Vieglās rūpniecības eksports pārsniedz 90%

No kopējā ražošanas apjoma eksports veido vairāk nekā 90%. Pērn nozares uzņēmumu apgrozījums pārsniedzis 162 miljonus latu, un tiek lēsts, ka šogad, neraugoties uz krīzi Krievijā, tas varētu pieaugt un sasniegt 168 miljonus latu. Vieglās rūpniecības nozares uzņēmumu preces tiek eksportētas uz 57 valstīm, Dienai stāstīja Vieglās rūpniecības uzņēmumu asociācijas (VRUA) prezidents Guntis Strazds. Nozares «vaļi» - lielākie uzņēmumi ir a/s Lauma, kuras gada apgrozījums pērn pārsniedza 25 miljonus latu, un a/s Ogre, kuras gada apgrozījums pērn bija 17,4 miljoni latu. Nozares lielāko uzņēmumu skaitā (gada apgrozījums zem 10 miljoniem latu) ir frotē audumu un izstrādājumu ražotājs a/s Rimako, darba apģērbu ražotājs a/s Snickers Productions, korsešu un veļas izstrādājumu ražotājs a/s New Rosme, linu audumu un gabalpreču ražotājs a/s Lare Lini, gatavo apģērbu ražotājs a/s Latvija. Pavisam esot 18 uzņēmumi, kuru ražošanas apjomi gadā pārsniedz vienu miljonu latu. Nozīmīgākās problēmas nozares uzņēmumiem radot apgrozāmo un kapitālieguldījumos investējamo līdzekļu trūkums un ilgtermiņa kredītu pieejamība Latvijā. Tagad gan esot cerības, ka, iestājoties Eiropas tekstila un apģērbu ražošanas nozares asociācijā, izdošoties piesaistīt lētākus ārvalstu kredītus un ES fondu līdzekļus ieguldījumiem iekārtu modernizācijā. Kopumā nozares attīstības ceļš esot bijis grūts. «Tagad mūsu nozare ir viens no lielākiem eksportētājiem un spēj pabarot katru piekto ierēdni un muitnieku,» saka G.Strazds. Strauji auguši eksporta apjomi Pēc asociācijas datiem, no 1994.gada līdz 1997.gadam nozares uzņēmumu ražošanas un eksporta apjoms pieaudzis vairāk nekā divas reizes. 1994.gadā eksporta apjoms bija 73,3 miljoni lati, savukārt pērn tas pārsniedza 151 miljonu latu. Kā norāda G.Strazds, eksporta apjomi tiekot uzskaitīti no 1994.gada, jo tikai kopš tā laikā varot runāt par nopietniem lielumiem. Pirms tam tie bijuši daži miljoni latu. Turklāt tajā laikā bijušas arī vairākas naudas vērtību sistēmas. Vidēji šajā laikā ražošanas un eksporta apjoms katru gadu palielinājies par vairāk nekā 10 miljoniem latu. Lielākais eksporta apjoma pieaugums bijis 1996.gadā, kad salīdzinājumā ar 1995.gadu tas palielinājies par 39,4% jeb vairāk nekā 37,99 miljoniem latu, sasniedzot 134,4 miljonus latu. 1995.gadā salīdzinājumā ar 1994.gadu eksporta apjoms bija palielinājies par 32% jeb vairāk nekā 23 miljoniem latu. Savukārt 1997.gadā salīdzinājumā ar 1996.gadu - par 12,6% jeb 16,8 miljoniem latu. G.Strazds lēš, ka šogad salīdzinājumā ar pērno gadu eksporta apjoms būs pieaudzis vidēji par 7% un sasniegs 165 miljonus latu. Eksportē uz rietumiem VRUA dati liecina, ka no 1994. gada līdz 1997.gadam nozares eksports uz ES valstīm palielinājies no 40,9% līdz 59,2%. Tiek lēsts, ka šogad eksports uz ES valstīm būs palielinājies vidēji par 3-5% un veidos 62-65%. Pavisam pērn uz ES valstīm tikušas eksportētas preces par 89,5 miljoniem latu, kas ir gandrīz trīs reizes vairāk nekā 1994.gadā, kad uz ES valstīm nozare bija eksportējusi preces par 29,9 miljoniem latu. Savukārt eksporta apjomi uz Krieviju un NVS šajā laikā periodā pakāpeniski samazinājušies. VRUA dati rāda, ka 1994.gadā eksports uz Krieviju un NVS bijis 42,3% jeb 31 miljons latu, bet aizvadītajā gadā - 26,3%, sasniedzot 39,8 miljonus latu. Lai gan, pieaugot nozares ražošanas apjomiem, pieaugusi arī uz Krieviju un NVS eksportēto izstrādājumu vērtībā, kopš 1994.gadā procentuālā izteiksmē eksports uz Krieviju un NVS katru gadu sarucis vidēji par 5%. Galvenokārt tiek eksportēti gatavie tekstilizstrādājumi, sintētiskās šķiedras, adītie un tamborētie izstrādājumi, auklas, korsešu un veļas ražošanai nepieciešamie izstrādājumi, gultas veļa, dvieļi. Nozīmīgākās nozares uzņēmumu eksporta partneres ir Vācija, Dānija, Skandināvijas valstis, Krievija. Paši meklēja kontaktus Jautāts par to, kas nozarei nodrošinājis straujo eksporta apjomu pieaugumu, G.Strazds teica: «Pirmkārt, mūsu izstrādājumu kvalitāte, kas atbilda un atbilst rietumu kvalitātes standartiem, atbilst tam līmenim, kas ir nepieciešams, lai nokļūtu rietumu tirgū. Un otrs, kas bija ne mazāk svarīgi, - precīzas piegādes. Mums rietumos nebija nevienas reklamācijas par sliktu kvalitāti vai piegāžu kavējumiem.» Viņš piebilst, ka ne mazāka loma bijusi un ir stabilam latam un Latvijas ģeogrāfiskajam stāvoklim. G.Strazds stāsta, ka 90.gadu sākumā, kad vieglās rūpniecības eksports uz rietumiem līdzinājies nullei, «mums bija skaidrs, ka Padomju Savienības tirgus nebūs, un bija jautājums - kā tikt rietumu tirgū.» Lai spertu soļus rietumu virzienā, jau 1991.gadā 24 nozares vadošie speciālisti esot stažējušies Vācijā, Minhenē, kur apguvuši mārketingu un menedžmentu. Tad arī sākušies pirmie ārvalstu kontakti un pēc gada - 1992.gada novembrī - «mēs izbraucām ar 16 nozares firmām uz Hāgeni, kur izstādē parādījām Latvijas tekstila un apģērbu ražošanas nozares izstrādājumus». Izstāde tikusi organizēta speciāli Latvijas tekstila preču ražotājiem, atsaucība tolaik, ņemot vērā vispārējo interesi par Latviju kā jaunu valsti, bijusi liela, un to apmeklējuši daudzi vācu uzņēmumi. «Pēc tam pamazām sākās savstarpējie kontakti ar Vāciju, mēs ieguvām pirmos nopietnos sakarus un sākām savu izstrādājumu eksportu. Paralēli strādājām arī ar Dāniju, Zviedriju.» Asociācija tikusi nodibināta 1993.gadā, pēc tam kad pieņemts lēmums likvidēt Rūpniecības ministriju. «Tad cits nekas neatlika kā nodibināt asociāciju. Turklāt tolaik mums jau bija labi kontakti ar Vāciju, Dāniju, Norvēģiju, Zviedriju, Somiju, Franciju, Itāliju, mazāk ar Šveici, un mēs jau intensīvi strādājām ar tādu pasaulē zināmu firmu katalogiem kā Quelle un Otto.» Laumai var būt apjomu kritums G.Strazds lēš, ka Krievijas krīzes dēļ nāksies ciest lielākajam nozares uzņēmumam - Laumai, kuras apgrozījums varētu kristies pat par četriem miljoniem latu. Laumas mārketinga nodaļas speciāliste Lāsma Kaupiņa Dienai nekonkretizēja Laumas zaudējumu iespējamos apmērus Krievijas krīzes dēļ, norādot, ka pēc uzņēmuma vadītāju atgriešanās no izstādes Maskavā situācija acīmredzot kļūšot skaidrāka un «mēs zināsim, kā strādāt tālāk». Viņa informēja, ka daļēji Lauma darbību turpinot, lai izpildītu rietumu pasūtījumus. Pēc viņas sniegtās informācijas, pērn Laumas apgrozījums bijis 25,1 miljons latu, un salīdzinājumā ar 1996.gadu tas bija palielinājies par 3,7 miljoniem latu. 65,2% saražotā Lauma pērn eksportējusi uz Krieviju un NVS, 10,3% - uz Lietuvu un Igauniju, 8,1% - uz Rietumeiropas valstīm. Latvijā realizēti vairāk nekā 16% saražotā. Uzņēmums ražo korsešu un veļas ražošanai nepieciešamos izstrādājumus - apdares lencītes, visu veidu mežģīnes u.tml., mājas tekstilu - aizkari, galdauti un medicīniskās saites un jostas. Lielāko daļu eksporta veidojot veļas ražošanai nepieciešamie izstrādājumi, kuri pārsvarā tiek realizēti austrumu tirgū. Tos savām vajadzībam izmantojot pati Lauma, kā arī New Rosme. Nozīmīgākie Laumas ārvalstu partneri ir Austrija, Zviedrija, Francija un Lielbritānija. Savus korsešu izstrādājumus un veļu Lauma realizējot caur katalogu Quelle. Rietumos Lauma ir ieguvusi arī savu preču zīmi. Nejūt Krievijas ietekmi Kā Dienu informēja a/s Rimaco tehniskā sekretāre Aina Švarchofa, Krievijas krīze uzņēmumu neskarot, jo 90% saražotā tiekot realizēts rietumvalstu tirgos. Lielākie noņēmēji esot Vācijas, Austrijas, Zviedrijas, Somijas un Francijas uzņēmumi. Austrumvalstu tirgos tiekot realizēts tikai aptuveni 5% saražotā, bet pa 2,5% abās Baltijas kaimiņvalstīs un Latvijā. Rimaco tika izveidota 1992.gadā uz bijušā valsts uzņēmuma Rīgas manufaktūra filiāles Sarkanā tekstilniece bāzes. Tagad uzņēmums ražo frotē dvieļus, frotē audumus, linu un puslinu virtuves dvieļus, mēbeļu audumus. Rimaco tiek šūti arī frotē halāti, bet perspektīvā tiekot domāts par dekoratīvo audumu, poliestera un automašīnu audumu ražošanu. Uzņēmuma galvenā izejviela esot kokvilna, ko importē no Vācijas, un linu diegi, kurus uzņēmums saņemot gan no Vācijas, gan Lietuvas, gan arī no vietējā linu pārstrādātāja un linu audumu, dvieļu, gultasveļas, galdautu, auklu un diegu ražotāja a/s Lare Lini (iepriekšējais nosaukums Latvijas lini). Nozares līderi Lielākie vieglās rūpniecības ražošanas uzņēmumi gada apgrozījums virs 10 miljoniem latu Lauma Ogre Juglas manufaktūra Rimaco New Rosme Lare Lini Snickers productions