Zalktene - indīgais pavasara vēstnesis no krūmu pasaules

"Atšķirībā no kārkliem, kuriem ir skaras, zalktene zied ar īstiem ziediem," saka I.Kabucis. Iesārtie vai pat drīzāk gaiši purpurkrāsas ziedi parādās uz kailā stumbra jau labu laiku pirms tumši zaļo lapu plaukšanas. Tās parādās parasti tikai maijā. Visbiežāk zalktenes mežos, grāvmalēs vai upju ielejās novērojamas izklaidus, nevis audzēs. Tās sastopamas samērā bieži, taču krūmi parasti nav lieli. Zalktenes garums svārstās starp pusmetru un metru vai ap metru, taču ir novēroti arī varenāki eksemplāri - pusotra metra garumā. Krūmu senatnē nereti dēvēja par meža ceriņu ne vien tā ziedu un nedaudz līdzīgo lapu, bet īpaši spēcīgās smaržas dēļ. Zalktenes auglis - ogas parasti nogatavojas jūlijā vai augustā, tās ir spilgti sarkanas. I.Kabucis stāsta, ka indīgas ir visas zalktenes daļas. Pat ja šo augu noplūc, kas nenākas viegli, jo miza ir stingra, izdalās auga sula un cilvēks var iegūt ādas apdegumus. Apsārtumus un čūlas var radīt arī zalktenes apkopšanas darbi, ja tā tiek kultivēta dārzā. Vēl ļaunākas ir sekas, ja kādu zalktenes daļu nogaršo. Piemēram, bērniem saindēšanās sindromi var parādīties jau no vienas ogas vai lapas apēšanas, bet vairākas var izraisīt nāvi. Senie latvieši no zalktenes, kuru sauca par zaltināju vai dzelteni, gan centās izdabūt maksimālu labumu. Spēcīgu zobu sāpju gadījumā, kad bija jātiek vaļā no bojātā zoba, cietējs zoba caurumā ievietoja zalktenes kātiņu, un zobs pats sadrupa un izbira. Protams, bija jāzina, cik ilgi indes devu turēt, lai bojā ietu tikai zobs.