Žokejcepure, kaklasaite un sievišķība

Taču žēl, jo stils ir tiešām atzinības cienīgs, tas atļauj spēlēties ar tādām lietām, ko liela daļa nopietnu kungu uzskata tikai un vienīgi par vīriešu cienīgām vai puišeļiem piederīgām. Žokejcepuri vai kaklasaiti? Par vīriešu garderobes lietām sieviešu modē pēdējās sezonās ne pa jokam ieinteresējušies lielākā daļa modes dizaineru un tas, protams, nozīmē, ka veidojas vērā ņemama tendence. Viens no aktuālākajiem aksesuāriem tuvākajā laikā solās būt žokejcepure, kura gan, ja to kādā videoklipā nepaplivinās Madonna, droši vien negūs tādu masu atsaucību kā kovbojcepure. Žokejcepuri šoruden sievietēm iesaka nēsāt dizaineri Džuliens Makdonalds un arī jaunais britu dizainers Antonio Kjuto. Ģērbušās žaketēs ar lielām strīpām, vīrišķīgos kreklos, ar kaklasaitēm un žokejcepurēm, bet koši sārtām lūpām, viņas joprojām atstāj ļoti sievišķīgu iespaidu. Vēl sievietes ir pamanījušās adaptēt bikšturus, siksnas un, protams, kaklasaites. Tieši kaklasaite ir aksesuārs, kuru virs baltiem krekliem vislabprātāk nēsā studenti un skolu jaunatne. Tas ir tā saucamais nevērīgais koledžas stils, kurš kā liels brīnums no tuvējās Skandināvijas vai tālās Amerikas ir ievēlies arī pašmāju skolu gaiteņos. Tiesa gan, krekls ir pusatpogāts, kaklasaite vaļīga un mati tādi, it kā to īpašnieks būtu tikko izkāpis no gultas. Tā ir ironija par tēmu - mums jābūt kārtīgiem un balts krekls ar šlipsi ir labākie kārtīga pilsoņa draugi. Divas pēdējās sezonas arī Apvienotās Karalistes modes dizaineri, sākot no Arkadiusu līdz Makvīnam, aizrāvušies ar kaklasaišu siešanu sievietēm. Dizainers Arkadiuss Londonas Modes nedēļā, savā rudens sezonai veltītajā kolekcijā pārliecinoši demonstrē, ka kaklasaites sienamas arī sievietēm ap gurniem. Makvīns iet vēl tālāk un piedāvā sievietēm gestapo saimnieku cienīgus garus ādas mēteļus un cepures ar miroņgalvām. Ar sieviešu maskulizēšanu aizrāvušies ne tikai dizineri. Arī daudz aprunātās aktrises Andželīnas Džolijas varones Laras Kroftas tēlā, neskatoties uz viņas sievišķīgajām formām, vairāk tomēr ir no kareivja, nevis jaunas meitenes. Puiciskās meitenes Puiciskā stila vēsture pirmo uzplaukumu piedzīvoja XX gs. 20.gados. Pirms tam - starp 1880. un 1910. gadu par ideālu tika uzskatīta sieviete ar S veida siluetu - ķermenis tika iežmiegts korsetē, krūtis uz priekšu, dibens atšauts, bet pēc Pirmā pasaules kara sievietes kļuva atraisītākas, atbrīvojot arī ķermeni no korsetes un samākslotā silueta. Ap 1920.gadu moderns sievietes siluets tērpā izskatījās slaids, garš, puicisks. 1924.gada Vogue šo jauno siluetu nosauc par Tailleur Masculin. Svarīga šī stila sastāvdaļa ir arī puiciskais matu griezums - bobs. Četrdesmitajos sievietes nēsāja no vīriešu garderobes adaptētos kostīmus, bet ņemot vērā, ka tas bija kara laiks, modei un stilam nebija noteicošā loma, kostīms kalpoja vairāk kā apģērbs, kurā sieviete varēja izskatīties lietišķāka un nopietnāka. 70.gadu sievišķīgo stilu grūti vērtēt kā puicisku, tas bija daudz nopietnāks un elegantāks, piemēram, Iva Senlorāna leģendārā 1966. gada rudens smokingu kolekcija. Viņš atmeta arī tādu lietiņu kā krūšturis un piedāvāja dāmām vilkt smokinga bikses Dītrihas stilā kopā ar caurspīdīgām blūzītēm. Skarbi kā jau ielās Ar smokingu vai boba frizūru tagad nevienu īpaši nepārsteigsi, bet meitenes, kuras uzdrošinās nodzīt pliku galvu, kā to savulaik izdarīja šī stila pioniere Šaineda O'Konora, joprojām mēdz piedzīvot nepatīkamus brīžus. Kaut arī Latvijas modes dizaineri joprojām vairāk aizrāvušies ar sievišķīgo dizaina līniju, par pretrunām cilvēki iedomājas, ieraugot sievieti ar kaklasaite vai vīrieti svārkos, jo katram dzimumam it kā ir radītas savas lietas un, izjaucot šo lietu kārtību pirmā reakcija parasti ir, ka te kaut kas nav kārtībā. Taču varbūt pretrunas sākas tieši tad, kad kāds cenšas apgalvot, ka šlipse vai žokejcepure ir tikai vīriešu aksesuāri, jo tie laiki, kad obligāto apģērbu noteica ar likumu, sen jau garām. Par nožēlu, viss citādais vēl joprojām tiek uztverts kā kaut kas nepareizs un nereti tiek pavadīts, labākajā gadījumā, ar vārdiskiem apvainojumiem, sliktākajā - ar fizisku iejaukšanos.