Viesojoties Eiropas jaunākajā celulozes rūpnīcā pie Saimas ezera Somijā

Tā atrodas Somijas dienvidaustrumu daļā Joutseno pilsētiņā, apmēram 100 km no Somu jūras līča, Saimas ezera krastā. Ar vieglo automašīnu, izmantojot Tallinas-Helsinku prāmi, šo rūpnīcu no Rīgas var sasniegt desmit stundu laikā. Rūpnīcas īpašnieki ir somu kompānijas Metsa.. Botnia akcionāri - papīra ražotāji UPM Kymmene un M-real, kā arī Latvijas projekta kompānijas Baltic Pulp līdzdalībnieks Metsa..liitto. Kopumā firmai Metsa.. Botnia Somijā pieder piecas celulozes fabrikas, tai skaitā arī Raumas celulozes fabrika, kas līdz šim tika uzskatīta par modernāko un arhitektoniski gaumīgāko. Tomēr jāatzīst, ka 5-6 gadu laikā, kas pagājuši kopš Raumas ražotnes uzcelšanas, tehnikas attīstība ir acīmredzama, radušies jauni risinājumi dažādās tehnoloģijas un vides aizsardzības jomās. Pirmais iespaids - apturēta ražošana Piebraucot pie celulozes ražotnes karstā vasaras dienā, likās, ka ražošana ir apstādināta, jo fabrikas iespaidīgais 150 m augstais dūmenis tikko kūpēja, nekādu trokšņu nebija, teritorijā uzturējās tikai daži cilvēki. Taču izrādījās, ka rūpnīca darbojas ar pilnu jaudu, jo jaunie tehnoloģiskie risinājumi ļauj mazināt vai apslēpt ražošanas ietekmi uz apkārtni. Joutseno rūpnīcas ražošanas jauda ir 600 000 t celulozes gadā, bet pērn, pirmajā darbības gadā, tā saražoja 334 000 t. Kā blakusproduktus ieguva talleļļu (pagājušā gadā ap 4000 t) un terpentīnu (205 t). Celulozes cena starptautiskajā tirgū svārstās 500-600 ASV dolāru robežās par tonnu. Sasniedzot projektēto jaudu trīs gadu laikā, vienā dienā fabrika saražos gandrīz 2000 t celulozes, tas ir, produkciju 1 milj. ASV dolāru vērtībā. Kaut arī pavisam tuvu atrodas Krievijas ziemeļrietumu daļas «lētie» meži, papīrmalkas imports veido tikai 6%, bet ievestie kokzāģētavu atlikumi - 13% no kopējā izmantojamā koksnes daudzuma. Acīmredzot svarīga loma šeit ir vietējo meža īpašnieku interešu paudējiem - privāto meža īpašnieku ekonomiskajai apvienībai Metsa..liitto. Strādājošo skaits šeit - 260, vienā maiņā tieši ražošanā aizņemti 20 cilvēki. Te jāņem vērā, ka Joutseno ražotne kooperējas ar citām firmas ražotnēm, izmantojot lielu daļu kopējā darbaspēka - ne tikai inženierus un daļu vadītājus, kas atrodas netālu no Helsinkiem, Espo pilsētiņā, bet arī vienus un tos pašus remontstrādniekus, iekārtu regulētājus un pārbaudītājus. Interesanti, ka koksnes uzmērīšanu rūpnīcā arī veic cita, patstāvīga firma Mittaporti Oy. Ja Latvijā izlems par celulozes rūpnīcas būvi, tad šeit būs vairāk darbinieku, jo tāda mēroga kooperācija ar citām ražotnēm nebūs praktiski iespējama. Un, protams, daudz lielāks būs sadzīves un tehniskā servisa darbinieku skaits. Joutseno ražotne specializējas uz skuju koksnes pastiprinātas izturības celulozes šķiedrām, kas tālāk kopā ar citām šķiedrām (arī makulatūru) tiek izmantotas krītotajos (t.s. LWC - Light Weight Coated) un nekrītotajos (SC - Super Calandered) papīros. Rūpnīca balina celulozi, pielietojot ECF (Elementally Chlorine Free) tehnoloģiju, tātad ar hlora dioksīda palīdzību. Augsti drošības standarti Šajā vietā gribētos pateikt nedaudz vairāk par tehnoloģijas un darba drošību. Ievedot rūpnīcas teritorijā ķimikālijas (sērskābe, kaļķakmens, sārms, ūdeņraža peroksīds u.c.), automašīnas vadītājs saņem atslēgu pievienošanās iekārtām attiecīgajiem rezervuāriem un instrukciju par darbošanās kārtību, kā arī pārvietošanās maršrutu uz kartes. Ir iekārtots centrālais ķīmisko vielu pieņemšanas laukums ar iespējām pieslēgties pie 5-7 cauruļslēgiem. To diametrs un konstrukcija atšķiras, lai nenotiktu netīša ķimikāliju sajaukšana. Pats laukums iekārtots uz paaugstinājuma, lai nebūtu jāizmanto sūkņi ķimikāliju tālākai padevei uz cehiem. Ķīmisko vielu pārsūknēšanu no automašīnām kontrolē no centrālās procesu vadības telpas, taču arī uz vietas ierīkoti drošības slēgi, lai izvairītos no rezervuāru pārpildīšanas. Interesanti, ka ķimikāliju daudzumam fabrikā seko pavisam cita - ķimikāliju piegādātājfirma, kas sastāda piegādes grafiku. Protams, arī rūpnīcas centrālajā vadības telpā var sekot ķimikāliju piegādēm un to daudzumam tvertnēs. Runājot par vides aizsardzības jautājumiem, var piemetināt, ka Joutseno ražotne ievēro ES direktīvas un HELCOM rekomendācijas, taču saistošas ir vietējo institūciju izdotās atļaujas. Tā kā blakus atrodas Saimas ezers ar ievērojamiem zivju krājumiem, kā arī aizsargājamu roņu populāciju, ir izstrādāta un tiek realizēta ezera ūdeņu monitoringa programma, ko pārskata ik pēc diviem gadiem. Jāpiebilst, ka Saimas ezera dienvidu daļā izvietotas trīs lielas celulozes rūpnīcas - bez Joutseno vēl arī Stora Enso ražotne Imatrā (atjaunota 2001.gadā) un UPM Kymmene celulozes un koksnes pārstrādes komplekss Lapenrantā. Lielie celulozes ražotāji, it sevišķi pirms rekonstrukcijas, periodiski bija izpelnījušies vietu HELCOM melnajā sarakstā, taču atjaunotās ražotnes labi tiek galā ar pieprasītajiem normatīviem. Piemēram, Joutseno fabrikai atļauts novadīt notekūdeņos 1,7 tonnas hlororganisko savienojumu diennaktī, taču tā pašlaik «saražo» tikai 0,2 t. Apmēram 15 km attālumā no rūpnīcas izvietots cieto atkritumu poligons. Pēc rekonstrukcijas fabrikai iekārtots 2 ha liels laukums ar hidroizolācijas pamatni, kas būs izmantojams 5-7 gadus. Netīrie lietus ūdeņi tiek uzkrāti rezervuārā, no turienes ar cisternām tos transportē uz ražošanas notekūdeņu attīrīšanas iekārtām. Kopējā poligona platība ir ap 10 ha, pa to varēja braukt ar vieglo automašīnu un staigāt vasaras apavos bez problēmām. Nekādu smaku tur nav. Par poligona rekultivācijas iespējām pašlaik netiek domāts. Iepriekšējos gados lietotais sektors izskatās kā liela atkritumu kaudze, kas apaugusi ar zālēm un nezālēm. Poligonā novieto arī vecus dēļus un citus agrāk izmantotus kokmateriālus, ko paredzēts pārstrādāt kurināmā briketēs. Tuvākie fermeru lauki atrodas tuvu - 200 m attālumā no poligona. Nozīmīgs elektroenerģijas avots Un vēl daži vārdi par enerģētiku. Somijā pavisam ir apmēram 15 lielas celulozes rūpnīcas un tās saražo 13% no valstī patērētās elektroenerģijas. Firma Metsa.. Botnia piedalās Eiropas Savienības enerģijas zaļo sertifikātu tirgū. Fabrikā izmantojamais kurināmais - melnais atsārms - ir biomasas pārpalikums, tāpēc uzskatāms par atjaunojamo energoresursu. Ir vienošanās ar zviedru firmu Vatenfall kā pārstāvi Eiropas zaļo sertifikātu tirgū. Caur to Metsa.. Botnia zaļos sertifikātus pašreiz pārdod Holandes patērētājiem. Šī kurināmā siltumietilpība ir ap 14 MJ/kg jeb 50% no ogļu siltumietilpības. Fabrikā uzstādīta tvaika turbīna ar 100 MW jaudas ģeneratoru. Turbīnas koģenerācijas daļas jauda ir 82 MW, bet kondensācijas daļas jauda - 18 MW. Fabrika pati patērē 70 MW, bet FINGRID sistēmā nodod 30 MW jaudu diennakts bāzes režīmā. Daļu enerģijas izmanto blakus esošajā termomehāniskās masas ražotne. Fabrika tieši NORDEL elektroenerģijas tirgū nepiedalās. To dara mātes kompānija - Metsa.. Botnia, kas pārstāv visas piecas celulozes fabrikas kopā. Piemēram, 17. jūlijā tika pārdota bāzes jauda 75 MW (tajā skaitā 30 MW no Joutseno fabrikas). Saimas ezera dienvidu krasts ir pazīstams rekreācijas un atpūtas centrs. Piemēram, Lapenrantā atrodas jahtu piestātne, ko izmanto zviedru, vācu un citi burātāji. Plašajā ezerā ir daudzas salas, ko iecienījuši klusas atpūtas mīļotāji. Ezera krastā izvietotas un tiek būvētas jaunas daudzdzīvokļu mājas, kurās īres maksa ir diezgan augsta. Tas uzliek lielu atbildību sabiedrības priekšā ekoloģiski samērā smagas ražošanas organizēšanā.Vajadzīgi ļoti kvalificēti cilvēki, kas spēj nodrošināt rūpnīcas darbu šāda kūrorta tuvumā, nesabojājot viesu un vietējo iedzīvotāju garastāvokli. Personāla sagatavošanai firmā Metsa.. Botnia pievērš lielu uzmanību. Augstāko tehnisko izglītību tagad var iegūt arī Lapenrantas universitātē. Vidējo tehnisko personālu cenšas izraudzīties no vietējiem iedzīvotājiem. Raksta autoru patīkami pārsteidza tas, ka, negaidot izšķirīgos lēmumus par Latvijas celulozes rūpnīcas būvi, ir sākta mūsu jauno speciālistu stažēšanās. Joutseno sastapām divus RTU studentus, kas tur šovasar stažēsies vairākus mēnešus.