Zviedrijas neitralitāte un tuvināšanās NATO

Šāda paslepena un divkosīga politika Zviedrijai ir bijusi izdevīga, un, raugoties no zviedru puses, tā ir attaisnojama. Kā nekā Zviedrija turpat 200 gadus ir varējusi sekmīgi izvairīties no militāriem konfliktiem un Eiropas mērogā vēl aizvien var lepoties ar kaut pēdējā laikā arī mazliet apsūbējušu demokrātiskas labklājības valsts godu. Zviedrijai ar NATO visus pēckara gadus bijusi cieša abpusēja sadarbība. Tās vadošie armijas virsnieki izglītojušies NATO, tās ieroči un tehniskais nodrošinājums saskaņots utt. Pēdējos gados Zviedrija ir viena no aktīvākajām programmas Partnerattiecības mieram (PFP) sadarbības partnerēm, un vairums Zviedrijas politisko komentētāju īsti netic Zviedrijas vadošu politiķu atkārtotajiem apgalvojumiem, ka Zviedrija nekad nekļūs par NATO dalībvalsti. Jautājums vairs ir tikai - kad? Dīvainā kārtā to nav sapratuši vairākums zviedru vēlētāju, un tāpēc vadošie Zviedrijas politiķi neuzdrošinās runāt skaidru valodu. Sevišķi bīstami atklāti runāt par NATO un Zviedrijas patiesajām attiecībām ir sociāldemokrātiem, kas visus pēckara gadus bijuši vadošais politiskais spēks. Tāpēc, runājot par NATO, var apgalvot, ka Zviedrija soli pa solim tuvojas NATO. Tā vien šķiet, ka nav vairs nemaz tik tālu tā diena, kad zviedri pēkšņi atmodīsies un ar lielu pārsteigumu konstatēs, ka Zviedrija ir viena no NATO dalībvalstīm. Baltija šādu attīstību varētu tikai apsveikt. Zviedrijas iekļaušanās NATO ievērojami atvieglinātu Baltijas drošības stāvokli un reizē palīdzētu arī Igaunijai, Latvijai un Lietuvai iekļūt NATO. Pagājušo ceturtdien Zviedrijas valdība parlamentam iesniedza prasību dot «zaļo gaismu» sadarbības padziļināšanai ar NATO. «Kad zviedru karavīri miera operāciju ietvaros tiek iesaistīti militāra rakstura operācijās, tad valdībai ir nepieciešama lielāka līdznoteikšana organizācijā. Mēs taču esam atbildīgi par mūsu karavīriem,» ar šādiem vārdiem Zviedrijas ārlietu ministre Lena Hjelma-Valēna pamatoja valdības iesniegumu. Zviedrija pievienojās PFP 1994. gadā un kopš tā laikā piedalījusies jau vairāk nekā 30 mācībās. Šie sadarbības apmēri un intensitāte gandrīz vai ar katru mēnesi pieaug. Vienlaikus radīta jauna politiskas sadarbības struktūra - Eiroatlantisko partnerattiecību padome (EAPR), kas apvieno visas NATO un PFP dalībvalstis - to kopējais skaits šodien jau ir 43. Nākotnes plāni paredz, ka visām šīm valstīm tiek dotas iespējas nosūtīt savus pārstāvjus uz NATO štābiem. Piedevām iecerēts līdztekus izveidot arī atsevišķus PFP štābus. Zviedrijai ir svarīgi izmantot šo iespēju, tāpēc valdības iesniegums parlamentā ir loģisks un nepieciešams. Valdības formulējums būs arī pieņemams vēlētājiem. Praksē tas tomēr nenozīmē neko citu kā vēl vienu soli tuvāk NATO. Līdzšinējais Zviedrijas vēstnieks Beļģijā Jērans Bergs tagad oficiāli tiks iecelts arī par Zviedrijas NATO vēstnieku, un daļa no Briseles vēstniecības personāla pārceļas jaunās NATO vēstniecībai paredzētās biroja telpās NATO ģenerālštāba tuvumā. Jau drīzumā J.Bergs plāno piedalīties ikmēneša oficiālajās EAPR padomes un arī NATO dalībvalstu ārlietu ministru sēdēs. Šogad Zviedrija piedalījusies 12 kaujas un štāba manevros, un trīs no šādiem manevriem risinās Zviedrijā. Vienlaikus turpinās un paplašinās zviedru centieni izglītot virsniekus un karavīrus Baltijas valstīs. Pagaidām gan NATO virsvadība šovasar nodibināto EAPR padomi neuzskata par sevišķi svarīgu. Katrā ziņā NATO līgums par kopējas padomes izveidošanu ar Krieviju tās acīs ieņem svarīgāku vietu. Zviedrija vēlās panākt to, ka šajā NATO un Krievijas sadarbības padomē izrunātie un pieņemtie lēmumi tiktu pārrunāti arī EAPR. Zviedrijas ārlietu ministre gan steigšus centusies izgaisināt iespējamās aizdomas, ka šo abu padomju starpā varētu izveidoties zināma konkurence.