Latvijas izlasei šis būs jau 19. pavasaris pēc kārtas augstākajā hokeja sabiedrībā. Kādā noskaņojumā jūs kā LHF prezidents sagaidāt nedēļu, kuras nogalē sāksies pasaules čempionāts?
Salīdzinot ar sagatavošanās posma sākumu, pozitīvās pārmaiņas ir lielas. Esmu kļuvis mierīgāks, un pārliecība par veiksmīgu startu čempionātā man ir augusi. Bez uztraukuma tik emocionāls cilvēks kā es nemaz nevar dzīvot, bet esmu drošs, ka nospēlēsim tā, kā vajag.
Kā vērtējat izlases sniegumu pārbaudes spēlēs? Bija zaudējumu sērija, problēmas uzbrukumā, bet abos pēdējos mačos pārspējām spēcīgo Slovākiju. Tā ir spēle, kādu vēlētos redzēt arī Čehijā?
Mēs palēnām uz to gājām. Protams, daudzi kritizēja izlasi, bet mums ir programma un es pats personīgi piedalījos visās pārrunās ar izlases treneriem un ģenerālmenedžeri Māri Baldonieku. Bija pārliecība, ka augstākais spēles līmenis tiks sasniegts pret Slovākiju.
Pārbaudes spēlēs Arēnā Rīga pārtraukumos neskanēja mūzika. Vai federācijai tiešām nebija dažu simtu eiro, ko par katru spēli prasīja mūziķu autortiesību aizstāvji?
Par naudu šeit nebija runas. Varbūt es izdarīju kļūdu, ka nebija mūzikas, bet arī pārbaudes spēlēs Norvēģijā tādas nebija. Ja skatītājiem vajag mūziku, labi, nākamgad būs. Man nav žēl.
Izlasē šopavasar nespēlēs virkne potenciālo līderu. Vai atteikumu pamatā ir vienīgi savainojumi?
Es negribētu nosaukt nevienu vārdu vai izteikt kādus pārmetumus. Cienu visu kolektīvu un esmu pateicīgs, ka viņi no visas sirds grib pārstāvēt izlasi, tomēr ir daži hokejisti, kuriem trūkst patriotisma un vēlmes spēlēt. Tā pamatā ir situācija ar lielajām algām. Man sāp sirds, ka daži neraujas uz izlasi. Tad viņam ir trauma, tad nogurums, tad vēl kaut kas. Tomēr tādu nav daudz, un kopumā situācija ir normāla.
Treneris Beļavskis un treneris Nolans - kāda ir būtiskākā atšķirība?
Domāju, ka vēl par agru salīdzināt, to varēsim darīt pēc čempionāta. Beļavskis ir kulturāls, inteliģents cilvēks, lai gan daži viņam pārmet runāšanu krievu valodā. Viņš perfekti runā arī latviski. Es viņam ieteicu, lai kādā no preses konferencēm atbild latviski, lai nebūtu nekādu pārmetumu. Bet trenerim nav obligāti jārunā latviski - vai Nolans to darīja? (Smejas.) Man pret Nolanu nekā nav, bet, godīgi sakot, viņš neko neparādīja. Desmitā un divas 11. vietas pasaules čempionātos - astoņniekā tā arī neiekļuvām. Kas attiecas uz 8. vietu Sočos, nevajag aizmirst, ka mēs jau pirms Nolana trīs reizes bijām spēlējuši olimpiskajā turnīrā. Man nav neērti atzīt, ka liela daļa Soču panākumu slēpjas Sanda Ozoliņa pienesumā, viņš komandai deva daudz pozitīva.
Ozoliņu uzrunājāt arī pirms treniņnometnes šopavasar...
Katrs cilvēks savu dzīvi lemj pats. Viņš sportista gaitas ir beidzis un negrib būt hokejā. Tā ir viņa izvēle, neko nevaru pārmest. Es viņam piedāvāju ģenerālmenedžera amatu, viņš atteicās.
Ar Nolanu esat vēl komunicējis?
Mēs normāli atvadījāmies pēc pasaules čempionāta Minskā, nebija nekādu problēmu, bet pēc tam vairs īpaši runājuši neesam. Kas attiecas uz viņa iespēju atgriezties Latvijas izlasē - nē, to es nedarīšu nekad.
Reāli vērtējot pašreizējo situāciju Latvijas hokeja saimniecībā - cik ilgi vēl būsim spēcīgāko sabiedrībā?
Es nevaru visu mūžu būt LHF prezidents [Lipmans šo amatu nepārtraukti ieņem kopš 1998.gada - red.]. Ja es aiziešu, domāju, ka nebūs tik vienkārši [nosargāt vietu elitē]. Tādai valstij kā Latvija izkrišana no spēcīgāko sabiedrības varētu būt uz daudziem gadiem.
Visu sarunu ar Kirovu Lipmanu lasiet pirmdienas, 27.aprīļa, laikrakstā Diena!