Zīmēt nozīmē domāt, atbrīvot emocijas un radošo enerģiju

Jā, jā - to var darīt, pat ja pēdējoreiz ar kaut ko tamlīdzīgu esat nodarbojies 3.klasītē zīmēšanas stundā un ir sajūta, ka lai nu kas, bet zīmēšana nav jūsu stiprā puse, ka jums nav talanta un ka vispār mācīties zīmēt sen ir par vēlu. Izrādās, ka nē. Iemācīties zīmēt var jebkurā vecumā, turklāt iegūtais rezultāts ir ne tikai tas, kas beigās redzams uz papīra. Galvenais ieguvums ir iespēja sakārtot domas, atbrīvot emocijas un savu radošo enerģiju, kas ir katrā cilvēkā, tikai daudziem pamatīgi noslāpēta un aizmirsta. Psiholoģe Ēra Zalcmane stāsta, ka lielākajai daļai cilvēku jau bērnībā neveiksmīgas apstākļu sakritības dēļ attiecībā uz zīmēšanu rodas mazvērtības kompleksi. «Četru līdz sešu gadu vecumā bērni ir ļoti radoši, viņi sazīmē fantastiskas lietas. Sākot iet skolā, varētu domāt, ka parādīsies ārkārtīgi talanti, bet tad pēkšņi šī vēlme zīmēt lielai daļai zūd. Daži pasaka, ka viņiem vispār riebjas zīmēt,» skaidro Ē.Zalcmane. Viņa atzīst, ka pieaugušajiem bailēs no kārtējās vilšanās un nolieguma ir grūti pārvarēt šo barjeru, bet, ja to izdodas pārvarēt, jebkurš sevī var atrast tādus iekšējos resursus, par kuru eksistenci nav bijis ne jausmas. «Iekšējā sajūta radoši izpausties ir katram,» skaidro Ēra Zalcmane, «un tas neattiecas tikai uz zīmēšanu, gleznošanu, veidošanu u.tml, bet arī uz biznesu un attiecībām kopumā. Ja cilvēka dabiskā radošā aktivitāte kaut kādā veidā tiek traucēta, tas izpaužas arī citās jomās - ir grūtāk nodibināt attiecības un, kas ir pats svarīgākais, risināt konfliktus. Trenējot savu kreativitāti, cilvēks iemācās radošāk darboties dažādās dzīves situācijās - viņš neapstāsies pie grūtībām, bet centīsies meklēt risinājumus.» Dažiem māksliniekiem novērotā parādība, kad «roka pati zīmē», neiztur kritiku. Lai kas arī tiktu zīmēts un rezultātā uzzīmēts, procesā iesaistītas ir arī smadzenes. Tāpēc, pavisam loģiski pieejot šai lietai, uzzīmēt var iemācīties jebko. Ja nevarat atrast sev skolotāju, kas izskaidros un parādīs, kā jāzīmē, lai iecerētais objekts vai subjekts parādītos uz papīra tiešām tāds, kā iecerēts, var ņemt talkā grāmatas, kur soli pa solim parādīts un saprotamā valodā izstāstīts, kas jādara, lai uzzīmētu perspektīvu, proporcionālu cilvēka stāvu, mežu pilnu ar kokiem utt. «Konstruktīvāk orientētie cilvēki labprātāk zīmē kaut ko ļoti konkrētu, ģeometrisku,» stāsta Ē.Zalcmane, «savukārt emocionālajiem, kas pieraduši rīkoties spontāni, pie konstruktīvā zīmēšanas veida pieslēgties ir grūtāk. Viņu emocijas vairāk izpaudīsies krāsās un ne tik konkrētās līnijās. Tā kā parasti viena smadzeņu puslode cilvēkiem dominē, mūs visus tā arī mēdz iedalīt - labās un kreisās puslodes cilvēkos. Taču pie tā nevajag apstāties, bet censties attīstīt arī otru. Zīmēšana ir lieliska iespēja, kā likt darboties abām smadzeņu puslodēm.»