Bet tad nāk novembra vētras, februāra sniegputeņi un jūlija ilgstošās lietusgāzes, kas pilnībā izjauc ierasto darba grafiku. Bet viens ir sastādīt laika prognozes, otrs - kā tās tiek piedāvātas iedzīvotājiem. Ir teiciens: kāds pieprasījums, tāds piedāvājums. Tas ir attiecināms arī uz laika prognožu izplatīšanu. Proti, sinoptiķis atzīst, ka ir kļūdījies, bet tajā brīdī neviens viņa prognozes labojumu vairs neņem vērā. Avīžu lasītājiem ir jāsaprot, ka nodrukātā prognoze ir sastādīta vismaz diennakti iepriekš, tādēļ kļūdu iespējamība mākoņos un temperatūrā ir vislielākā. Televīziju diktori prognozēs varētu ieviest kādas korektūras, bet tas būtu tikai tad, kad prognožu lasītājs konsultētos ar sinoptiķi. Tā notiek citviet pasaulē, turklāt tur diktors laika prognozi stāsta tiešraidē, nevis ieraksta. Savukārt visprecīzākajām vajadzētu būt radio un interneta portālu laika prognozēm. Bet diemžēl arī tās netiek labotas. Un šeit vainojami ir gan sinoptiķi, kas laikus nesniedz prognožu korektūras, gan arī masu mediju darbinieki. Kas liedz, piemēram, pasūtīt laika prognozi četras reizes diennaktī vai pat biežāk? Protams, par to būs jāmaksā vairāk. Tātad labāk ir taupīt naudu, bet visur vainot sinoptiķi. Visiem nez kāpēc liekas, ka laika prognozēm vajadzētu būt ļoti lētām, un bieži vien atskan jautājumi, kāpēc vispār par tām ir jāmaksā. Visur pasaulē laika ziņu tehnoloģijas strauji iet uz priekšu. Tiek ieguldīts daudz līdzekļu, lai izstrādātu jaunus meteoroloģiskos modeļus, kas izskaitļotu temperatūru, nokrišņus, bet Latvija šajā ziņā stāv uz vietas. Kā teikt, zinātne mums nav vajadzīga. Diemžēl nav atradušies arī entuziasti, kas darbotos šajā jomā. Mums pat nav meteoroloģiskā radara, pēc kura sniegtās informācijas precīzi varētu noteikt īstermiņa prognozes. Tādēļ vispār jābrīnās, kā laika paredzējumi ir tik precīzi. Un visbeidzot, Latvijā cilvēki domā, ka laika prognoze ir viena un savādāka tā nevar būt. Tomēr atliek ielūkoties dažādās interneta mājaslapās un tur Rīgai var atrast daudzas, ļoti atšķirīgas temperatūras un mākoņu simbolus. Pēdējā gada laikā masu medijos ir parādījušās ne tik vien vietējās, bet arī somu, zviedru un, šķiet, ka pat neprecīzās amerikāņu laika prognozes. Tādēļ patlaban, ja saka, ka sinoptiķi kļūdās, tad ir jāprecizē, kādas valsts speciālisti tie ir bijuši. Piemēram, somu firmas Foreca prognoze šodien nebija īsti precīza vai amerikāņi atkal par 10 grādiem ir kļūdījušies.
Visneapskaužamākā profesija - sinoptiķis
Šim teicienam es pilnībā piekrītu, jo sinoptiķus vaino gan tad, kad sauli aizklāj lietus mākoņi, gan arī tad, ja sāk sāpēt kreisā kāja. Vairākus gadus esmu salīdzinājusi sinoptiķu sniegtās prognozes ar reālajiem laika apstākļiem un zinu, cik bieži tie maldās. Pieredzējušākie laika speciālisti apgalvo, ka ir mēneši, kad prognozes rakstās viegli, turklāt tās arī labi piepildās.
Uzmanību!
Pieprasītā sadaļa var saturēt erotiskus materiālus, kuru apskatīšana atļauta tikai pilngadību sasniegušām personām.