Tā vietā, lai izšķirtos par vienu no trim kandidātēm, CONI izpildkomiteja vienbalsīgi lēmusi par apvienoto kandidatūru. Jau iepriekš CONI prezidents Džovanni Malago pauda, ka vislabākais variants būtu trīs pilsētu kandidatūra, kas apmierinātu visus.
Kā vēsta ziņu aģentūra ANSA, Milānas mērs Džuzepe Sala esot piekritis kopējai kandidatūrai, tajā pat laikā sakot, ka pilsēta neuzņemsies projekta vadību.
Turīnā ziemas olimpiskās spēles notika 2006.gadā, bet Kortīnā d'Ampeco - 1956.gadā.
Kandidatūras sākuma fāzē, kas ilgs līdz 2018.gada oktobrim, tiks virzītas Kalgari (Kanāda), Milāna, Turīna un Kortīna d’Ampeco (Itālija), Saporo (Japāna), Erzuruma (Turcija) un Stokholma (Zviedrija). Kā vēstīts, jūnija sākumā Šveices kantona Valē iedzīvotāji referendumā neatbalstīja Sjonas pilsētas kandidēšanu uz 2026.gada ziemas olimpisko spēļu rīkošanu, bet jūlija sākumā no cīņas par olimpiādi izstājās Austrijas pilsētu Grācas un Šlādmingas apvienotā kandidatūra.
Stokholmas kandidēšana īpaši aktuāla ir Latvijai, jo tā sacensības kamaniņu sportā, bobslejā un skeletonā vēlas aizvadīt Siguldas trasē.
Oktobrī Starptautiskās Olimpiskās komitejas sesijā Buenosairesā notiks balsošana par kandidātēm iekļūšanai nākamajā vēlēšanu cīņas posmā, bet mājvieta 2026.gada olimpiskajām spēlēm tiks nosaukta 2019.gada septembrī.
Šī gada Ziemas olimpisko spēļu mājvietai Phjončhanai no Dienvidkorejas savulaik rīkot četrgades nozīmīgāko forumu bija tikai divas konkurentes - Minhene (Vācija) un Ansī (Francija), kamēr Ķīnas galvaspilsēta Pekina uzvarēja cīņā par tiesībām rīkot 2022.gada Ziemas olimpiskās spēles ar tikai vienu citu pilsētu - Almati no Kazahstānas.