Zirgu atsavināšana bija uzdrīkstēšanās

Tomēr speciālisti uzskata, ka pilnībā šie zirgi nekad neatkopsies, jo auguši, atrodoties nelabvēlīgā vidē un tikusi bojāta viņu psihe. Kā zināms, A.Bušmeistarei piederēja 75 angļu tīrasiņu šķirnes zirgi, taču 25.janvārī bija palikuši tikai 29. Pagājušajā sestdienā, lai pārtrauktu dzīvnieku mērdēšanu, ar prokurora sankciju dzīvi palikušie zirgi A.Bušmeistarei tika atsavināti, un, apsūdzot viņu dzīvnieku spīdzināšanā, tika ierosināta krimināllieta. «Baumas par notikumiem Bušmeistares stallī klīda jau pagājušajā vasarā. Par to pirms tam bija zinājis arī Veterinārārstu biedrības priekšsēdētājs Juris Tolpežņikovs. Viņš brīdinājis, lai saimniece ātri gādā barību, taču visu laiku bijis pārliecināts, ka nav likuma, kas ļautu atsavināt zirgus, jo privātīpašums ir neaizskarams. Kāds JSF pārstāvis, kurš pats audzē zirgus, tā arī teica - ja kāds nāktu man atņemt zirgus, es to sagaidītu ar ieroci,» stāstīja R.Godmane. Pēc viņas vārdiem, zirgu atsavināšana bijusi liela uzdrīkstēšanās, un JSF un NLSVS pārstāvji pēc zirgiem braukuši ar bailēm. «Nopriecājos, kad ieraudzīju, ka mūs sagaida arī policisti un pagasta padomes priekšsēdētājs,» sacīja R.Godmane. «No ieraudzītā bijām šokā, taču nebija laika domāt par savām emocijām, jo uzreiz bija jārīkojas.» Zirgu staļļa durvīs bijuši izgrauzti caurumi, tās nevarēja attaisīt, jo tur bijusi uzkrājusies apmēram pusmetru bieza mēslu kārta. Viena staļļa siena bijusi asinīm notraipīta, jo saimniece, pēc sporta skolas treneres Indras Gabaliņas vārdiem, turpat stallī zirgus kāvusi, pašmācības ceļā mācījusies tos uzšķērst un secēt. «Ērzeļus ar ķēvēm parasti kopā netur, taču šeit viņi krustojās, kā gribēja,» stāstīja R.Godmane. Dzīvie zirgi uz cilvēkiem nereaģējuši, apātiski stāvējuši vai gulējuši. «Kad mēs mēģinājām palīdzēt zirgiem piecelties, saņemot viņus aiz astes, tās sāka krakšķēt un trūka nost.» Daudziem zirgiem todien pirmo reizi tika uzlikti apauši, viņi pirmo reizi uzzināja, kas ir gaisma un svaigs gaiss. «Zirgi nāca ārā no staļļa un nezināja, kas jādara. Viņi bija jāstumj un jāvelk. Daži nokrita, bija jāstutē augšā un jānes uz rokām,» saka R.Godmane. Divi zirgi furgonā tika iecelti guloši, un bijušas bažas, ka vismaz astoņi no zirgiem ceļu līdz Rīgai neizturēs, taču visi atbrauca dzīvi. «Mēs pabarojām arī pārējos dzīvniekus, jo viņi visi tur mirst badā. Tikai suņi tur bija labi noēdušies, jo pārtika no mirušo zirgu līķiem. Tas ir kā šausmu filmā - saimniece zirga gaļu turpat laukā ar zāģi sadalīja, ēda pati un deva paziņām,» atceras R.Godmane. «Normāls cilvēks to nekad nevarētu izdarīt,» R.Godmane saka par saimnieci. «Viņa skraidīja un kliedza, ka Tolpežņikovs, mafijas cilvēks, zogas stallī, špricē un abortē viņas zirgus. Kā cilvēks var teikt, ka viņš mīl dzīvniekus, ja nedod tiem ēst un dzert?» Atbildību par zirgiem līdz tiesas lēmumam ir uzņēmusies skola. «Re, kādi viņi smuki nopucēti! Reaģē jau uz cilvēku, nāk klāt un sarunājas,» saka R.Godmane. Vismaz četras piecas ķēves ir grūsnas, taču pašlaik vēl nevarot pateikt, kādi būs jaundzimušie kumeļi. Pēc I.Gabaliņas vārdiem, iespējams tie dzims kropli vai nedzīvi. Novārdzinātajiem zirgiem auzas vēl nevarot dot, jo pašlaik viņiem vēl jāpierod pie ēšanas un dzeršanas. Tad zirgi būs jāattārpo, jo pašlaik viņu organisms ir pilns tārpiem. Sporta skolas direktors Vladimirs Kravcovs sacīja, ka vesela zirga pilnīga medicīniskā aprūpe izmaksājot ap 20-30 latu, taču novārdzinātiem zirgiem ir nepieciešams vairāk līdzekļu. Pēc R.Godmanes vārdiem, JSF cīnīšoties, lai zirgi nenonāktu atpakaļ pie A.Bušmeistares, kura vēl sestdien lūgusi, lai viņai atstājot vismaz septiņus zirgus. Esot zināmi daudzi saimnieki, kas šos zirgus vēlētos ņemt pie sevis. «Uzskatu, ka zirgus nedrīkst atdot arī Bušmeistares ģimenes locekļiem, jo arī viņi šādu situāciju pieļāva.» «Bija jānotiek tik lielai nelaimei, lai konstatētu, ka mūsu likumdošana neparedz privātīpašuma atsavināšanu īpašniekam, kas par to nerūpējas,» uzskata R.Godmane. Kriminālkodekss paredz, ka par cietsirdīgu izturēšanos pret dzīvniekiem draud brīvības atņemšana uz diviem gadiem vai arī naudas sods desmit minimālo mēnešalgu apmērā. Kā Diena uzzināja Ģenerālprokuratūrā, 1995.gadā par cietsirdīgu izturēšanos pret dzīvniekiem tikušas ierosinātas 5, bet 1996.gadā - 8 lietas. Diemžēl prokuratūrā nebija datu par to, vai apsūdzētās personas ir tiesātas un saņēmušas arī sodu. Taču vislielāko izbrīnu izraisa tas, ka apkārtējie cilvēki jau sen manījuši, kas notiek A.Bušmeistares saimniecībā, tomēr neko nav darījuši, lai nelaimi novērstu. Kā Dienai tapis zināms, te aktīva darbība bijusi jāuzsāk pagasta padomes priekšsēdētājam un vietējam veterinārārstam, pieaicinot palīgā pārstāvjus no dzīvnieku aizsardzības biedrības un juristu. Kā Dienai sacīja zoopsiholoģe Inga Cerbule, pašlaik tikai top likums par dzīvnieku aizsardzību. Vecsilmicēs novārdzinātos dzīvniekus, iespējams, varēs atkopt līdz «normālai kondīcijai», taču kumeļiem, kas dzimuši šādos apstākļos, noteikti varētu izveidoties garīga atpalicība. Kā uzskata I.Cerbule, šis gadījums pierāda, ka Latvijā ir nepieciešamas īpašas valsts atbalstītas patversmes dzīvniekiem. «Es brīnos, cik dzīvnieki ir piedodoši. Tomēr es nekad šiem dzīvniekiem nevarētu kāpt mugurā vai iejūgt viņus ratos,» atzīst I.Cerbule.