Vēl 2020./2021. gada sezonā audzēkņu skaits sporta skolās, kuri trenējas basketbolā, bija 7785, bet šosezon jau groza bumbā reģistrēts 9051 jaunais sportists. Un tas ir par spīti tam, ka iedzīvotāju un jaundzimušo skaits Latvijā turpina sarukt. Par basketbola slavas zenītu šomēnes runājam ar LBS ģenerālsekretāru Kasparu Ciprusu. Šādu lēcienu primāri, protams, nodrošina Latvijas vīriešu izlases panākumi. Kā basketbolists Cipruss savulaik pārstāvējis desmit valstu klubus un pirmā ārvalstu pieredze 2000./2001. gada sezonā bija Itālijas vienībā Trieste, kuras galvenā trenera amatā tolaik strādāja Luka Banki.
"Tas vārds visu laiku izskanēja, viņš bija viens no tobrīd vismazāk novērtētajiem treneriem. Viņa CV ir diezgan iespaidīgs, vienkārši karjerā bija noticis kritiens. Tu divreiz zaudē Bulgārijai, tev nav budžeta, tev ir spēlētāji, bet viņi, iespējams, negribēs spēlēt. Atnākot Lukam, daži spēlētāji tiešām ne uzreiz rāvās, nācās meklēt komunikāciju. Tas bija diezgan izaicinoši. Pašlaik kārtis ir daudz labākas," Cipruss stāsta, kāpēc uzaicinājis itāliešu speciālistu. Viņš uzsver, ka vienā no vēsturē zemākajiem punktiem tobrīd atradās gan Latvijas izlase, gan Banki karjera. Abām pusēm bija potenciāls, un tās sāka kopā augt.
"Uz piecu joslu šosejas nekad visas piecas joslas nebrauks vienā ritmā, vienmēr kāds atpaliks, kāds brauks ātrāk. Neskatoties uz izaicinājumiem, interese par basketbolu aug," ģenerālsekretārs izsakās par kopējo basketbola attīstību mūsu valstī. Kaut arī LBS prezidenta Raimonda Vējoņa pilnvaru termiņš noslēgsies vien pēc nepilniem trim gadiem, sociālajos tīklos redzams, ka atsevišķas personas par basketbolā notiekošo cenšas veidot "viss slikti" naratīvu. Tomēr viss nevar būt slikti mirklī, kad sportojošo bērnu skaits ir strauji pieaudzis, bet vīriešu izlase gūst augstākos sasniegumus vēsturē. "Jāsaka milzīgs paldies visai mūsu basketbola saimei, kas izvēlas strādāt, nevis vaimanāt un augstprātīgi pamācīt, izliekoties neredzam baļķus savās acīs. Visu laiku kritizēt un stāstīt, ka viņa jaunībā zāle bija zaļāka un meitenes bija skaistākas, ir vecuma, bet ne vienmēr vieduma pazīme. Galvenais jautājums – vai mūsu darbības laikā basketbols ir audzis? Šo atbildi lai katrs sev atrod pats," saka Kaspars Cipruss.
Jau 27. martā Rīgā risināsies Eiropas čempionāta finālturnīra izloze, bet augusta beigās un septembra pirmajā pusē tieši pie mums tiks noskaidrotas kontinenta labākās izlases. Īpašs solās būt 6. un 7. septembris. Šajā nedēļas nogalē Rīgā atradīsies gan 16 labākās Eiropas basketbola izlases, gan Serbijas futbola izlase un tās karstasinīgie līdzjutēji. Tieši šomēnes Latvijas futbola izlase ar spēlēm Andorā un Anglijā sāk jauno Pasaules kausa atlases ciklu. Protams, viens no visvairāk gaidītajiem notikumiem būs 24. marta Latvijas izlases spēle Vemblija stadionā ar Angliju. Uz to dosies vismaz pusotrs tūkstotis Latvijas izlases līdzjutēju, un šajā žurnālā ieskatījāmies spilgtākajos mirkļos, ko leģendārais stadions savā vairāk nekā 100 gadu ilgajā vēsturē piedzīvojis.
To gaida arī Latvijas izlases spēlētāji. "Domāju, ka nemelošu, apgalvojot, ka katram futbolistam ir sapnis kaut reizi uzspēlēt Vemblija stadionā. Es vēl biju ļoti maziņš, šķiet, desmit gadu vecs, kad pirmo reizi šo stadionu ieraudzīju klātienē, tāpēc iespēja tur izvest laukumā valstsvienību noteikti būtu īpaša," intervijā saka Latvijas izlases kapteinis Kristers Tobers. Tomēr, protams, ar spēlēšanu Vemblijā vien mūsu izlase neapmierināsies. "Grupa ir ļoti spēcīga, bet tas nenozīmē, ka jānolaiž rokas. Apzināmies, ka šajā konkurencē neesam favorīti, taču jākoncentrējas uz tuvākajiem mērķiem un jācenšas tos sasniegt. Mums pirmā spēle ir Andorā, kur iesim tikai un vienīgi pēc trīs punktiem. Tad, cerams, uz pozitīvas nots varēsim braukt uz spēli Vemblijā."