīgi izmantotu minimālās rezerves, spiests palielināties. Jodu uzņemam ar ēdienu un ūdeni, un šīs vielas nepietiekamība, kas saistīta ar tās koncentrāciju pazemes ūdeņos, aktuāla galvenokārt kalnu zonā: Šveicē, daļā Polijas un Vācijas, bet ne Latvijā. Problēma slēpjas citur - mezglains kākslis var būt arī ļaundabīga procesa - vairogdziedzera vēža - izpausme. Par to nevar būt drošs, pat izmantojot biopsijas metodi, kad no jaunveidojuma paņem paraugu, ko pēta zem mikroskopa. Arī tā var neredzēt ļaundabīgās šūnas, kas dažviet var tikt atrastas, dažviet - ne, stāsta slimnīcas Šmerlis galvenais ārsts Rauls Renemanis. Vairogdziedzera vēža diagnostikas problēma pastāv visā pasaulē, un, tikai izoperējot daļu no šā orgāna, iespējams pateikt, kas ar to īsti notiek. Latvijā vēzis patlaban tiek atklāts pēc 8-12% vairogdziedzera operāciju, galvenokārt - sievietēm klimaksa periodā. Agrāk uzskatīja, ka jāoperē tikai liels mezgls, kas sāk spiest un traucēt, tagad starp ķirurgiem un endokrinologiem nav vienprātības: vieni domā, ka to var censties likvidēt ar hormonu terapiju, citi - ka jāoperē katrs uz kakla parādījies bumbulis. Kā arguments tiek minēts, ka, laikus atklājot, ārstēšanas rezultāti ir ļoti labi - vairogdziedzera vēzis, salīdzinot ar citiem audzējiem, aug lēni un slimnieks vairumā gadījumu ar to var dzīvot vēl daudzus gadus. Mezglainu kāksli operē vispārējā narkozē aptuveni stundu, izņemot ārā tā bojāto daļu. Jārēķinās, ka slimnīcā būs jāierodas jau dienu pirms operācijas, lai veiktu nepieciešamos izmeklējumus, nakts pēc tās būs jāpavada nekustīgi, guļot uz muguras, bet jau otrā dienā slimnieks tiks pārsiets, viņš varēs ēst un, ja process nav bijis ielaists - pat staigāt. Trešajā ceturtajā dienā pēc operācijas var doties mājās un jau pēc nedēļas atgriezties darbā, ja vien tas neprasa fizisku piepūli. Izgriežot lielāku vai mazāku daļu vairogdziedzera, jebkurā gadījumā, parasti - pēc mēneša, tiek noskaidrots, vai šā orgāna funkcijas ir pietiekamas. Vairākumam slimnieku to normalizēšanai ilgstoši, bet mazās devās (pa tabletei dienā) jālieto hormonu preparāti un vismaz divreiz gadā jāatrādās ārstam: hormonu nepieciešamība mainās atkarībā no gadalaika. Nepareizās devās lietoti, tie var radīt asinsvadu izmaiņas, infarktu, insultu, išēmiju, taču pareizās devās ir nekaitīgi un ļoti efektīvi. Ja analīzes uzrāda vēzi, problēma ir smagāka: tiem, kam izņemts viss vairogdziedzeris, vajadzīga apstarošana vai cita terapija. Ja izņemts tikai neliels mezgls, parasti vajadzīga atkārtota operācija un apstarošana, lai iznīcinātu visas vēža šūnas. Černobiļas ietekme Latvijā? Neapšaubāmi pierādīts, ka vietās, kur pēc Černobiļas «nobira» joda izotopi - Baltkrievijā ap Gomeļu un Ukrainā - pat bērniem un pusaudžiem vairākus desmitus reižu dramatiski pieaugusi saslimstība ar vairogdziedzera vēzi. Tas izskaidrojams ar radioaktīvā joda uzkrāšanos vairogdziedzerī. Tā mazas devas dod kancerogēnu efektu izraisošo beta un gamma starojumu, informē A.Helds, gan piezīmējot, ka tas nevarētu būt pamats arī datiem par vēža gadījumu pieaugumu Latvijā. Pirmkārt, uzlabojusies vēža diagnostika, otrkārt, šie jaunveidojumi vairāk tiek operēti. Pastāv pieļāvums, ka vairogdziedzera vēzi, kas ārēji var pat neizpausties, varētu atrast pat 60% cilvēku, kas pārsnieguši 70 gadu vecumu, un tā attīstīšanās ir normāls, ar audu novecošanos saistīts process. Savukārt R.Renemanis, lai arī atzīst, ka vairogdziedzera vēža slimnieces Latvijā lielākoties ir sievietes, kas pat nav piedalījušās atomelektrostacijas seku likvidēšanā, ievērojis, ka situācija šajā jomā mainījusies tieši pēc Černobiļas katastrofas. Viņam pirms tam strādājot Gaiļezera slimnīcā, vēzis atklāts labi ja 3-4 gadījumos no vairāk nekā 300 vairogdziedzera kākšļu operācijām, tagad viņa praksē sievietēm tas sastopams 10-20% gadījumu, kad operēts vairogdziedzeris, vīriešiem, kam kākšļi gan rodas retāk - pat 50% gadījumu.