VĪNOGU LAPA

Šodien pasaulē ir ap septiņi tūkstoši vīnogu šķirņu, bet izstādē Dabas muzejā ir apmēram 70 Latvijas klimatiskajiem apstākļiem piemērotu šķirņu. Vīnogu laiks tirgos un dārzos «Katram produktam ir optimālais laiks arī cenas ziņā, un, ja runa ir par vīnogām, tās jāēd tieši tagad. Tirgū vīnogas var nopirkt par 60 - 80 santīmiem, vietējās ogas ir vēl lētākas,» iesaka dietologs Atis Tupiņš. Dietoloģe Lolita Neimane atgādina, ka vīnogas ir vienas no vissaldākajiem ogām. Citos augļos un ogās ir apmēram 8 grami cukura (100 gramos), bet vīnogās - 15 grami. Vēl tikai banāni ir saldāki, tajos ir apmēram 19 grami cukura. Vīnogas esot ieteicams ēst tiem cilvēkiem, kas ir novārdzināti un kuriem vajadzētu uzbaroties. Vienā kilogramā vīnogu ir 700 kaloriju. Taču vīnogas nevar apēst 10 ogas vai 100 gramus, vai vienu ķekaru un tad mest mieru. Ja vīnogas ir uz šķīvja, tad roka neviļus sniedzas pēc tām, kamēr šķīvis tukšs. Tāpēc tiem, kam ir svara problēmas, nevajadzētu aizrauties ar vīnogu ēšanu. Taču tas nenozīmē, ka vīnogas nedrīkst ēst. Tās jāsajauc kopā ar citiem augļiem. Piemēram, lielā bļodā jāsagriež arbūza gabaliņus, banānus, vīnogas, kivi, nektarīnu, persiku... Tādu ēdienu jābauda nesteidzoties. Arī dakteris Atis Tupiņš saka: «Ēzdami vīnogas iegūstam lielu kaloriju skaitu, taču no tām nebūtu jābaidās, jo līdzi nāk arī vesela virkne bioloģiski aktīvu vielu - gan šķiedras, gan mikroelementi, gan vitamīni (A,C,PP,P, K un B grupas), kas palīdz cukuru izmantot organismā. Taču, lai cik vīnogas arī nebūtu mīkstas un lai arī tajās ir 92% ūdens, ogas ir kārtīgi jāsakošļā..» Vīnogās ir daudz cukura - fruktoze, saharoze un glikoze. Lai to labi izmantotu, vajadzīgs liels siekalu daudzums (ar tām raksturīgajām substancēm). Tiko tā pietrūks, tad daļu no produkta sāks šķelt zarnu trakta baktērijas. Dažām vīnogu šķirnēm ir cietas sēklas, sūras mizas. Tātad padoms ir gluži vienkāršs - ēdot jādomā. Ja ne, tad, lai gāzi, kas veidosies zarnās, likvidētu, būs jādzer tējas vai aktivizētā ogle. Un ogu krāsa? Tas ir tāpat kā ar sarkanvīnu, skaitās, ka tumšās ogas ir «par piecām kapeikām» vērtīgākas, jo pigments, kas tām piemīt, labvēlīgi ietekmējot organismu. Dakteris Tupiņš vislabprātāk izvēlas saldas ogas. Ar nostaļģiju viņš piemin agrāk nopērkamos Dāmu pirkstiņus - bez kauliņiem, ar plānu miziņu. Tēva dārzā arī aug vīna koks. Tās gan ir paskābas, bet, ja Atis Tupiņš tām pieķeras, tad arī noēd visu lielo ķekaru. Arī Lolita Neimane atceras reiz nopērkamo vīnogu šķirni Dāmu pirkstiņi - dzeltenīgas, iegarenas, mazliet kraukšķīgas, ar plānu miziņu. Taču viņas mammas dārzā augošās vīnogas, lai arī maziņas, tomēr ir ļoti garšīgas. Vīnogas veselībai Vīnogas veicina vēdera izeju. Taču Lolita Neimane brīdina, ka, saēdoties par daudz vīnogu, var dabūt arī caureju. Vīnogas iesaka tiem, kam ir problēmas ar kuņģa un zarnu trakta vainām, žultsakmeņiem, aknu slimībām. Tautas medicīna iesaka vīnogas, ja ir aknu kaites un aizcietējumu ārstēšanai. Dienā esot jāapēd 2 kilogramus. Tiem, kam ir problēmas ar aknām, uzturā jālieto saldākas ogas. Vīnogās ir daudz kālija - 255 mg. Taču, ja vīnogai ir bieza miziņa, tad jāuzmanās, jo var uzpūsties vēders. Vīnogās ir maz olbaltumu, tās veicina apetīti. Par vīnogas vislabāko īpašību dakteris Tupiņš nosauc lielo kālija daudzumu ogās. Kālijs ir labs sirdsdarbībai un muskuļu darbībai. Tas palīdz no organisma vadīt ārā lieko, aizturēto šķidrumu. Bieži vien liekais šķidrums ir kaitīgāks nekā liekie tauki. Visi zina, ka sirdsslimniekiem jālieto uzturā rozīnes. Rozīnes iegūst no vīnogām. Kāpēc tad sezonas laikā nelietot svaigu produktu? Pirmavots ir pilnvērtīgāks un labāks. Svaiga oga satur ne tikai mikroelementus, šķiedru, bet vēl daudz ko tādu (fermentus), kas raksturīgs tikai dzīvajam. Sava salduma dēļ vīnoga nav piemērota cukurslimniekiem. Vīnogu sēkliņām un vīnogu miziņām piemīt temperatūru pazeminošas īpašības. To dakteris Tupiņš pārbaudījis pats. Kad ir paaugstināta temperatūra, tad var savārīt vīnogu miziņas tējā vai arī, cītīgi sakošļājot, norīt. Latvijas vīnogas Tiem, kas nevēlas pirkt tirgū «ārzemnieces», jāaudzē vīna koki pašiem. Par to, ka Latvijā ir daudz labu vīnogu, var pārliecināties Dabas muzejā, kur līdz svētdienai būs skatāma vīnogu izstāde. Pat amerikāņu speciālisti atzīst, ka Latvijas šķirnes šajos platuma grādos ir visagrākās pasaulē. «Lai arī vasara bija lietaina un nebija daudz saules, vīnogas ir skaistas un saldas,» informē Latvijas vīnogu audzētāju kluba prezidents Gvido Dobelis. Tiem, kas grib audzēt vīnogas Rudenī jāsagatavo augsne vīna koka stādīšanai. Vīnogas jāstāda pavasarī. Izstādes laikā var pasūtīt stādus. Konsultējoties ar speciālistiem, jāizvēlas šķirne. Katrai šķirnei jāatrod dārzā piemērota vieta. Vislabākā ir dienvidu siena, aizvējā. Ja vīnogu audzētājs ir slinks un negrib daudz strādāt, tad jāizvēlas šķirne, kura ziemā nav jāpiesedz (Zilga, Skujiņš 675). Sakņu laukums tomēr jāpiesedz visām šķirnēm. Vislabāk, ja saknes ar 25 - 30 cm (kūdras, komposta, zāģu skaidu utt.) kārtu piesedz brīdī, kad augsne jau dažus centimetrus sasalusi. Galvenais princips, lai apakšā, tāpat kā rozēm, viss būtu sauss. Vīna koki der arī apzaļumošanai. Tie aug kupli un biezi. Oktobrī, nedēļu pēc lapu nobiršanas, veic galveno apgriešanu. Šķirnēm, kurām tas nepieciešams, iestrādā kaļķojumu. Ja augsne ļoti sausa, pirms sala to bagātīgi salej. Galvenā barības viela vīna kokam ir kālijs. Vīnogu vīns Gvido Dobelis jau daudzus gadus no Zilgas un Skujiņa 675 gatavo lielisku vīnu. Vīna gatavošanai der ļoti gatavas ogas, un jāievēro perfekta tīrība. Sarkanās vīnogas vīnam jāraudzē ar visām miziņām un sēkliņām, bet no gaišajām vispirms jāizspiež sula. 20 l balonā pēc pirmās norūgšanas divos paņēmienos tiek pielikts apmēram 1 kg cukura. Ja vīnu grib stiprāku, cukura deva jāpalielina. Vīns ar lielāku alkohola procentu arī labāk glabājas. AIVARS LEIMANIS, Operas teātra baleta trupas vadītājs, ar dzīvesbiedri Guntu un meitu Elzu, jauno talantīgo balerīnu, ir lieli Itālijas saules un vīnogu cienītāji. Daudzkārt viesodamies Itālijā, Gunta un Aivars baudījuši itāļu dienišķo ēdienu - olīveļļā mērcētu maizi, kurai uzdzerts tikko raudzēta jaunā vīna malks. Itāļi nevarot iedomāties nevienas pusdienas bez vīnogu vīna malkošanas, tas šajā dienvidzemē esot viegls, atsvaidzinošs un nemaz nereibinot. Aivaram īpaši garšojot mazās vīnogas bez kauliņiem, bet tās esot daudz dārgākas par kauliņotajām. Latvijā šovasar ar sauli bija švakāk, bet vīnogas arī te visa gada garumā var iegādāties gardu gardās. Visi trīs Leimaņi katru dienu strādā fizisku darbu, un zina, ka spēku patēriņu vislabāk kompensē glikoze, tāpēc vīnogas vai rozīnes ēd katru dienu. Aivars un Gunta, sekojot itāļu paraugam, maltītes reizē labprāt iemalkojot arī vieglu itāļu vīnu, bet Aivaram tīk viesus pacienāt arī ar labiem Gruzijas vīniem GUNTIS SKRASTIŅŠ, aktieris, saka - vīnogas nav viņa pašas mīļākās ogas, bet iecienītas gan, tāpēc nav dienas, kad to mājās nebūtu uz galda. Ar vīnogu audzēšanu gan lāgā neveicoties. Savās lauku mājās Lejasciema Pincikājās Guntis stādus atvedis no «čoma» Baltezerā, un iestādījis tos zem priedes. Vīnogām tas nav paticis, tāpēc pēc sievas ieteikuma Guntis vīnogas pārstādījis pie vecās kūts laukakmeņiem, bet zinātāji teikuši, ka vīnogām ir stipras saknes, tās sadrupināšot laukakmeņus. Guntis atkal vīnogas pārstādījis. Galu galā aktieris pārskaities - nekāda dižā šķirne arī neesot - ogas mazas, pusmelnas un pusskābas. Šoruden Guntis nolēmis vīnogulājus pārstādīt kaut kur lauka malā pie diža koka - laukā gluži mest nevarot, tomēr zaļa dzīvība.