Laika ziņas
Šodien
Apmācies

Vatikānā pirmā slepkavība 150 gados

Otrdien Vatikānā sēroja par pirmdien vakarā nogalināto Šveices gvardes komandieri, kurš savulaik atentāta laikā izglābis pāvestu. Aloisu Estermanu un viņa sievu, iespējams, nošāvis gvardes vicekaprālis, kurš pēc tam izdarījis pašnāvību. Šī ir pirmā slepkavība Vatikānā pēdējo 150 gadu laikā. Pāvesta gvardes komandieris Alois Estermans un viņa sieva tika atrasti nošauti sava dzīvokļa priekštelpā Vatikānā.

Dzīvoklī tika atrasts nošauts arī 23 gadus vecais vicekaprālis Kedriks Tornaijs, zem kura līķa bija pistole. Saskaņā ar sākotnējo izmeklēšanu tiek uzskatīts, ka kaprālis nošāvis A.Estermanu un viņa sievu un pēc tam nošāvies pats. Pēc Vatikāna preses sekretāra Joakina Navarro Valsa vārdiem, iespējams, vicekaprālis nošāvis 43 gadus veco A.Estermanu un viņa venecuēliešu izcelsmes sievu Gledisu Mezu Romero vājprāta brīdī. Bojāgājušo mirstīgās atliekas tika atrastas pēc tam, kad A.Estermana kaimiņš ziņoja par skaļu troksni gvardes komandiera dzīvoklī. J.Navarro Valsa noliedzis ziņas, ka slepkavībām varētu būt seksuālas dabas motīvs. A.Estermans un viņa sieva bijuši labi J.Navarro Valsa draugi, un viņi bijuši «paraugpāris», kuram nevarēja būt bērnu. Tostarp K.Tornaija draugi informējuši, ka neilgi pirms slepkavības vicekaprālis lūdzis tiem nodot vēstuli vecākiem. K.Tornaija nesen esot izšķīries ar savu draudzeni, kas dzīvoja Romā. A.Estermans, kurš strādājis Vatikānā 18 gadus, kopš 1989.gada bija Šveices gvardes komandiera vietnieks. Pirms septiņiem mēnešiem viņš kļuva par gvardes komandiera vietas izpildītāju, kad tās iepriekšējais vadītājs atkāpās no amata. Pirmdien pāvests viņu iecēla gvardes komandiera amatā. Elitāro 100 cilvēku lielo gvardi parasti vada dižciltīgas izcelsmes persona, taču A.Estermans nebija dižciltīgs. Viņu ļoti labi pazina Vatikāna reportieri, jo viņš bieži pavadīja pāvestu ārvalstu ceļojumos un zināja vairākas valodas. A.Estermans kļuva pazīstams pēc tam, kad aizsargāja pāvestu pret viņu vērstā atentāta laikā. 1981.gada 13.maijā turks Mehmets Ali Agaca raidīja šāvienus uz Jāni Pāvilu II, kamēr tas veica iknedēļas ceremoniju Svētā Pētera laukumā. Lodes trāpīja pāvestam kreisajā rokā un vēderā. A.Estermans, kurš soļoja līdzās īpašajai pāvesta mašīnai, uzlēca uz tās un nostājās priekšā Jānim Pāvilam II, aizsargājot viņu no tālāka uzbrukuma. A.Estermans aizse- dza pāvestu, līdz viņa mašīna sasniedza ambulanci. Vēlāk M.Ali Agacam Itālijā sarīkotā tiesas procesā tika piespriests mūža ieslodzījums. Dienesta biedri sēro par komandiera nāvi «Mēs esam zaudējuši ļoti aktīvu kristieti. Viņš bija apbrīnojamas lojalitātes, uzticības un godīguma cilvēks,» otrdien teica Šveices katoļu baznīcas vadītājs bīskaps Amadī Grabs. Bīskaps otrdien ieradies Vatikānā. Viņš iepriekš bija paredzējis piedalīties oficiālajā A.Estermana inaugurācijas ceremonijā. Šveices katoļu banzīcas pārstāvis Nikolass Betičers uzsvēris, ka gvardi dziļi skārusi šī traģēdija. «Sargi ir ļoti tuvi, viņu vidū ir liela solidaritāte,» teica N.Betičers. «Ir tā, it kā būtu notikusi pēkšņa nāve lielā ģimenē, īsta katastrofa.» Dzelteni baltais Vatikāna karogs pie Šveices gvardu kazarmām otrdien atradās pusmastā. Kazarmu logos pirmdienas naktī dega svecītes. Trešdien paredzētā 10 jaunu sargu svinīgā zvēresta došana ir atcelta. Viņiem, tāpat kā pirms vairākiem simtiem gadu, būtu jā- zvēr, ka ziedos savu dzīvību, ja nepieciešams, «lai aizsargātu augstāko pāvestu... un viņa likumīgos pēctečus». A.Estermans ar savu sievu dzīvoja pie vienas no galvenajām ieejām Vatikānā - Svētās Annas vārtiem, kas atrodas netālu no gvardes kazarmām un apmēram 200 metru no pāvesta apartamentiem. Pāvestu sargā Šveices gvardi Lielākā daļa Vatikāna valstī dzīvojošo ir kardināli, bīskapi, priesteri un mūķenes. Atlikušo daļu veido Šveices gvardes locekļi un Vatikāna žandarmērija, kā arī ugunsdzēsēji, mediķi un citu tamlīdzīgu profesiju pārstāvji. 44 hektārus lielajai Vatikāna valstij ir sava naudas vienība, pastmarkas, radiostacija, bibliotēka, aptieka, viesnīca, neliela tipogrāfija, veikali un dzelzceļa stacija. Vatikāns, kas ir viena no lielākajām mākslas vērtību krātuvēm pasaulē, ik gadu piesaista desmitiem tūkstošu apmeklētāju. Šveice piegādā Vatikānam karavīrus jau 500 gadu. Mūsdienās tiem lielākoties ir ceremoniālas funkcijas. Bet, piemēram, 1527.gada 6.maijā gāja bojā 147 Šveices karavīru, aizstāvot pāvestu Klementu VII. Šveices karavīrus viņu drošsirdības dēļ iestāties Vatikāna armijā 1506.gadā uzaicināja pāvests Džūlio. Pastāv leģenda, ka tūristu iecienītos zili sarkani dzeltenos Šveices gvardu tērpus un sudrabotās ķiveres izveidojis renesanses gleznotājs un skulptors Mikelandželo. Mūsdienās Vatikāna gvardē var iekļūt Šveices militāro dienestu beigušie šveicieši - katoļticīgie. Viņiem ir jāmāk itāļu valoda vai arī jāapsola to iemācīties. Šveices gvardē parasti dien vismaz divus gadus. Gvardes locekļiem jābūt jaunākiem par 30 gadiem. Pārsvarā tie ir cilvēki no bagātām ģimenēm, un viņu alga ir apmēram 900 dolāru mēnesī. Šveices gvardes locekļi ir atbildīgi par pāvesta apartamentu drošību, viņi apsargā arī čet- ras galvenās ieejas Vatikānā un atbild par Romas katoļu baznīcas galvas fizisko drošību ārvalstu ceļojumu laikā. Noziegumi Vatikānā tiek izdarīti ļoti reti Noziegumi Vatikānā nav bieža parādība un lielākoties tie ir saistīti ar vērtīgo mākslas darbu zādzībām vai sabojāšanu. Pēdējā slepkavība šajā valstī notika pirms 150 gadiem, kad 1848.gadā - laikā, kad, konfliktu pavadīta, risinājās Itālijas apvienošanās, - tika nogalināts pāvesta Pija IX premjerministrs Pelegrīno Rossi. Šā gada janvārī ārpus Vatikāna teritorijas tika nogalināts itāļu dižciltīgais Enriko Sini Luci, kurš strādāja Vatikāna protokola dienestā. Viņam bija iesists pa galvu ar antīku daudzžuburu svečturi. E.Sini Luci tiek uzskatīts par kāda homoseksuālista - maniaka upuri. Pēdējo reizi nedabīgā nāvē Vatikānā 1984.gadā gāja bojā kāda itāliešu sieviete, kura nokrita no Svētā Pētera bazilikas jumta. Savukārt 1988.gadā tika aplaupīta auomašīna, kurā veda naudu no Vatikāna bankas. Laupītāju ieguvums bija apmēram 80 000 dolāru. Gadu vēlāk kāds vācietis Vatikāna muzejā mēģināja sašaut XVI gadsimtā gleznotu Rafaela darbu, kurā bija attēlota Madonna. Vatikāns, kurā nav sava cietuma, nolēma neizvirzīt viņam apsūdzības un paziņoja, ka šis cilvēks ir garīgi nelīdzsvarots. Slepkavības Vatikānā nereta parādība bija XV un XVI gadsimtā, kad nedabīgā nāvē mira vairāki pāvesti, nožņaugšanu un noslīcināšanu ieskaitot. Baumas par slepkavību Vatikānā virmoja arī 1978.gadā, kad 33 dienas pēc ievēlēšanas pāvesta amatā mira Jānis Pāvils I. Pēc tā dēvētā smaidošā pāvesta nāves tika sarakstītas vairākas grāmatas, kurās apgalvots, ka Jānis Pāvils I ir noindēts vai nožņaugts. Kā iespējamais slepkavības iemesls tika minēta pāvesta vēlme atcelt aizliegumu kontracepcijai, taču Vatikāns to noliedza. Par oficiālo Jāņa Pāvila I nāves iemeslu tiek uzskatīta viņa sliktā veselība un sirds slimība.

Seko mums

Seko līdzi portāla Diena.lv jaunākajām ziņām arī sociālajos tīklos!

Ziņas e-pastā

Saņem Diena.lv aktuālās ziņas e-pastā!

Diena jautā

Jauna valdība Latvijā būs

Kopā nobalsojuši: 636

LAIKRAKSTA DIENA PUBLIKĀCIJAS

Vairāk LAIKRAKSTA DIENA PUBLIKĀCIJAS


Aktuāli


Baltijas valstis

Vairāk Baltijas valstis


Eiropa

Vairāk Eiropa


ASV

Vairāk ASV


Krievija

Vairāk Krievija


Tuvie austrumi

Vairāk Tuvie austrumi


Cits

Vairāk Cits