Pati gan viņa kautrīgi mēdza apgalvot, ka par rakstnieci tapusi nejaušības dēļ - slimība piesaistījusi gultai, bet viņas bērni lūguši stāstīt pasakas. Viņa izdomājusi visādus jocīgus gadījumus un vēlāk atlicis tikai uzrakstīt uz papīra. Tā 1956.gadā radās pirmais un arī viens no populārākajiem garstāstiem Mūsu sētas bērni. Ar Edgara Ozoliņa ilustrācijām žurnālā Bērnība (vēlāk Draugs) tika publicēti Tā tik bija vasara, Esmu dzimis neveiksminieks, Tas sākās Puķu mājā, Uno un trīs musketieri, Operācija «Kanna» un citi darbi. Katru reizi, kad izdevumā parādījās Zentas Ērgles vārds, metiens strauji pieauga. Skolas bieži aicināja rakstnieci tikties ar jaunajiem lasītājiem, un viņa arī nekad neatteica. Runāja klusu, vienmēr it kā aizsmakušā balsī, bet viņā uzmanīgi klausījās pat vislielākie delveri. Zenta Ērgle ir vienīgā latviešu rakstniece, ar kuru satiekoties runāju angliski, jo abi cītīgi apmeklējām angļu valodas kursus Rakstnieku savienības klubā. Kopā braucām ekskursijā uz Karpatiem. Viņa, jau cienījamos gados būdama, ne tikai izturēja grūto pārgājienu un uzkāpa Goverlas virsotnē, bet vēl uzmundrināja citus «svētdienas tūristus». Dīvaini - neseni notikumi izgaisuši no atmiņas, bet mirkļi kopā ar Zentu Ērgli joprojām dzīvi. Zemes klēpī rakstnieci guldīsim 17.jūnijā pulksten 15.00 Matīsa kapos.
Zenta Ērgle 1920.g. 23.XII-1998.g. 11.VI
Jūnija tveicē aprima iemīļotās bērnu rakstnieces Zentas Ērgles nemierīgā sirds. Meitenes gados, dzīvojot pie Ziedoņdārza, viņa sapņoja būt konfekšu fabrikas direktore, jo apkaimes gaiss bija saldmes pilns, bet izskolojās par arhitekti, taču mūža lielais aicinājums kļuva literatūra. Ar Zentas Ērgles grāmatām izaugušas vairākas paaudzes, tās lasīs arī vēl mūsu bērnubērni: panākumus nodrošina spraigs sižets, interesanti, savdabīgi raksturi, pusaudžu psiholoģijas pārzināšana un neizsīkstošs humors.
Uzmanību!
Pieprasītā sadaļa var saturēt erotiskus materiālus, kuru apskatīšana atļauta tikai pilngadību sasniegušām personām.