Dienas komentārs / Diena / Dienas komentārs / Diena

Dienas komentārs

Neiepriecinoša perspektīva © DIENA (1)

Eiropas Savienības (ES) mērogā nupat ievērojamu ažiotāžu izraisīja kāds šķietami mazsvarīgs notikums – Itālijas parlamenta budžeta komitejas priekšsēdētājs Klaudio Bordži publiskoja tā dēvēto mini-BOT dizaina gala variantu. BOT ir abreviatūra no Buoni Ordinari del Tesoro, kas tulkojumā nozīmē – "kases parastās obligācijas". Mini savukārt nozīmē, ka viena vērtspapīra lielākā vērtība būs ne vairāk par 100 eiro. Protams, gadījumā, ja mini-BOT vispār parādīsies apgrozībā.

Krājējus gaida aizvien grūtāki laiki © DIENA (4)

Droši vien, ka tikai retais tic, ka tuvākajā laikā eirozonas monetārais sargs Eiropas Centrālā banka varētu veikt kādas kardinālas izmaiņas pašreizējā zemo procentu likmju politikā, tādējādi atkal ļaujot piedzīvot finansiālo atdevi tiem, kas naudu tur bankas termiņnoguldījumā vai kādā citā no konservatīvajiem finanšu instrumentiem.

Vai zaļzemnieki ir norakstāmi © DIENA (18)

Sarežģītās valdības partiju attiecības ir tas, kas ik pa laikam liek pataustīt pulsu Zaļo un zemnieku savienībai (ZZS), kura, it kā bezcerīgā opozīcijā sēžot, tomēr ik pa laikam sarosās un sāk iesildīties uz rezervistu soliņa, kādu koalīcijas partneru nesaskaņu iedvesmota. Ja paskatās uz zaļzemnieku kopējiem kasē ienākušajiem ziedojumiem, tie vismaz pēcvēlēšanu gada griezumā par milzīgu bēgšanu no grimstoša kuģa nesignalizē. Problemātiskāka ir līderu krīze.

Koncertzāle kā investīcija © DIENA (20)

Nupat aizvadīti Līgosvētki, un šo svētku periodam ir raksturīga intensīva ceļošana. Latvijas iedzīvotāju ārvalstu draugi un paziņas brauc viesos uz mūsu valsti, lai paklausītos, kā te skan līgodziesmas. Mūsu valsts iemītnieki dodas uz ārzemēm, lai redzētu, kā vasaras saulgriežus svin citur pasaulē. Tiek iegādātas transporta biļetes, apmaksātas maltītes kafejnīcās un nakšņošana viesnīcās, un, protams, nauda tiek tērēta dažādu kultūras pasākumu apmeklēšanai. Svētki liek tūrisma biznesa ritenim griezties straujāk un daudziem uzņēmumiem ļauj cerēt uz vērā ņemamu apgrozījumu.

Zvaigznes par labu Trampam © DIENA (13)

Amerikas Savienoto Valstu prezidents Donalds Tramps oficiāli paziņojis par atkārtotu kandidēšanu uz ASV prezidenta amatu un savas priekšvēlēšanu kampaņas sākšanu.

Nosvinam, nedzeram © DIENA (4)

Pēdējo dienu notikumi un arī gaidāmo Jāņu noskaņas vedina uz pārdomām par to, cik joprojām būtisks mūsu sabiedrībā kā svētku svinēšanas "atribūts" ir alkohols un kādas ir valsts intereses šajā sakarībā.

Valsts nav tikai veikali vien! © DIENA (6)

Latvijas tautsaimniecības attīstību sekmē ražojošie uzņēmumi, eksports un iekšējais patēriņš – to daudzkārt uzsvēruši eksperti, kuri sistemātiski analizē gan mūsu valstī, gan globālā mērogā notiekošos ekonomiskos procesus.

Var panākt pretēju rezultātu © DIENA (4)

Pagājušajā nedēļā atskanēja pirmās jūtamās jauna tirdzniecības kara – šoreiz starp ASV un Indiju – zalves. Ja šis konflikts vērsīsies plašumā, tā uzsākšana var izrādīties milzīga ASV stratēģiskā kļūda, jo novedīs pie Indijas atklātas pievienošanās Ķīnas un Krievijas aliansei.

Kariņa kapitālā kariņa pieteikums igauņiem? © DIENA (7)

Mēdz būt ilgtspējīga valdības politika, un mēdz būt arī valdības ar īstermiņa domāšanu un attiecīgu rīcību. Diemžēl līdz ar Igaunijas lēmumu no 1. jūlija par 25% samazināt akcīzes nodokļa likmi alkoholiskajiem dzērieniem izgaismojas Latvijas valdības īstermiņa domāšana. Tas, ka ieņēmumi no akcīzes nodokļa alkoholam ienes paprāvu naudu budžetā, protams, nav apstrīdams fakts un ir būtiski budžeta izdevumu pozīciju segšanai. Tomēr aizvien pārsteidz savā ziņā histēriskā valdības reakcija uz kaimiņu lēmumu, īpaši lasot epitetus, kurus šajā kontekstā pēdējās dienās lieto pat premjers Krišjānis Kariņš.

Neatpalikt no sava laika © DIENA (2)

Mēs dzīvojam laikā, kad par veiksmes pamatu kļuvusi gatavība visu mūžu apgūt jaunas zināšanas un prasmes. Šāds secinājums nesen izskanēja Ilgtspējas indeksa pasākumā, kurā balvas saņēma tie uzņēmumi un valsts institūcijas, kas strādā, balstoties uz ilgtermiņa vērtībām, un vienlaikus arī attīstās. (Plašāk par Ilgtspējas indeksu var lasīt laikraksta Diena 14. jūnija pielikumā Uzņēmēja Diena).

Burbulī © DIENA (4)

Nesenās Eiropas Parlamenta vēlēšanas spilgti nodemonstrēja mūslaiku sabiedrības raksturīgu iezīmi – atrašanos tā dēvētajos informatīvajos burbuļos. Pēc daudzajiem skandāliem par iespējamiem likumpārkāpumiem Rīgas domes struktūrās un uzņēmumos latviskajā interneta saziņā un medijos valdīja pārliecība, ka Saskaņas un Gods kalpot Rīgai tandēma ziedulaiki pagājuši, tomēr izrādījās, ka gana liels vēlētāju atbalsts ir ne tikai šī saraksta, bet arī Latvijas Krievu savienības līderiem. Tātad latviski ziņas uztverošie un diskutējošie bija pilnīgi ignorējuši tos, kuri sazinās pamatā krieviski. Tāpat bija virkne partiju, kuru atbalstītāji bija labāk pamanāmi interneta saziņā, un tas attiecīgi radīja iespaidu par viņu potenciāli labām izredzēm vēlēšanās, kas, kā vēlāk izrādījās, tik tāds kā ziepju burbulis vien bijis.

Ko nevajag sponsoriem, nevajag partijām © DIENA (3)

Situācija, kas izveidojusies Rīgas domē, kad partijas dažādu pragmatisku apsvērumu dēļ neraujas uz varas pārņemšanu caur ārkārtas vēlēšanām, liek paurķēties sīkāk šajos partiju iekšējos apstākļos. Diagnozes, kas no šīs situācijas izkristalizējas, ir aizmetušās jau krietni iepriekš un, domājams, ietekmēs politisko dzīvi vēl krietni pēc 2021. gada pašvaldību vēlēšanām.

Nepalikt aiz skolas durvīm © DIENA (3)

Nesen gan medijos, piemēram, LTV 7 ziņās, gan sociālajos tīklos pavīdēja bažas par to, ka mācībām pirmajā klasē vairākās Rīgas skolās pieteikts ievērojami lielāks bērnu skaits, nekā var uzņemt konkrētā skola.

Kopsaucēji ne tikai Krievijai un Ķīnai © DIENA (23)

Iepriekšējās nedēļas nogalē Krievijas otrajā lielākajā pilsētā Sanktpēterburgā notika vērienīgs Starptautiskais ekonomikas forums, kura gaitā tika paziņots par veselu plejādi lēmumu, kam visiem kopā nešaubīgi būs ievērojamas ģeopolitiskās sekas.

Beidzot jāliek punkts (28)

Ebreju īpašumu restitūcijas jautājums Latvijas politikā bijis aktuāls vairākkārt dažādos politiskos salikumos. Bijuši vairāki mēģinājumi to aktualizēt, taču nekad politiskā konjuktūra un konteksts nav bijis tāds, lai šis jautājums gūtu politisku atbalstu.

Moldovas kompromiss © DIENA (6)

Pagājušās nedēļas nogalē Moldovā izcēlās kārtējā politiskā krīze, kura gan lielā mērā atšķiras no visām iepriekšējām konfrontācijām šajā pretrunu nomocītajā bijušās PSRS valstī.

Kopīgs mērķis? Nē. Tikai partiju intereses © DIENA (9)

Zināt, kas tracina politikā? Brīži, kad pārlieku kļūst acīmredzams, ka politiķi par savas darbības virsmērķi izvirzījuši cīņu par savu vai sava grupējuma ietekmi un tam atbilstīgi rīkojas, gandrīz nemaz nedomājot, kādu iespaidu tas atstāj uz vēlētājiem un kas sabiedrībai attiecīgajā brīdī būtu svarīgāk. Jā, protams, naivi cerēt, ka politika būtu kādreiz iespējama brīva no personiskajām interesēm (ja ne kādu materiālu labumu gūšanas, tad vismaz godkāres apmierināšanas, ambīciju piepildīšanas), taču šajā gadījumā runa ir par proporcijām, par to, kāds motīvs darbībai politikā izvirzās priekšplānā.

Ceļotāji, uzrādiet naudu! © DIENA (3)

Vairākas tiesībsargājošās iestādes pagājušajā nedēļā parakstīja sadarbības memorandu par apņemšanos veicināt vienotu un efektīvu sistēmu noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanas novēršanai un apkarošanai. Aģentūra LETA vēsta – Valsts ieņēmumu dienesta (VID) ģenerāldirektore Ieva Jaunzeme paudusi cerību, ka 1. jūlijā spēkā stāsies normatīvais regulējums, kas paredz pienākumu ikvienai personai uz robežas deklarēt skaidru naudu no 10 000 eiro, un uzsvērusi, ka VID plāno veikt pārbaudes uz autoceļiem, jo ne tikai uz Eiropas Savienības ārējās robežas, bet arī uz iekšējām robežām "būs jādeklarē nauda".

Politiskā paklupināšana? © DIENA (8)

Lielāku vai mazāku, tomēr satricinājumu publiskajā telpā pagājušajā nedēļā radīja Finanšu ministrijas (FM) paziņojums, ka izglītības nozares reformu trūkuma dēļ FM pagaidām nesaskaņos Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) iesniegto projektu grozījumiem pedagogu darba samaksas noteikumos, kas paredz skolotāju algu palielināšanu no šā gada 1. septembra.

Svarīgi gan mērķi, gan līdzekļi © DIENA (1)

Tiesiski apšaubāmais veids, kā panākt Finanšu un kapitāla tirgus komisijas (FKTK) vadības maiņu, likumā iestrādājot normu, kurā piesolīti 80 procentu no gada mēnešalgas par brīvprātīgu atlūgumu līdz 1. augustam, ir ne vien centiens ar anekdotisku likumu jaunradi atrisināt politiskas problēmas, bet arī diagnoze visa banku uzraudzības "kapitālā remonta" kvalitātei. Šajā anekdošu žanrā ietilpst arī cīņa pret naudas atmazgāšanu, solot Valsts ieņēmumu dienesta reidus uz ceļiem.

Miers, kuru Ukraina nevar atļauties © DIENA (24)

Ukrainas jaunievēlētā prezidenta Volodimira Zelenska pirmie mēģinājumi iedibināt mieru Ukrainas austrumos nekavējoties izpelnījušies pretrunīgu vērtējumu pašā Ukrainā. Daļai sabiedrības ir nepieņemams pats diplomātisko sarunu fakts, bet vēl daļa uzskata, ka prezidents nepiedāvā neko radikāli jaunu, kamdēļ centieni ir lemti neveiksmei.

Izdot vai neizdot – tāds ir jautājums. Šķiet, ar šo nedaudz pārfrāzēto klasisko teicienu prātā daudzi no Saeimā ievēlētajiem pēdējā pusgada laikā, kā saka, no rīta modušies un vakarā gulēt gājuši. Sākot ar brīdi, kad Saeima lēma par Jaunās konservatīvās partijas pārstāvja Juraša izdošanu kriminālvajāšanai, un beidzot ar līdzīgu lēmumu saistībā ar šobrīd faktisko KPV LV vadoni Zakatistovu. Tiesa, otrajā gadījumā politiķu manevra iespējas īpaši lielas nebija – ja Jurašu izdeva, kādēļ lai Zakatistovu neizdotu? Ar ko tad viens sliktāks, otrs labāks līdzīgā situācijā?

Nesen mikroblogošanas vietnē Twitter informācijas tehnoloģiju (IT) jomas uzņēmējs Normunds Bergs rosināja diskusiju par eksakto zinātņu apguves nepieciešamību, mudinot neaizrauties ar sociālo un humanitāro zinātņu, kā arī ar radošo talantu un sporta glorificēšanu.

Paradoksāli, taču šķiet, kopš 2017. gada, kad Slovākijas lauksaimniecības ministrs vērsās pie Eiropas Komisijas (EK) par pārtikas produktu dubultu kvalitāti, vienlaikus iepazīstinot Eiropas Savienības (ES) Lauksaimniecības un zivsaimniecības ministru padomi ar salīdzinošajiem testa rezultātiem pārtikai, kas iegādāta Slovākijā, Ungārijā un citās ES valstīs, nekas šajā jomā īpaši nav mainījies, un aizvien dažādās ES valstīs tirgoto identisko pārtikas produktu kvalitāte atšķiras.

Plašsaziņas līdzekļos šonedēļ parādījās informācija par ASV jau kārtējo aizsardzības ultimātu apvienotajai Eiropai. Atbilstīgi ziņām no Eiropas Savienības (ES) kategoriskā tonī tiek prasīts, lai tā mainītu savu politiku attiecībā uz attīstības sākumstadijā esošo aizsardzības rūpniecības attīstības programmu un iesaistītu tajā arī ASV ieroču un bruņojuma ražotājus.

Nodokļu reforma, skolu tīkla izvērtēšana, tā dēvētā divu grozu sistēma veselības aprūpē, administratīvi teritoriālā reforma – tās ir pēdējo gadu laikā Latvijā iecerētās pārmaiņas, kuras popularizējuši dažādu valdību ministri. Taču, paraugoties uz to, kas notiek ar to ministru, kuri centušies virzīt reformas, tēlu sabiedrībā, jāteic – būt par reformas vēstnesi ir visai riskanti.

Maija pēdējā nedēļa bija zīmīga ar šķelšanos pāris valdošo partiju rindās. Vispirms tas skāra valdības koalīcijā esošo KPV LV, kuru iepriekš pametušajiem pievienojās vēl divas deputātes, tad Rīgas domē valdošo Saskaņas/GKR koalīciju, no kuras par nepaklausību tika padzīti uzreiz četri deputāti, starp kuriem arī Rīgas vicemērs. Tiesa, laika ietvars laikam ir vienīgais faktors, kas šos gadījumus vieno.

Paņemt savos apskāvienos balto un pūkaino latvisko mazākumu un tik ilgi ap to berzēties, līdz tas kļūst vienmērīgi pelēks, ir veca Saskaņa "tēva" un politisko spēļu dinozaura Jāņa Urbanoviča taktika, kuru ir iemācījusies arī jaunā saskaņiešu paaudze. To Saskaņa (S) un Gods kalpot Rīgai (GKR) šobrīd patiesībā Rīgā piedāvā valdības koalīcijas partijām, liekot priekšā pārdalīt ietekmi un "strādāt kopā rīdzinieku labā" jeb "izmantot brīdi, lai nestu pārmaiņas galvaspilsētā" pēc tam, kad četru deputātu izslēgšana S/GKR vairākuma koalīciju Rīgas domē (RD) naktī uz piektdienu pēkšņi padarīja par mazākumu.

Paziņojot par gatavību liegt Ķīnas gigantam Huawei pieeju plašam spektram ASV un plašākā nozīmē arī Rietumvalstu tehnoloģiju, ASV prezidents Donalds Tramps ir jūtami paātrinājis pasaules sadalīšanos tā dēvētajās tehnoloģiskajās zonās.

Atbilstoši prognozēm Saeima šonedēļ Valsts prezidenta amatā ievēlēja Eiropas Savienības (ES) Tiesas tiesnesi Egilu Levitu. Diskusijās, kas bija saistītas ar Valsts prezidenta vēlēšanām, daudz uzmanības tika pievērsts Latvijas ekonomiskajām problēmām. Var jau brīnīties, kādēļ gan, jo Valsts prezidenta atbildības lokā ekonomisko jautājumu nav un par tiem atbild valdība. Tomēr, kā mēdz sacīt, daudz tiek runāts par to, kas ir sabiedrībai aktuāls, un, nenoliedzami, Latvija ir to ES dalībvalstu vidū, kurās būtiska problēma ir nabadzība, bet svarīgs izaicinājums – sabiedrības labklājības paaugstināšana.

Šodien