Laika ziņas
Šodien
Daļēji saulains

Sīrijas parlaments atzīst armēņu genocīdu

Sīrijas parlaments Osmaņu impērijā no 1915. līdz 1917.gadam notikušās armēņu masveida slepkavības ceturtdien atzina par genocīdu, pievienojoties vairāk nekā 30 valstu likumdevēju sapulcēm, kas šādu soli spērušas jau iepriekš.

"Šis parlaments nosoda un atzīst genocīdu, kas XX gadsimta sākumā osmaņu valstī tika pastrādāts pret armēņiem," teikts likumdevēju sapulces paziņojumā.

"Mēs šobrīd pieredzam Turcijas agresiju, kas ir balstīta tajā pat naidpilnajā osmaņu domāšanā, kāda tā bija [Turcijas prezidenta Redžepa Tajipa] Erdogana priekšteču noziegumos pret armēņu tautu," sacīja Sīrijas parlamenta spīkers Hammuda Sabags.

ASV Kongress decembrī atzina Osmaņu impērijā notikušo armēņu masveida slepkavošanu par genocīdu, ar to sadusmojot Turciju. ASV prezidenta Donalda Trampa administrācija bija pret šo soli.

Līdz Pirmajam pasaules karam visa mūsdienu Sīrijas teritorija un lielākā daļa armēņu apdzīvoto teritoriju atradās Osmaņu impērijas sastāvā.

Osmaņu impērijas varasiestādes 1915.gada 24.aprīlī apcietināja simtiem armēņu inteliģences pārstāvju, no kuriem daudzi tika nekavējoties nogalināti. Tam sekoja armēņu grautiņi un slaktiņi visā impērijas teritorijā, kā arī pavēle masveidīgi pārvietot armēņus no Mazāzijas cauri tuksnesim uz Mezopotāmiju un Sīriju. Tūkstošiem deportēto armēņu zaudēja dzīvību ceļā slimību, bada, bandītu uzbrukumu un pavadošo karavīru brutālās izturēšanās dēļ.

Saskaņā ar armēņu vēsturnieku aplēsēm Osmaņu impērijā Pirmā pasaules kara gados tika nogalināts aptuveni pusotrs miljons armēņu. Vēsturiskajā Armēnijā, kas atrodas mūsdienu Turcijas ziemeļaustrumos, genocīdā un deportācijās armēņu kopiena tika pilnībā iznīcināta.

Osmaņu impērijas armēņi tika deportēti uz Sīrijas tuksnesi, un daudzi zaudēja dzīvību ceļā vai koncentrācijas nometnēs.

Daži tika sadedzināti, citi noslīcināti, noindēti vai nomira slimību rezultātā, teikts tā laika diplomātu un izlūkdienestu liecībās.

Daudzi mēroja ceļu cauri Deir ez Zoras tuksnesim mūsdienu Sīrijas austrumdaļā.

Deir ez Zoras genocīda memoriāls, kur bija apglabātas vairāku upuru mirstīgās atliekas, bija kļuvis par armēņu svētceļojuma vietu.

Džihādistu grupējums Islāma valsts 2014.gadā memoriāla kompleksu, kurā bija arī baznīca, uzspridzināja.

Armēnijas prezidents Seržs Sarkisjans, 2010.gadā apmeklējot Deir ez Zoras memoriālu, sacīja, ka armēņiem šī vieta ir tas pats, kas Aušvica ebrejiem.

Līdz Sīrijas pilsoņkara sākumam Sīrija dzīvoja 350 000 armēņu, bet tikai Alepo vien - 150 000.

Kad valdības spēki 2016.gadā pilnībā atkaroja nemierniekiem Alepo, tur bija palikuši vairs tikai 10 000 armēņu. Daudzi bija aizbēguši uz Armēniju un kaimiņvalsti Libānu, citi uz Kanādu un ASV.

Top komentāri

Bots
B
Neaizmirstiet, ka armēņu slepkavošanu izprovocēja moskovijas cara valdība un militāristi, kas sakūdīja un izraisīja armēņu bruņotu sacelšanos, bet pēc tam viņus pameta likteņa varā.
Aizsajūsmasaizrāvāselpa
A
Pēkšņi! Kā zvīņas no acīm nokrita!!!!!!!!!!!!!!!!!!!!
un
u
kad tiks atzīts Baltiešu genocīds no krieviem?
Skatīt visus komentārus

Seko mums

Seko līdzi portāla Diena.lv jaunākajām ziņām arī sociālajos tīklos!

Ziņas e-pastā

Saņem Diena.lv aktuālās ziņas e-pastā!

LAIKRAKSTA DIENA PUBLIKĀCIJAS

Vairāk LAIKRAKSTA DIENA PUBLIKĀCIJAS


Aktuāli

Atkāpusies Somijas finanšu ministre(10)

Somijas finanšu ministre Katri Kulmuni piektdien atkāpusies no amata, nākot atklātībā, ka viņa iztērējusi 56 000 eiro no nodokļu maksātāju naudas publiskās runas stundām.

Baltijas valstis

Vairāk Baltijas valstis


Eiropa

Vairāk Eiropa


ASV

Vairāk ASV


Krievija

Vairāk Krievija


Tuvie austrumi

Vairāk Tuvie austrumi


Cits

Vairāk Cits