Romas mērs: Olimpiskās spēles ir sapnis, kas noteiktā punktā kļūst par murgu

Patiešām - ir pēdējais laiks diskutēt par olimpisko spēļu rīkošanas sekām. Olimpiskā kustība no sportiska dzīvesveida propagandēšanas pasaulē ir pātapusi par bezjēdzīgas un ārišķīgas būvniecības megaprojektu ar visām no tā izrietošām blakusparādībām. Spēļu rīkošana kļuvusi par globālās politikas pašmērķi, kas jau nonācis pretrunā ar veselo saprātu - inficēšanās risks ar zikas vīrusu Rio spēlēs jau vien būtu bijis pietiekams iemesls atcelt spēles, lai vīrusu neizvazātu pa visu pasauli. Bet kur nu! Pat Pasaules Veselības organizācija apgalvoja, ka nekādu draudu neesot, ja tikšot ievērotas piesardzība ... Cerams, ka sportisti tā arī rīkojās, bet vai tā rīkojās arī tūristu tūkstoši? Pamatoti šaubos. Vai bērnu veselība nav augstāks mērķis par olimpisko klaunādi? Sportisti var sacensties arī bez globālā trokšņa, kādu rada olimpiskās spēles. Un naudu, kas tiek izšķiesta olimpisko objektu būvei var ieguldīt sabiedrībai pieejamu sporta objektu celtniecībai. Lai Romas vadītājai veicas - prieks, ka vismaz daži politiķi spējīgi domāt un runāt neatkarīgi un racionāli!

Populisti? Kundze ļoti precīzi formulēja problēmu. Olimpiskās spēles ir ārkārtīgi dārgs pasākums. Milzīgi līdzekļi, pēc spēlēm daudz dārgi uzturamu un lielāko tiesu pašiem nevajadzīgu sporta objektu. Šādus pasākumusvar atļauties vai nu milzīgas megapoles ar attīstītu ekonomiku vai populistiski āksti - diktatori naftu andelējošās feodālās impērijās. Dīvaini formulējumi. Politiķis, kurš runā patiesību, ir populists, bet melis, zaglis un liekēdis - īstens liberālis, Veiksmes stāstu autors u.tml.