VKPAI spiedīs Stockmann labot kļūdas

Taču izrādās, ka projekta autori - arhitektu biroju Postform Projekts (Latvija) un Arkkitehtikonttori Petri Pussinen Oy (Somija) pārstāvji "vārdos runāja ko vienu, bet darbi liecināja, ka patiesībā viņiem ir citi mērķi un ceļu viņi netaisījās griezt," par pirms vairāk nekā trīs gadiem atvērto universālveikalu Stockmann saka Valsts kultūras pieminekļu aizsardzības inspekcijas (VKPAI) vadītājs Juris Dambis. Diena, iepazīstoties ar vairāk nekā desmit biezām dokumentu mapēm, kas sakrājušās šī projekta saskaņošanas laikā, pēta, kas bija tie "vārdi" un "darbi". - Kanāls aizbūvēts Prasība: neaizbūvēt 10 m joslu abpus kanālam, saglabāt to pēc iespējas publisku Iznākums: gar kanālu atstātas šauras ejas, kas atgādina saimniecisko zonu, nevis publisko ārtelpu Izdodot arhitektūras plānošanas noteikumus, Rīgas domes pilsētas attīstības departamenta arhitektūras pārvalde norādīja, ka nav pieļaujams apbūvēt 10 m kanāla krasta joslu. Lielrīgas reģionālā vides pārvalde, kas 2001.gada februārī projekta izstrādei izsniedza tehniskos noteikumus, arī uz to norāda, taču jau septembrī nāk klajā ar paziņojumu, ka Aizsargjoslu likums uz Rīgu tiešā nozīmē nedarbojas, jo tad Rīgā nevarētu būt osta. "Ja jau reiz bija tik ļoti nepieciešams aizbūvēt kanālu, ko pat padomju laikos neviens neiedomājās, un ambīcijas bija tik lielas, tad to jau nu noteikti varēja izdarīt daudz kvalitatīvāk," saka J.Dambis, piebilstot, ka tagad tur paveroties vienīgi atbaidoša, netīra pazeme. To savā atzinumā 2002.gadā jau paredzēja arhitekts un pilsētplānotājs Andris Roze: "Gājiens gar kanāla malu būs nepatīkams pārdzīvojums, ejot pa šauru gaiteni, zem tiltiem un pāri šķēršļiem - kā garāžas auto ceļiem." VKPAI vairākkārt norādījusi uz kanāla vēsturisko vērtību, kam vārdiski projekta īpašnieki (sākotnēji viņi pat norādīja, ka iepirkšanās centru un kinozāļu centru savienos tiltiņš pār kanālu, nevis ēkas daļa) un arhitekti piekrituši, bet iznākumā no savstarpējās izpratnes čiks vien iznācis. - Pārsniedz apjomu Prasība: nepārsniegt 21,82 m dzegas augstumu un 24 m maksimālo augstumu; neizbūvēt tehniska rakstura iekārtas Iznākums: virs ieejas pretī 13.janvāra ielai uz jumta izbūvētas ventilācijas lūkas un pārsniegts augstums (attiecīgi 25,5 un 28,8 m) 2001.gada sākumā, saņemot projekta priekšlikumu, inspekcija uzreiz norādīja, ka celtni nevajadzētu veidot kā viengabala masu, jo "projektējamais objekts savas lielās būvmasas un Rīgas vēsturiskam centram neraksturīgās gandrīz vienlaidu jumta līnijas dēļ var negatīvi ietekmēt apkārtējo kultūrvēsturisko vidi". 2002.gada oktobrī VKPAI saskaņoja tehnisko projektu, jo inspekcijai apsolīja samazināt ēkas augstuma, kā arī padarīt publiski pieejamāku eju virs kanāla zem tirdzniecības un kino centra. Apjoms arī tiek sadalīts it kā divās daļās. - Gājēju tilta nav Prasība: izbūvēt gājēju tiltu Gogoļa ielā no t/c Stockmann uz Origo Iznākums: cilvēki iet pa pāreju zemes līmenī, drūzmējas un ir satiksmes apdraudēti Pirms sešiem gadiem, kad SIA Re&Re - Stockmann sadarbības partneriem iznomāja zemes gabalu, uz kura pirms tam bija izveidotu būvbedre, Rīgas dome norādīja, ka bez centra šajā vietā jāizbūvē arī gājēju tunelis vai galerija pāri Gogoļa ielai. Vēlreiz uzņēmumam tas tika uzlikts par pienākumu, kad tas 2005.gadā vēlējās iznomāt zemi zem 13.janvāra ielas pazemes autostāvvietas izbūvēšanai. Šogad pārejai vajadzētu sākt darboties, tomēr Stockmann par to neliekas ne zinis. - Apzaļumošana niecīga Prasība: apzaļumota josla uz jumta, apzaļumojums ielas līmenī Iznākums: kociņi konteineros Kā norāda J.Dambis, uz jumta tika solīti zaļumi, baseins, ko ziemā varētu izmantot kā slidotavu, taču beigās nekā no tā visa nav. "Kad gājām skatīties projektu, tur bija no skaidu plāksnes izveidots mazs baseiniņš, ar domu - lai jau mums tiek. Nedomāju, ka tas tur vēl stāv," viņš saka. Arī VKPAI apsekojuma dokumentos (2003.gada novembris) teikts, ka apzaļumojumu veidošanas paņēmienu šajā vietā varot vērtēt kā mazefektīvu. Kas palīdzēja īstenot Arhitektam Pēterim Blūmam šķiet, ka Stockmann atdoto zemi pašvaldībai vajadzēja savulaik rezervēt infrastruktūras attīstībai. Patlaban tā esot viena no vietām, uz kuru un gar kuru viņš cenšas neiet. "Es šo ēku nekā savādāk kā par Rīgas kūtspakaļu nevaru nosaukt," viņš skaidro, norādot, ka no operas vai tirgus puses tā izskatās "vienkārši šausmīgi". Vairāki aptaujātie arhitekti atzīst, ka būtu interesanti papētīt, kurš tad pieļāva šāda projekta "iziešanu cauri". "Kurš tajā laikā bija attīstības departamenta vadītājs? Kurš sākotnēji izstrādāja centra projektu? Kurš to konsultēja?" vaicā P.Blūms. Kā liecina Dienas apkopotā informāciju uz visiem šiem jautājumiem atbildē kaut kādā veidā ir iesaistīts Vilnis Štrams - savulaik viņš bijis Postform projekts arhitekts, uzņēmuma City Consult, kas 2001.gadā gādāja par projekta virzīšanu un saskaņošanu valsts un pašvaldības institūcijās, direktors un 2001.gadā pieņēma toreizējā pilsētās mēra Gundara Bojāra (toreiz LSDSP, tagad LPP) piedāvājumu kļūt par attīstības departamenta vadītāju. Tas, ka viss vairāk vai mazāk mainījies, tai skaitā, vai aizsargjoslu likumu Rīgā var piemērot vai ne, saistīts tieši ar V.Štrama darba gaitu sākumu departamentā, norāda J.Dambis. Cer vērst par labu Tomēr VKPAI par skandināvu neizdarītajiem darbiem nav aizmirsusi, par to pērnā gada vasarā ar vēstules starpniecību atgādinot arī Stockmann Centrs. Taču uzņēmums joprojām nepilda vēstulē izteikto lūgumu paātrināt paredzēto darbu realizāciju. Un tad inspekcija atrada veidu, kā piespiest skandināvus viņu viedoklī tomēr ieklausīties. Pagājušā gada augustā Stockmann lūdza sniegt atzinumu par viņu ieceri zem 13.janvāra ielas būvēt divlīmeņu pazemes autostāvvietu. VKPAI atbildēja, ka ir gatava to akceptēt tikai tādā gadījumā, ja viņu prasības tiks ievērotas. "Ja viņi nesāks ar neizdarītajiem darbiem, tad kāda mums var būt ticība, ka arī autostāvvietas gadījumā viņi nerīkosies līdzīgi," saka J.Dambis. Tagad pastāvēt uz savu būšot vieglāk, jo likumdošana esot daudz sakārtotāka, turklāt darbojas arī vēsturiskā centra saglabāšanas un attīstības padome, kas "neprātīgus priekšlikumus" parasti atsijā. Tam, vai projekts atbilst attīstības plānam un ir pietiekami kvalitatīvi izstrādāts, seko arī pirms gada izveidotā pilsētas arhitektu kolēģija. Uz izdošanos cer arī aptaujātie arhitekti. Stockmann formālā atbilde gan šīs cerības neapstiprina. "Mūsu nostāja ir visnotaļ pozitīva par procesu un diskusijām, kas saistītas ap šo projektu (pazemes autostāvvietas izbūve-red.), un mēs ļoti gaidām pilsētas galējo lēmumu," Stockmann Riga direktores Anu Koskimaki viedokli pauž Stockmann mārketinga vadītāja Annika Dāvidsone. *** Ekspertu vērtējums par Stockmann projektu 2002.gadā Pēteris Blūms, arhitekts: Ēkas novietne ir diskutējama, drīzāk nepārdomāta (..). Jaunais apjoms ar mazattīstītu apjomu un fasāžu detalizācijas līmeni, visai vienkāršotu arhitektūras kompozīciju nav uzskatāms par harmonisku turpinājumu RVC vēsturiskās vides tradīcijām, pēc būtības ir svešinieks. (..) Tā vietā, lai starp diviem apjomiem radītu romantisku, terasveidā, ar tiltiņiem organizētu kanāla krastmalu un izkoptu sabiedriskās telpas vērtības pilsētā, tiek piedāvāts objekts, kas ir pretrunā gan ar loģiku, gan tradīcijām. Īpaši necienīgā situācijā nonāks pilsētas viesis, kas ieradīsies pa dzelzceļu no Rietumeiropas virziena. Vietā, kur vilciens palēnina gaitu un Vecrīgas torņi šaurā leņķī grupējas "parādē", fotogēnisko panorāmu pēkšņi aizsegs "Berlīnes mūra" Rīgas analogs. (..) Varētu jau ar daudz ko samierināties, ja piedāvātā ēkas arhitektūra grasītos lepoties ar šedevra iezīmēm, tomēr tas nav nekas vairāk kā provinces Stokmanis. Diemžēl." Andris Roze, arhitekts, pilsētplānotājs: Izsaku sašutumu un nožēlu par Stockmann tirdzniecības centra un kinoteātru kompleksu. Šis projekts ar visu savu lielo naudas ieguldījumu neuzlabos, bet pasliktinās Rīgas vēsturiskā centra tik svarīgo sabiedriskās telpas sistēmu. (..) Ar Stockmann un paredzēto autoostas projektu bija iespēja kanāla degradēto posmu atgūt kā vizuālu un lietojamu sabiedriskās telpas sistēmas sastāvdaļu. Diemžēl Stockmann projekts ir gandrīz gremdējis šo iespēju. Projekts padara kanālu lietojamu tikai zemām laiviņām un tikai laikā, kad ūdens kanālā ir zems. (..) Kur palikusi 10 metru aizsargjosla? (..) Šeit nu es izsaku nožēlu, ka Latvijas un Somijas arhitektu sadarbība un Stockmann firmas plašā pieredze un "labā pilsoņa" slava nav spējusi atbildēt šim izaicinājumam. (..) Otra nevērība pret sabiedrisko telpu ir ēkas fasāde (..) Vienīgais pozitīvais, ko varu teikt, ka piedāvātā funkcija ir par veselu kategoriju labāka nekā iepriekšējā automašīnu noliktava. Avots: VKPAI 03.09.2002. iesniegtie speciālistu slēdzieni