Vēlreiz par koģenerāciju un dubulto tarifu

gada beigu posmu un 1999.g. 1.kvartālu (kopā 6 mēnešiem) papildus ieguva 890 tūkstošus latu. Zinām, ka, no vienas puses, ir objektīvi likumi, t. sk. ekonomikas, enerģētikas, ekoloģijas utt., kuri nav grozāmi un apstrīdami, no otras - intereses, kuras tiek iekļautas subjektīvos, cilvēku izstrādātos, deputātu pieņemtos likumos un realizētas caur izpildinstitūcijām, t. sk. tiesām. Tas pilnībā attiecas arī uz koģenerāciju, t.i., vienlaicīgu siltuma un elektroenerģijas ražošanu, kura ir gan ekonomiski, gan ekoloģiski ļoti efektīva un tāpēc atbalstāma. Pareizi organizēta koģenerācija, sevišķi izmantojot vietējo kurināmo, var pretendēt uz valsts atbalstu un zināmiem atvieglojumiem. To paredz arī MK noteikumi nr.425. Tajos noteikti saprātīgi elektroenerģijas iepirkšanas tarifu koeficienti, kuri ļauj daļu par enerģijas ražošanu iekasēto valsts nodokļu novirzīt tā sauktās mazās koģenerācijas atbalstam un līdz ar to ļauj pietiekami labi nopelnīt arī bez dubultā elektroenerģijas tarifa. Arī dažās Rietumeiropas valstīs eksistē atviegloti noteikumi elektroenerģijas iepirkšanai no mazām ar atjaunīgiem, videi draudzīgiem enerģijas avotiem, piemēram, biokurināmo (nevis no Krievijas importēto, kā tas ir Latvijā) darbināmām stacijām. Tikai tur šie atvieglojumi atšķirībā no Latvijas ir pamatoti un starp sabiedrību un uzņēmējiem pastāv sapratne. Neviena no pusēm netiek diskreditēta vai privileģēta. Lai kādā konkrētā vietā, reģionā celtu KSE, tiek izdarīta vispusīga, t.sk. ekonomiska un ekoloģiska analīze, tās rezultāti izskaidroti iedzīvotājiem un tikai tad, kad ir saņemta vismaz 75% iedzīvotāju piekrišana, tiek pieņemts lēmums par stacijas būvi. Protams, iedzīvotāji dod piekrišanu tikai tad, ja viņi tiek ieinteresēti, t.i., tiek samazināti tarifi, vai parādās kāds cits ieguvums. Koģenerācijas, t.i., vienlaicīgas siltuma un elektroenerģijas ražošanas, mērķis ir kurināmā efektīvāka izmantošana, salīdzinot ar dalīto (atsevišķo) siltuma un elektroenerģijas ražošanu. Lai Latvijas apstākļos šādas jaunceļamās KSE varētu pretendēt uz jebkādiem atvieglojumiem, to lietderības koeficientam jābūt augstākam par 85%. Tikai vecās un tādas jaunceļamās KSE, kuras nepretendē ne uz kādām ekonomiskām priekšrocībām, var atļauties zemāku efektivitāti, bet to īpašniekiem ir jāapzinās, ka tās jau tuvākā nākotnē neizturēs konkurenci. KSE misija ir strādāt siltuma režīmā, t.i., apgādāt pasūtītājus ar siltumu un elektrību ražot tikai tik daudz, cik atļauj dotais siltuma režīms. Viss saražotais siltums jāizmanto siltumapgādes vajadzībām (t.s. lietderīgais siltums). Ja ne viss siltums tiek lietderīgi izmantots, bet to atdod dzesētājā un silda apkārtējo vidi, tad tā nav koģenerācija. Tādā gadījumā par vienlaicīgu elektroenerģijas ražošanu nepienākas nekādi atvieglojumi. Visvairāk siltumu ir spējīgas saražot tvaika, gāzes un tvaika-gāzes (kombinētā cikla) turbīnu stacijas. Tajās siltums vidēji tiek ražots 2,5-3 reizes vairāk par elektrību. Izņēmums ir iekšdedzes dzinēju KSE, kas elektrību ražo vairāk par siltumu, tāpēc siltumapgādei šādas stacijas nav izdevīgas. To kopējā efektivitāte, salīdzinot ar citiem KSE tipiem, ir zemāka. Dažās valstīs ir noteikts, ka KSE siltums jāsaražo vismaz divas reizes vairāk par elektrību. Tad iekšdedzes dzinēju KSE nav izmantojamas. Latvijā divos minētajos gadījumos ir uzstādītas tieši šīs KSE. Minēto staciju uzstādīšanas vietās, t.i., rajonu pilsētās vasarā siltuma patēriņš ir niecīgs un tāpēc šajā laikā enerģētiski nesabalansētā koģenerācija var darboties ar nepilnīgu slodzi un ar gariem pārtraukumiem. Tāpēc tā nevar būt efektīva. Nākamais Latvijas paradokss ir tas, ka koģenerācija nevis palētina, bet otrādi - padārdzina elektrību, turklāt nevis savā siltuma apgādes zonā, bet visā valstī. No tā ir redzams, ka elektroenerģijas dubultais tarifs ir ekonomiski pilnīgi nepamatots. Puslīdz taisnīgi noteiktās koģenerācijas procesā saražotās elektroenerģijas cenas - 2,271 santīms par kilovatstundu vietā izredzētiem ražotājiem tiek maksāts dubultais tarifs, t.i., 6,056 santīmi par kilovatstundu. Aplēses rāda, ka katras šāda tipa stacijas ar vidējo jaudu līdz 4 MW palaišana var paaugstināt elektroenerģijas cenu Latvijā par apmēram 1% tā vietā, lai to pazeminātu. Tas savukārt sadārdzinās tās produkcijas cenu, kuras ražošanā tiek patērēta elektroenerģija un līdz ar to samazinās šīs Latvijas produkcijas konkurētspēju. Šāda situācija radās tāpēc, ka uzņēmēju subjektīvu interešu apmierināšanai 1997.g. 11.jūnijā Saeima piekrita grozīt likumu «Par uzņēmējdarbības regulēšanu enerģētikā». Varbūt par likuma «koriģēšanu» ieinteresētās firmas ir apsolījušas dalīties peļņā ar dažiem pārstāvjiem? Šīs privilēģijas diemžēl tika apstiprinātas Satversmes tiesā. Astoņu gadu laikā, ko paredz piedāvātais līgums, var ievērojami palielināties vienkāršais elektroenerģijas realizācijas vidējais tarifs, par dubulto nemaz nerunājot. Arī pie esošā divkāršā tarifa 2 MW stacijas, kāda ir uzstādīta Bauskā, tīra peļņa ir apmēram Ls 1 miljons gadā. 16 KSE gadījumā pat ar pašreizējo dubulto tarifu 8 gadu laikā kopējā peļņa veidotu Ls 128 miljonus. Tas ir pilnīgi neadekvāti salīdzinājumā ar augstāk minētajiem 1997.gadā ieguldītajiem un Latvijā aizsargājamiem Ls 26 250. Vietējais Latvenergo iekārtu atjaunošanā un ražošanas attīstībā iegulda daudzus miljonus latu, ko Latvijas valdība negatavojas aizsargāt, un tas, manuprāt, ir pareizi. Dubultā tarifa gadījumā Latvenergo ieguldījumi tiks nevis aizsargāti, bet tieši otrādi - tiks pakļauti izsaimniekošanai radīto zaudējumu segšanai. Uzskatu, ka tādas caur Saeimu un Satversmes tiesu «izdabūtās» pāris firmu privilēģijas ir steidzami jāatceļ un jālikvidē to atkārtošanas iespējas nākotnē. Saprotu, ka tas nav viegli, jo, kā redzams, koģenerācija sola peļņu, kas var daudzkārt pārsniegt izdaudzinātos «trīs miljonus». Par laimi, pašreizējā, tas ir, šī raksta publicēšanas brīdī, jau ir savākts nepieciešamais Saeimas deputātu parakstu skaits jautājuma izskatīšanai Satversmes tiesā. Jācer, ka neobjektīvais divkāršais tarifs tiks atcelts.