Kā nu nebūtu bijis, viens fakts gan ir skaidrs - kaujā krīt zobenbrāļu ordeņa mestrs Folkvīns, ap 50 krustnešu, daudzi simti karakalpu un algotņu. Tiek lēsts, ka Rīgā atgriezies tikai katrs desmitais vācu sirotājs, bet kaujā piedalījušies abās pusēs no 1500 līdz 3000 vīriem. Skaidrs ir arī tas, ka zemgaļi, ja arī kaujā nepiedalījās, toties veiksmīgi «piebeidza» mūkošos svešzemju sirotājus. Slaktiņš ir bijis nežēlīgs gan Lietuvas purvājos, gan Zemgales līdzenumā, jo pēc 1236.gada neveiksmīgās avantūras zobenbrāļu ordenis beidz eksistēt. 1936.gadā, nacionāla sakāpinājuma gaisotnē svinot Saules kaujas 700.gadadienu, Kārlis Fimbers publicēja vēsturisku kostīmromānu (nebūt ne sliktāku par Rutku Tēva, Aleksandra Grīna, Jēkaba Janševska tamlīdzīgiem darbiem) Saules kauja. Tagad šis darbs izdots atkārtoti, atzīmējot Baltu vienības dienu. Uzreiz jāraksta: nemeklējiet šajā romānā vēsturisku patiesību - tādas nevar būt, jo konkrētu materiālu ir ļoti maz, toties nacionālās pašapziņas patoss un ticami imitētas XIII gadsimta cilvēku izjūtas un domāšana ir gana pārliecinošas. Tāpat arī slaktiņa pie Saules tēlojums. Protams, Fimbers viscaur uzsver, cik zemgaļi (un arī - žemaiši) ir varonīgi, strādīgi un sirsnīgi, bet vācieši - absolūti varmākas, alkatības pārņemti, vispār - draņķi un nelieši. To, ka zemgaļi (tāpat kā citas senās Latvijas ciltis) arī bija sirotāji, Fimbers nemin. Zemgale tiek rādīta kā ideālas senlatvju valsts piemērs - dižena, pārtikusi, ar viediem vadoņiem un paklausīgiem darbarūķiem. Tā ir tā pati tradīcija, ko aizsāka Auseklis un A.Pumpurs, turpināja 30.gados senās pagātnes heroizētāji. Attiecībā uz Fimbera Saules kaujas vērtību, nav iespējams teikt, ka romāns ir slikts vai labs. Kostīmromāns uzspiež savus stereotipus un vēl jo vairāk - tādi ir neizbēgami tautai, kas tikai XX gadsimtā ieguvusi neatkarību, bet pirms tam garus gadsimteņus bijusi bauru tauta, undeutsche. Mūsdienu lasītājs sevi viegli var identificēt ar drosmīgajiem XIII gs. zemgaļiem, gūt patiešām kolorītu priekšstatu par Saules kaujas vidi un norisi un - bez ironijas! - priecāties par senlatviskās vides romantizēto harmoniju. Tas vēsturiskas ievirzes darbam ir daudz.
Versija par Saules kauju
Viena no visnozīmīgākajām uzvarām cīņā pret vācu feodāļu iebrukumu XIII gs. Baltijā bija Saules kauja 1236.gada 22.septembrī - tā vēsta jaunākās enciklopēdijas. Pati Saules kaujas vieta - netālu no Bauskas, pie Vecsaules vai Šauļu apkaimē - joprojām ir vēsturnieku un politiķu polemikas objekts, kaut gan - patlaban arī mūsu vēsturnieki piekrīt, ka kauja ir notikusi Lietuvas teritorijā un nedaudzos bēgošos zobenbrāļus nogalējuši zemgaļi jau aiz Mūsas upes.
Uzmanību!
Pieprasītā sadaļa var saturēt erotiskus materiālus, kuru apskatīšana atļauta tikai pilngadību sasniegušām personām.