Par virsstundu darba apmaksu iekšlietu un tieslietu sistēmā Latvijas Apvienotās policistu arodbiedrības padomnieku Alekseju Rosļikovu izvaicā Romāns Meļņiks.
Ceturtdien pēc Latvijas un Lietuvas valdības vadītāju tikšanās tika izplatīts viņu atšķirīgais skatījums par obligātā militārā dienesta lietderību. Lietuviešiem tāds atkal būs, Latvijas pozīcija joprojām ir nemainīga – valsts aizsardzība jānodrošina profesionālai armijai un arī Zemessardzei. Dienu iepriekš sociālās saziņas vietnēs aktīvi tika tiražēta saite uz latviski publicēto igauņu avīzes Eesti Päevaleht redaktora Prīta Simsona viedokli, kur viņš velta visai skarbu kritiku mūsu nostājai neatjaunot obligāto iesaukumu.
"Ministre tiecas sakārtot veselības aprūpes sistēmu, bet, kā saka, viens nav karotājs. Izšķiroša nozīme ir tam, cik liela izpratne par aktualitāti un cik liels atbalsts būs no premjerministra Māra Kučinska un finanšu ministres Danas Reiznieces-Ozolas," sarunā par valsts un privātās medicīnas attiecībām saka Latvijas Jūras medicīnas centra (LJMC) valdes priekšsēdētājs Jānis Birks.
Sporta pārvaldībā ir stagnācija, liela pašapmierinātība. Satrūkstas vienīgi krīzēs kā pēc Rio olimpiādes, kad nebija medaļu. Latvijas olimpiskā komiteja negrib, bet ministrija nespēj veidot jomas politiku – atzīst VEF Rīga prezidents Edgars Jaunups.
"Mēs iebilstam pret to, ka par nodokļu naudu tiek veidoti un izplatīti propagandas izdevumi. Tādi var būt partijām, protams, pašām to apmaksājot," intervijā Romānam Meļņikam norāda Latvijas Preses izdevēju asociācijas izpilddirektors Guntars Līcis.
Domājot par valdības partiju vājo konkurētspēju gaidāmajās Rīgas domes vēlēšanās, uzmanību piesaistīja kādreizējā Saeimas deputāta Kraukļa ieraksts Twitter vietnē: "Papētot Saeimas balsojumus, sāk šķist, ka valdošās koalīcijas švakie mēru kandidāti Rīgā ir samaksa SC par atbalstu valdības iniciatīvām..." Protams, maz ticams, ka šajā gadījumā varētu būt kāds darījums ar ideoloģiskajiem pretiniekiem (kaut Saeimā ar viņiem sarunātu balsojumu nav mazums). Tomēr fakts, ka kandidātu sarakstu priekšgalā gan Vienotība, gan, šķiet, arī "zaļie" pošas likt gan zinošus, prātīgus, partijas darbā nopelniem bagātus politiķus, taču ne tādus, kas plašā sabiedrībā ir labi zināmi, populāri līderi, "karognesēji", kuriem sekotu masas, rada iespaidu, ka tāda īsta cīņa par ietekmes palielināšanu Rīgā nemaz nav iecerēta.
Kāpēc atkal un atkal jārunā par vienu un to pašu, vai tad citu tēmu vairs nav – man tika vaicāts pēc kārtējās intervijas par milzīgo kaitējumu, ko valstij nodara pievienotās vērtības nodokļa izkrāpēji, kamēr institūcijas, kam tas būtu jānovērš, nez kāpēc tēlo, ka viss ir kārtībā. Līdzīgu reakciju manīju pēc vairāku uzņēmēju un to veidoto nevalstisko organizāciju vadītāju izvaicāšanas, kur visi kā viens runāja par to, ka godīgie tiek kontrolēti jo īpaši, taču tos, kuri iemanās krāpties, piemēram, neizņemot licenci konkrētas uzņēmējdarbības veikšanai, neviena valsts institūcija netraucē.
"Budžets ir tāda lieta, kur nekādi likumi priekšā rakstīti nav, kādā veidā vajadzētu izskatīties kādas vienas valsts ar konkrētu iedzīvotāju skaitu, apdzīvotības blīvumu budžeta sadalījumam," intervijā Romānam Meļņikam atzīst kādreizējais kultūras ministrs, tagad deputāts, Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas sekretārs Ints Dālderis.
"Valsts pārāk daudz laika patērē, kontrolējot sīkās lietas, bet netiek rasts risinājums, kā cīnīties ar lielajiem nodokļu izkrāpšanas gadījumiem," intervijā Romānam Meļņikam stāsta Latvijas Tirgotāju asociācijas prezidents Henriks Danusēvičs.