Vēzis skar arī mazos

Visizplatītākā vēža forma bērniem ir leikēmija jeb asins vēzis. Pieaugušajiem parasti atklāj hronisku leikēmiju, taču bērniem 90% ir akūtas formas, taču tā vairs nav fatāla diagnoze kā pirms vairāk nekā desmit gadiem. Bērniem onkoloģisko saslimšanu ārstēšana padodas labāk nekā veciem cilvēkiem. «Kopš 1993.gada, kad mēs bērniņus sākām ārstēt pēc rietumu programmām, leikēmijas slimnieku izdzīvošana ir būtiski palielinājusies,» stāsta Latvijas Bērnu slimnīcas Onkohematoloģiskās nodaļas vadītāja Žanna Kovaļova. «Pareizi ārstējot, var panākt ļoti labus rezultātus. Vairāk nekā 50% mazo vēža slimnieku pēc intensīvas terapijas slimība vairs nesaasinās, bērns var mācīties normālā skolā un attīstīties tāpat kā citi,» stāsta Ž.Kovaļova. Tomēr lielākajai daļai nepieciešama ilgstoša un daudzkārtīga ārstēšanās, arī tiem, kas pārvarējuši slimību, jāturpina regulāri apmeklēt ārstu. Grūtāk Latvijā ir palīdzēt bērniem ar ļoti augstu slimības risku, kuriem nepietiek ar medikamentiem un ķīmijterapiju. Ir gadījumi, kad slimajam bērnam nepieciešama kaulu smadzeņu transplantācija, bet Latvijā to joprojām nedara nepietiekama finansējuma dēļ. Jo vēlāk, jo dārgāk Tāpat nereti līdzekļu taupīšanas nolūkos primārās aprūpes ārsts bērnu pie speciālista nosūta pārāk vēlu. «Ielaistu slimību, kad to atklāj vēlīnā stadijā, pēdējā laikā ir ļoti daudz,» stāsta Žanna Kovaļova. «Pašreiz liels ir tieši saslimušo pusaudžu īpatsvars. Viņi ir gandrīz pieauguši cilvēki, un medikamenti viņiem ir vajadzīgi lielā daudzumā, tas nozīmē daudz lielāku līdzekļu patēriņu nekā tad, ja slimība būtu atklāta laikus. Pašreizējie finansiālie apsvērumi ir pretrunā ar bērnu medicīnas aprūpi. Nereti uz pieņemšanu pie hematologa atved bērnu nevis tāpēc, ka ārsts nosūtījis, bet mamma pati to grib, jo viņai ir radušās aizdomas par bērna veselību.» Profilakse - uzmanība Vēža sākotnējie simptomi ir ļoti neskaidri, tāpēc vecākiem pašiem ir grūti konstatēt brīdi, kad bērnam nepieciešama papildu izmeklēšana. Būtībā vienīgā onkoloģisko saslimšanu profilakse ir vispārēja veselības profilakse un aprūpe. Vecākiem rūpīgi jāseko līdzi bērna pašsajūtai un veselības izmaiņām, uzmanīgi jāskatās uz limfmezglu palielinājumiem un tādiem vispārīgiem, ieilgušiem simptomiem kā vājums, bālums, nespēks un neizskaidrojamas sāpes. «Nav tādas analīzes, ar kuru viennozīmīgi varētu atklāt onkoloģiskos draudus,» saka daktere Ž.Kovaļova. «Gan audzēju lokalizācija, gan bīstamība ir ļoti dažāda, un, lai to atklātu, ir vajadzīgs mediķis ar pieredzi. Turklāt godprātīgs ārsts, kurš savā darbā nav tikai dispečers vai biznesmenis.» Ja bērnam radušās sūdzības, vecākiem vajadzētu pārliecināties, ka ģimenes ārsts skaidri zina, kas ir šo sūdzību iemesli, bet, ja tie ir neskaidri - prasīt papildu izmeklēšanu. Risks saslimt ir visiem Nav īpašas riska grupas, kuriem bērniem būtu lielāka tendence saslimt ar ļaundabīgiem audzējiem. Ir izvirzītas dažādas teorijas par onkoloģisko saslimšanu cēloņiem, taču nav pierādījumu par kādu vienu galveno faktoru. Pastiprināta uzmanība tiek pievērsta tiem bērniem, kam ģimenē ir pastiprināta nosliece uz onkoloģiskām saslimšanām, bet nereti pilnīgi veseliem vecākiem piedzimst slims bērns un otrādi - leikēmijas slimniecei var piedzimt absolūti vesels mazulis. «Lai gan reti par onkoloģiju domā bērna vecumā, ar to ir jārēķinās,» uzsver Ž.Kovaļova. «Šī nelaime var piemeklēt katru, tāpēc, ja ir kaut kādas neskaidras veselības izmaiņas, labāk vairāk papētīt un kaut vai lieku reizi izmeklēt bērniņu nekā cerēt, ka viss pāries tāpat.»