VNĪA dzīvokļu izdales epicentrs - Teātra iela 12

Vairāki šai nozarē autoritatīvi juristi uzskata, ka namu Teātra ielā varēja pārveidot par administratīvo ēku, kas valstij dotu daudz lielākus ienākumus nekā izīrējot dzīvokļus. VNĪA ģenerāldirektors tam nepiekrīt. Kopš 1996.gada, kad šo namu savā valdījumā pārņēma VNĪA, piecstāvu ēkā Teātra ielā tikai vienā dzīvoklī palikuši agrākie īrnieki, bet pārējos dzīvokļus VNĪA izīrējusi no jauna. Pēc NIP biroja datiem, ko nenoliedz arī VNĪA pārstāvji, ēkā iepriekš ilgāku laiku vairākos dzīvokļos darbojās firmas. Uz jautājumu, vai VNĪA nevarēja šo māju pārveidot par biroju ēku, tādējādi gūstot ienākumus no telpu nomas, VNĪA ģenerāldirektors Jānis Motte atbildēja noliedzoši. Pēc viņa teiktā, šāda statusa maiņa neesot iespējama, ja mājā atrodas kaut viens dzīvoklis un ja inventarizācijas lietā fiksētais statuss ir dzīvojamā māja, kā tas ir gadījumā ar ēku Teātra ielā 12. Tomēr gan Centrālās dzīvojamo māju privatizācijas komisijas atbildīgais sekretārs Indulis Krauze, gan Saeimas dzīvokļu apakškomisijas vadītājs Jānis Lagzdiņš nepiekrīt šādam traktējumam, uzskatot, ka nevienā likumā nav ierobežotas mājas valdītāja iespējas mainīt ēkas statusu, šajā gadījumā, protams, izmitinot citur mājas iedzīvotājus. Aizvadīto nepilnu divu gadu laikā VNĪA izīrējusi Teātra ielā deviņus dzīvokļus, kuru īrnieki uzskaitīti tabulā. Tie, kā redzams, vai nu paši ir sabiedrībā pazīstami cilvēki, vai ar tādiem saistītas personas. Pēc NIP biroja rīcībā esošām ziņām, dažādi bijuši iemesli, kāpēc potenciālie īrnieki griezušies VNĪA ar lūgumu piešķirt dzīvokli. Vairākos gadījumos pamatojuma vispār nav bijis, bet citkārt minētais iemesls saskaņā ar likumu nav pamatojums dzīvokļa piešķiršanai ārpus kārtas un tas nebūtu pamats uzņemt šos cilvēkus pašvaldības dzīvokļu rindā. Piemēram, toreizējie deputāti Jānis Straume un Vents Balodis (TB/LNNK) savos iesniegumos atsaukušies uz grūtībām veikt darbu sakarā ar dzīvesvietu ārpus Rīgas - vienā gadījumā Siguldā, otrā - Tukumā. Līdzīgs iemesls bijis arī VNĪA nekustamā īpašuma pārvaldīšanas departamenta vadītājam Mārim Teko, kurš dzīvojis Ķekavā. No Ķekavas līdz Rīgas centram var atbraukt aptuveni 20 minūtēs, kas ir ātrāk nekā no vairākiem attālākiem rajoniem Rīgas robežās. Personām, kas nav valsts iestāžu darbinieki, dzīvokļu saņemšana vairāk vai mazāk tieši saistās ar augstu valsts amatpersonu līdzdalību. Agris Orups, kā jau minēts NIP biroja trešdienas rakstā Dienā, ir persona, uz kura vārda formētas dzīvokļu maiņas firmas Interbaltija Alfa interesēs, kuras akcionārs ir arī VNĪA ģenerāldirektors J.Motte. Aijai Miškinei, kurai piešķirtas 90 kvadrātmetru lielas telpas nama bēniņos, griezties VNĪA ar lūgumu pēc dzīvokļa ieteicis toreizējais premjera Andra Šķēles padomnieks Jurģis Liepnieks. Pēc J.Liepnieka vārdiem, tagad A.Miškine lielākoties atrodoties ārpus Latvijas un viņš par šo dzīvokli neko sīkāk nezinot. Pēc NIP biroja datiem, kā pamatojumu dzīvokļa saņemšanai A.Miškine minējusi sliktos dzīves apstākļus, kaut gan viņa kopā ar māsu un vecākiem pierakstīta trīsistabu dzīvoklī. Arī Saeimas deputāts, toreizējais A.Šķēles padomnieks Gundars Bērziņš atzina, ka tieši viņš ieteicis sievai griezties VNĪA, lai saņemtu dzīvokli. G.Bērziņš gan arī teica, ka esot aizmirsis, no kā pats par to uzzinājis. Jāatzīmē, ka savulaik VNĪA iekšēji pieņemta īpaša atruna, ka aģentūra nenoteiks tās dzīvokļiem dienesta statusu. Bijusī VNĪA padomes priekšsēde Aija Poča paskaidroja, ka nepraktizēt dienesta dzīvokļu veidošanu izspriests, ņemot vērā, ka amatpersonas, jo īpaši - augstākās, jau pietiekami labi Latvijā pelna, lai no ienākumiem atlicinātu savu sadzīves apstākļu kārtošanai. Tajā pašā laikā vairāki VNĪA dzīvokļi, arī Teātra ielā 12, piešķirti konkrētiem īrniekiem tieši saistībā ar viņu darbu valsts iestādē, taču šajos gadījumos vairs nav dienesta dzīvokļa statusa, kas ļauj īrniekam dzīvokli privatizēt un saglabāt to īpašumā arī pēc aiziešanas no valsts darba. VNĪA neatzīst par pamatotu arī tēzi, ka aģentūras dzīvokļu piešķiršanas secība bija jāsaskaņo ar pašvaldību, kā to uzskata gan J.Lagzdiņš, gan Rīgas domes deputāts Jānis Karpovičs, kura komptencē ir dzīvokļu jautājumi. Aģentūras pārstāvji medijos vairākkārt pauduši uzskatu, ka VNĪA dzīvokļu īpatnība bijusi to katastrofāli sliktais stāvoklis. Tomēr, kā NIP birojam teica J.Karpovičs, viņa prakses laikā Rīgas dzīvokļu saimniecībā vēl nav bijis gadījuma, kad no rindā stāvošajiem kāds nebūtu ar mieru saņemt kapitāli remontējamu dzīvokli, turklāt nebūt ne pilsētas centrā vai pat Vecrīgā. Tiesa, daļa pretendentu atteikušies no šāda piedāvājuma. Taču J.Motte apgalvoja, ka visi citi VNĪA dzīvokļu pretendenti esot atteikušies saņemt dzīvokļus Teātra ielā 12. Tiesa gan, rakstiskus atteikumus J.Motte nevarēja uzrādīt, un tas jo vairāk pastiprina šaubas, vai situācija, kad visus vienā un tajā pašā Vecrīgas namā piešķirtos dzīvokļus saņēmušas augstas valsts amatpersonas vai ar viņiem saistīti cilvēki, ir tikai nejaušība. VNĪA dzīvokļu saņēmēji Teātra ielā 12 Lidija Skreija, VID ģenerāldirektora padomniece Vents Balodis, vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs Jānis Straume, Saeimas priekšsēdētājs Andis Zalpēteris, VNĪA ģenerāldirektora vietnieks, valdes loceklis Māris Teko, VNĪA departamenta vadītājs, valdes loceklis Agris Orups, VNĪA ģenerāldirektora Jāņa Mottes firmas Interbaltija Alfa pārstāvis Mairita Šķendere, tiesnese, bijušā premjera A.Šķēles biroja vadītāja sieva Inta Bērziņa, mājsaimniece un zemniece, Saeimas deputāta Gundara Bērziņa sieva Aija Miškine, īrniece pēc bijušā premjera A.Šķēles padomnieka Jurģa Liepnieka ieteikuma - Pēc VNĪA materiāliem no neoficiāliem avotiem