Vecāki bērniem pasūta privātskolu

Vecākam, kurš maksā valstij nodokļus, ir tiesības prasīt labāko izglītību savam bērnam. Taču pareizā ideja praksē iemiesojas tikai privātskolās, un ne jau par nodokļu naudu. Diemžēl augstā mācību maksa ļauj izmantot šo kvalificēto pakalpojumu tikai ierobežotai sabiedrības daļai. Tomēr, pateicoties šādām skolām, tirgus attiecības ir ienākušas izglītības sistēmā. Privātskolas vairāk eksperimentē Pirmā privātskola Latvijā tika nodibināta pirms septiņiem gadiem. Dažas pa šo laiku bankrotējušas, citas radušās no jauna, tendence ir nepārprotama - privātskolu skaits palielinās. IM Valsts inspekcija ir sekojusi pedagoģiskajam procesam privātskolās tikpat lielā mērā, kā tas paredzēts valsts skolās. Pārbaudes notiek regulāri, ne tikai akreditācijas laikā. Tiek veikta analīze un izdarīti secinājumi. Tos rezumē IM Valsts inspekcijas vadītājs Zigfrīds Grinpauks: «Privātskolām ir katalizatora loma, tās ir priekšpostenis pedagoģiskajiem eksperimentiem un jaunu kvalitāšu ieviešanai izglītības sistēmā.» Viņš atspēko sabiedrībā klejojošo tenku, ka privātskolas ir vieta, kur par lielu naudu slinko biezo bērni. Mācību maksa «Privātskolās ir bērnu saudzējoša vide,» arī tāds ir ministrijas darbinieku secinājums. Iegūt labu izglītību vidē, kas attīsta individualitāti ,- katra vecāka sapnis. Kā paplašināt sabiedrības loku, kuram būtu pieejama šāda eksluzīva izglītība? Latreia, pirmās privātskolas Latvijā, izpilddirektors Valdis Krūmiņš: «Budžetā no katra strādājošā nodokļu naudas apmēram trīsdesmit lati tiek izglītībai. Ja šo naudu, kuru mūsu 120 audzēkņu vecāki, kā visi strādājošie, ir samaksājuši nodokļos, iedotu Latreia, tad skolai klāt nāktu 3000 latu. Un mēs varētu samazināt mācību maksu. Tagad skola eksistē tikai no vecāku naudas, jo valsts subsīdija ir 900 latu gadā - vienas apkopējas algai...» Šogad visām privātskolām kopā valsts atvēlēja 56 tūkstošu latu, kuras jāsadala uz četrdesmit privātskolām, nē, ne uz visām, jo ir nosacījums, ka tikai tās skolas, kurās mācību valoda ir valsts valoda, var pretendēt uz šo pabalstu. Ja Latvijā privātskolās mācību maksa samazinātos un nebūtu vairs 70-100 latu, bet, teiksim vecāki piemaksātu 20 latu par pakalpojuma īpašu kvalitāti, tad šādas skolas kļūtu pieejamas plašām masām, bet valsts, negribēdama zaudēt prestižu, būtu spiesta celt savu skolu vispārējo līmeni. Tomēr valstij baidīties (vai cerēt), ka tās funkcijas pārņems vai izkonkurēs privātās skolas, nav pamata. Pat valstīs ar vislabvēlīgāko statusu šīm skolām - Zviedrijā un Dānijā - ,kur tās saņem 85 % no valsts skolu finansējuma, tomēr privātskolu skaits nesasniedz vairāk nekā 10 % no kopējā skolēnu skaita. Latvijā pērn - 0,5 % no skolēnu skaita, bet pašlaik privātskolās mācās 2658 skolēnu, kas ir 0,7 %. Salīdzinājumam - valsts 1100 skolās mācās 350 000 bērnu. Latviešu vai krievu plūsma? Gandrīz visās vispārizglītojošo privātskolu klasēs kopā mācās dažādu tautību bērni. Nav tā, ka tikai krievu tautības vecāki vēlas, lai viņu bērni iet latviešu plūsmā, tādējādi apgūstot latviešu valodu (kas, starp citu, notiek perfekti, jo krievu plūsmas skolās ir ne tikai pastiprināta latviešu valodas apguve, bet vairākus priekšmetus - vēsturi, ģeogrāfiju u.c. māca latviski). Arī latviešu bērnus var sastapt krievu privātskolās, un iemesli, kā paskaidroja vecāki, ir dažādi - tāpēc, ka šī ir ļoti laba skola; tāpēc, ka tā atrodas tuvu mājām; tāpēc, ka tādējādi iespējams apgūt arī krievu valodu, kuru valsts skolās nemāca. Krievu plūsmas privātskolas 9.klasē iegājām brīdī, kad skolēni bez īpašām pūlēm aizpildīja testus latviešu valodā, kas paredzēti, 12.klasi beidzot. «Mūsu mērķis - lai, beidzot 9.klasi, mani skolēni varētu iestāties jebkurā vidusskolā arī ar latviešu valodu,» teica audzinātāja, starp citu, latviete. Tā ka te nav tikai naudīgu, bet arī saprātīgu vecāku bērni, kuru izglītībai daža ģimene vārda tiešā nozīmē «sagrabina» līdzekļus no radu radiem. Sabiedrībā notiek vērtību pārvērtēšana, tāpēc pieprasījums pēc labas izglītības strauji pieaug. Ja ir pieprasījums, rodas piedāvājums - visīsākais un precīzākais privātskolu buma izskaidrojums. Valsts skolās, pat centra prestižajās, klasēs ir 35-40 skolēni, tātad skolotājs stundā katra individualitātei var veltīt ne vairāk par minūti. Labiem skolēniem skolas naudu samazina Privātskolu vidū ir diezgan sīva konkurence. Katrs skolēns, kurš aiziet no skolas, aiziet kopā ar naudu. Privātskola var izputēt pēc tāda paša scenārija kā bankas. Paklīst sliktas baumas, un vecāki izņem bērnu, to padzird otrs un arī ņem laukā. Kad klasē jau trūkst piecu, desmit bērnu, bankrots klāt. Tāpēc tiek gādāts un piedāvāts viss, kas spodrina skolas slavu. Gandrīz visās tiek piedāvāts transports, kas atvestu un aizvestu bērnus, jo bērni ir no visas Rīgas - Pļavniekiem, Sarkandaugavas, pat Baltezera. Bērni var uzturēties skolā pat līdz astoņiem vakarā, ja vecākiem tas izdevīgi. Dažādie konkursi un olimpiādes, kuras organizē vai kurās piedalās privātskolas, pēc tam tiek novērtētas arī naudā, respektīvi, uzvarētāja vecākiem ir skolas maksas atlaides, pat tiktāl, ka šo maksu vispār atceļ. Ir skolēnu sekmju reitingi, un labākie var nopelnīt vecākiem naudu, jo viņiem tiek samazināta skolas nauda. Ārpus obligātajiem priekšmetiem privātskolās piedāvā japāņu vai ķīniešu valodu, ir pulciņi, brauc uz baseinu. Mācību līdzekļi - par velti. Ir skolas ārsts, ir psihologs, var lūgt logopēda palīdzību. Idille? Nē, konkurence. Tāda pastāv arī starp pedagogiem, kurus pieņem darbā. Un nav tā, ka skolotāji uz privātskolām nāk tikai lielākas algas dēļ, kaut, protams, tas ir ļoti svarīgi. Jebkurš īsts pedagogs grib profesionāli strādāt modernā skolā ar mūsdienīgām metodēm. Piemēram, privātskolā Zīļuks mācības notiek pēc mācību satura integrācijas metodes. Direktore Daina Ozoliņa: «Šī metode ietver sevī apvienotu matemātiku, latviešu valodu, apkārtnes mācību, rokdarbus, vizuālo mākslu, dziedāšanu - vienā bloka, kuru mēs saucam par rīta bloku. Pēc tam daļējā integrācijā nāk speciālisti, kuri māca konkrēti mūziku, vizuālo mākslu, svešvalodu, rokdarbus un tamlīdzīgi - tas ir pēcpusdienas ciklā. Mēs izpildām visas ministrijas prasības un nacionālos standartus, bet vēl dodam bērniem papildu zināšanas.» Kā paplašināt šo skolu loku Slikts skolotājs koncentrējas uz nesekmīgajiem, atstādams novārtā labos skolēnus, lai tie stikla kalna pakājē gaida, kamēr arī Lipsts un Bierns būs izmācīti par saulvežiem... Ja nav visiem, lai nav nevienam - tā reizēm arī spriež par privātskolām, jo neapšaubāms ir fakts - visi to nevar atļauties. Arī Z.Grinpauks ir domājis, kā paplašināt bērnu loku, patiesībā - vecāku loku, kuriem būtu pieejama privātskola: «Valsts garantē obligāto pamatizglītību, ir paredzēts finansējums katram bērnam. Ja skolu var brīvi izvēlēties, tātad skolēna finansējumam, šai bāzes daļai, būtu jānāk līdzi uz jebkuru skolu, arī uz privāto. Ja bērns vispār neiet skolā, bet izvēlas mājapmācību, kas likumā ir paredzēts, arī tad skolēna finansējumu vecāki varētu izmantot, algojot privātskolotāju.» Diezgan revolucionāra doma. «Izglītības uzdevums ir sagatavot skolēnu dzīvei mainīgā sabiedrībā, un nav svarīgi, kur viņš iegūst izglītību.» Privātskolām ar četriem pieciem bērniem klasē ir ļoti maz kopēja ar masu skolu. Taču pārbaudījumus viņi kārto pēc valsts noteiktajiem standartiem un izdara to pārliecinoši. To rāda konkrētu kontroldarbu, olimpiāžu, gala eksāmenu rezultāti. Privātskolā labāk nekā valsts skolās, jo: ir iespējama individuāla pieeja, bērnu skaits klasē nedrīkst būt vairāk par 12; progresīvās mācību metodes tiek ievestas ātrāk nekā valsts skolās, un tās mainās līdzi laikam; te strādā vislabākie pedagogi, jo tos izvēlas konkursā; bērni netiek īpaši atlasīti pēc apdāvinātības, šajā skolās ir daudz problēmu bērnu, kuri milzīgajās 35 skolēnu klasēs nespētu sekmīgi mācīties; labāki sadzīves apstākļi un medicīniskā aprūpe; vecāki sadarbojas ar skolotājiem; daudz vairāk kvalitatīvu ārpusklases nodarbību nekā valsts skolā. Slikti tas, ka: augstās mācību maksas dēļ skola nav pieejama visiem vecākiem, kuri vēlas saviem bērniem labu izglītību; skolēnu kontingents ir diezgan mainīgs, jo dažkārt vecāki ir pārrēķinājuši savas finansiālās iespējas; ne visās privātskolās tiek ievērotas Izglītības likumā paredzētās skolēnu slodzes (53.pants), - vecāki pieprasa aizvien vairāk dažādus pulci}ņus un nodarbības saviem bērniem, skolotāji, izpildot šīs prasības, rada skolēniem pārslodzi (tāpat gan notiek valsts skolās). Vispārizglītojošās privātskolas 1997./98.m.g. sākumā Skolas nosaukums Adrese Plūsma Skol. sk. Rezakas mūzikas ģimnāzija Alsviķu pag., Rezaka, Alūksnes raj. L 45 Tautskola 99 Baltie zirgi Liepas Drustu pag., Cēsu raj. L 8 Skangaļu sākumskola-mājas Cēsu raj., Liepas pag., Skangaļi L 9 M.Kraukles privātsākumskola Tadaiķos Tadaiķi, Celtnieku iela 1, Maijas L 15 Grašu bērnunams skola Grašu muiža, Cesvaine, Madonas raj. L 24 Jāņa Kristītāja ev. lut. dr. Grostonas privātā pamatsk. Aronas pag., Madonas raj. L 29 Ogres privātskola Lapu ielā 9, Ogre L 68 Ādažu brīvā Valdorfa skola Pirmā ielā 26a, Ādaži, Rīgas raj. L 75 Talsu kristīgā skola J.Grota ielā 1, Talsi L 77 Stendes kristīgā pamatskola Stende, Nākotnes ielā 14 L 61 Privātsākumskola Elita Jelgavā, E.Dārziņa ielā 14 K 7 Privātskola Punktiņš Jelgavā, J.Asara ielā 12 L 66 Privātā vidusskola Mītava Jelgavā, Slimnīcas ielā 37 K 36 Sākumskola Staburadze pie SIA Rūķītis Jūrmalā, O.Kalpaka ielā 16 L 9 MRC Vaivari pamatskola Jūrmalā, Asaru prosp. 61 L 81 Liepājas katoļu sākumskola Liepājā, K.Valdemāra iela 28 L 39 Privātskola Zinītis Ventspilī, Sarkanmuižas dambī1 K 47 Sākumskola Harmoniskā bērnība Ventspilī, Usmas ielā 12 K 31 Rīgas tehniski-lingvistiskā koledža Rīgā, Ģertrūdes ielā 27 K 96 Rīgas Centra krievu privātģimnāzija Rīgā, K.Valdemāra ielā 2 K 85 Privātskola Templum Rīgā, Meža ielā 4 K 21 Privātskola Patnis Rīgā, Gregora ielā 13a L 57 Privātskola Latreia Rīgā, Kuldīgas ielā 45 LK 164 Jura Barbina kristīgā skola Rīgā, Spilves ielā 2a L 107 Rīgas latviešu privātā vidusskola Rīgā, Zentenes ielā 21 L 65 Pamatskola Laisma Rīgā, Prūšu ielā 13 L 18 Pamatskola Māra Rīgā, Zebiekstes ielā 1 K 38 Rīgas Tehnokomerciālā koledža Rīgā, Maskavas ielā 256 L 102 Ģimnāzija Maksima Rīgā, Bultu ielā 10 K 169 Brīvās izglītības centra skola Rīgā, Jēkabpils ielā 19a L 114 RAU licejs Brīvā attīstība Rīgā, Lomonosova ielā 1 K 142 Ebreju vidusskola Habad-Ļubavič Rīgā, Lāčplēša ielā 141 K 59 Privātskola Maksvel Rīgā, Dzelzavas ielā 9 K 17 Pamatskola Prieka vēsts Rīgā, Bērzaunes ielā 6 L 58 Privātā pamatskola Norma Rīgā, Saktas ielā 7 K 54 Privātskola Pilnība Rīgā, Burtnieku ielā 34 K 13 Privātskola Zolitūde Rīgā, Zolitūdes ielā 44 K 14 Pamatskola Labirints-1 Rīgā, Šampētera ielā 1 K 43 Vispārizglītojošā koledža Evrika Rīgā, Anniņmuižas ielā 9 K 176 Rīgas katoļu ģimnāzija Rīgā, O.Vācieša ielā 6 L 229 Privātskola Ābece Rīgā, Sudraba Edžus ielā 22a K 90