Var gūt labumu manipulācijās ar kredītkartēm

Kā liecina Dienas rīcībā esošās dokumentu kopijas, kopš 1996.gada Lihtenšteinā reģistrētā firma Alphanet Establishment (turpmāk - Alphanet) uz A.Panteļējeva kredītkarti trīs reizes pārskaitījusi naudu (kopumā 4150 ASV dolārus). Turklāt zināms, ka līdzīgā veidā nauda pārskaitīta arī uz vairāku citu klientu, arī vairāku valsts amatpersonu kredītkartēm. Kā Alphanet pārstāvis dokumentu kopijās bija minēts Trasta komercbankas (TKB) akcionārs, padomes loceklis un bijušais darbinieks A.Osis. Pēc kredītkaršu lietas nākšanas atklātībā A.Panteļejevs paziņoja, ka Zemes bankas kredītkartes rēķinus ar deputāta naudu apmaksājis A.Osis, taču A.Panteļējevs bankas pārstāvi nav pilnvarojis naudu pārskaitīt caur ārzonu. Ceturtdien Dienai A.Panteļējevs pastāstīja to, kāpēc viņš izvēlējies kontu TKB un kāpēc kontu «apkalpojis» A.Osis. Lēmumu par konta atvēršanu TKB deputāts pieņēmis, «pateicoties Edvīna Inkēna ieteikumam un tam, ka tur vienu laiku Indulis Bērziņš bija padomes loceklis». «Man pateica, ka tur (..) tās formalitātes var viegli nokārtot, jo, manuprāt, tādam nezinošam cilvēkam iet svešā bankā, sākt kaut ko prasīt... Man nav bijuši tādi kontakti ar bankām, lai es tā ietu un prasītu (..). Edvīns teica: zini, uztaisām te kontu. Un pēc tam, kad es teicu, ka man vajadzētu kredītkarti, viņi teica - nav problēmu! Zemes bankai ir kredītkarte,» stāstīja A.Panteļējevs. Bankā A.Panteļējevs iepazīstināts ar A.Osi. TKB vadība teikusi, ka bankas klerki saņems Zemes bankas atskaites par A.Panteļējeva kredītkartes stāvokli, brīdinās viņu, ja «mīnusi» būs pārāk lieli utt. Taču A.Panteļējevs ir bijis vienīgais, kam bijusi pieeja kontam. A.Panteļējevs atzīmēja, ka viņš nekad nav pilnvarojis A.Osi veikt darījumus ar TKB kontā esošo naudu - šādu uzdevumu bankas klerkam devusi TKB vadība. «Osis nekad nav bijis mana pilnvarotā persona,» Dienai teica A.Panteļējevs. «Osis ir bijis darbinieks, kuram bankas prezidents ir uzdevis konkrēti darboties. (..) Īstenībā es biju pilnvarojis TKB darbinieku, nevis Osi.» A.Panteļējevs paskaidroja, ka tajos gadījumos, kad A.Osis nav atradies bankā, viņa pienākumus veicis cits TKB pārstāvis, kura vārdu A.Panteļējevs nezināja. A.Panteļējeva komandējumu nauda no Saeimas uz TKB kontu vienmēr pārskaitīta pēc deputāta atgriešanās. Kad A.Panteļējevs izņēmis naudu no konta, viņš to atdevis A.Osim, kurš to iemaksājis Zemes bankā. Turklāt gadījumos, ja komandējumu laikā A.Panteļējevs iegādājies dāvanas ģimenei, viņš, lai segtu šos izdevumus, A.Osim iedevis naudu no personīgajiem līdzekļiem - arī šo naudu A.Osis iemaksājis Zemes bankā. To, cik ilgi nauda bijusi pie A.Oša, varētu noskaidrot Zemes bankā, domā A.Panteļējevs. Tas būtu jānoskaidro prokuratūrai. Dokumenti, ar kuriem A.Panteļējevs iepazīstināja Dienu, norāda, ka 1997. un 1998. gadā viņš ir no Saeimas saņēmis nedaudz mazāk par Ls 2000 komandējumu naudā, bet ka Zemes bankas kredīta kartes kontā šajā laikā ieskaitīti apmēram Ls 4500. Atšķirību A.Panteļējevs skaidro, sakot, ka ar kredītkarti pircis arī lietas personiskām vajadzībām, par kurām naudu no algas (menesī caurmērā Ls 166) devis A.Osim, lai viņš to ieskaita kredītkartes kontā. A.Panteļējeva mēnešalga ir nedaudz vairāk par Ls 400 uz rokas. Deputāts nekad nav pilnvarojis A.Osi pārskaitīt naudu caur ārzonas uzņēmumu. A.Panteļējevs šādu bankas darbinieka rīcību nosauca par afēru pret klientu: «Tā faktiski ir klienta krāpšana šajā gadījumā. (..) Es neesmu apzagts fiziski, es esmu apzagts morāli.» TKB prezidents Ģirts Rungainis sarunā Dienai noraidīja versiju, ka nauda no TKB uz Zemes banku pārskaitīta, izmantojot ārzonas firmu, jo Alphanet nav bankas klients. Ģ.Rungainis saka, ka pats A.Panteļējevs saviem norēķiniem par kredītkarti izmantoja starpnieku - privātpersonu vai kompāniju, kura Zemes bankā iemaksāja skaidru naudu. Ģ.Rungainis teica, ka A.Osis nekad nav bijis pilnvarots ne kā privātpersona, ne bankas darbinieks rīkoties ar A.Panteļējeva kontu. Viena no versijām, ko Dienai klāstīja par teorētiski iespējamām A.Oša manipulācijām ar A.Panteļējeva naudu, ir tāda, ka A.Osim bija finansiālās saistības ar Alphanet - A.Osis, būdams parādā Alphanet, ieskaita uzņēmuma rēķinā līdzekļus un nolīdzina parādu, bet, līdzko Alphanet pārskaita naudu uz klientu kredīkartēm, parāds atjaunojas. Šādi iespējams ilgāku laiku nokārtot un tajā pašā laikā nenokārtot finansiālās saistības. Otra iespēja, kāpēc būtu izdevīga šāda manipulācija ar klientu naudu, ir iespējamā naudas atmazgāšana, jo, izņemot skaidru naudu no bankas, vēlāk no Alphanet uz klientu kontiem iespējams pārskaitīt arī nelegāli iegūtus līdzekļus. Mērķis naudas «izlaišanai» caur mistiskām firmām var būt arī klientu (šai gadījumā politiķu) šantāža, lai panāktu, ka klients nemaina banku, vai lai piespiestu viņu pieņemt bankai vai kādiem ar banku saistītiem cilvēkiem izdevīgu lēmumu. Šādu versiju varētu apstiprināt fakts, ka maksājuma uzdevuma pielikuma sarakstā, kur minēts A.Panteļējevs, uzrādīti arī citu valsts iestāžu un sabiedrībā labi pazīstamu cilvēku uzvārdi. Ceturtā versija - naudas apgrozīšana caur Alphanet varēja nest tai materiālu labumu. Saskaņā ar Lihtenšteinas uzņēmumu reģistra datiem Alphanet ir tiesīga veikt visa veida finansu operācijas, kas varētu nozīmēt arī darbību biržā - iespēju, pat īslaicīgi izmantojot firmas kontā ieskaitīto naudu, gūt peļņu no spekulācijām biržā. Šī versija ir vistuvākā Latvijas Bankas Kredītiestāžu uzraudzības pārvaldes vadītāja vietnieka Jāņa Plača viedoklim par to, ko bankas darbinieks teorētiski var iegūt, pārskaitot naudu no viena konta uz otru caur ārzonas firmu. J.Placis teica, ka tas cilvēks (it sevišķi, ja viņš ir saistīts ar ārzonas firmu) naudu uz īsu laiku varēja vienkārši aizņemties un izmantot kaut kādām citām darīšanām. J.Placis uzskata, ka «ir smieklīgi» A.Panteļējeva gadījumā runāt par naudas atmazgāšanu, jo naudas atmazgāšana ir nelegāli iegūtas naudas legalizēšana, bet šoreiz, spriežot pēc publikācijām presē, ir runa par A.Panteļējeva naudas kustību no vienas bankas uz otru. Juristi tāpat pieļauj iespēju, ka šāda naudas apgrozīšana varētu būt izdevīgs kukuļdošanas veids - klients no bankas izņem skaidru naudu, taču to neatdod savam pilnvarotajam, kuram būtu jāieskaita nauda kredītkartes kontā, bet patur sev. Savukārt pilnvarotais, izmantojot ārzonas kompāniju, personas kredītkartes kontā ieskaita kukuļa naudu. TKB prezidents kategoriski noraidīja pieļāvumus, ka banka A.Panteļējevam būtu devusi kukuļus. Noziedzīgi iegūto līdzekļu legalizācijas novēršanas dienesta priekšnieka vietnieks Aldis Lieljuksis Dienai paskaidroja, ka par naudas atmazgāšanu iespējams runāt tikai tādā gadījumā, ja finansu līdzekļi, ar kuriem veikts darījums, iegūti specifisku krimināli sodāmu nodarījumu rezultātā. Viens no šādiem likumā par noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršanu iekļautajiem noziegumiem ir kredītiestādes krāpšana. Taču kādas uzņēmējsabiedrības darbinieku finansu pārkāpumi vēl nenozīmē, ka viņi nodarbojušies ar naudas atmazgāšanu, skaidro A.Lieljuksis. A.Lieljuksis pastāstīja, ka kredītiestāžu un finansu iestāžu pienākums ir informēt kontroles dienestu par neparastiem un aizdomīgiem darījumiem. Par neparastu darījumu uzskatāms tas, kurā izmantota skaidra nauda vairāk nekā 50 000 latu apmērā, kurā, neatverot kontu, pārskaitīti 50 000 latu, ja klients, izmantojot kredītkartes vai citas norēķinu kartes, mēneša laikā izņem vairāk nekā 50 000 latu, kā arī citi specifiski darījumi. A.Lieljuksis paskaidroja, ka par aizdomīgu uzskatāms jebkurš darījums, kurš šķiet aizdomīgs finansu iestādes darbiniekam. Kopš kontroles dienests sācis darbu 1.jūlijā, saņemti vairāk nekā 100 ziņojumu, teica A.Lieljuksis.