Dienas komentārs / Diena / Dienas komentārs / Diena

Dienas komentārs

Apvienoto Eiropu glābs birokrātija? © DIENA (7)

Nākamnedēļ – 25. jūlijā – ASV galvaspilsētā Vašingtonā viesosies Eiropas Komisijas (EK) prezidents Žans Klods Junkers. Šī vizīte var kļūt par ļoti svarīgu notikumu kā Eiropas Savienības (ES) un ASV divpusējās attiecībās, tā pašas ES iekšienē.

Interešu konkurence © DIENA (2)

Konkurences padome (KP) atkal devusi iemeslu aizdomām par tās darbošanos kādu interešu grupu labā. Šoreiz tie varētu būt auto ražotāju autorizētie servisi. Proti, KP ieskatā autotransporta tehniskās apskates funkcijas būtu jāuztic arī autoservisiem, nevis tikai Ceļu satiksmes drošības direkcijai (CSDD).

Vienotā frontē pret... ziepju burbuļiem? © DIENA (26)

Brīžiem pārsteidz, cik raustāmi uz visām pusēm kļūst politiķi priekšvēlēšanu laikā. Kāds saceļ vētru ūdens glāzē, pajautā viņiem, ko nu tagad iesāks, un redzam, ka kāds jau skrien, glābšanas vestes meklēdams.

Pretrunīgie kompromisi © DIENA (5)

Amerikas Savienoto Valstu prezidenta Donalda Trampa un viņa Krievijas kolēģa Vladimira Putina tikšanās Helsinkos liecina, ka abu lielvalstu attiecību normalizēšanās nav garantēta, taču ir iespējama.

Lai būtu labāka biznesa vide © DIENA (7)

Gan rudenī gaidāmās Saeimas vēlēšanas, gan mūsu valsts simtgade sabiedrībā pastiprina izvērtējošu noskaņojumu un raisa diskusijas par to, kas sasniegts un kas vēl jāpaveic.

Saskaņas "restarts" ir bankrotējis © DIENA (33)

Saskaņa nav tas ceturtdaļgadsmitu pie varas nelaistais spēks, kuram nonākot valdībā, "visi kopā strādātu kopīgam labumam", kā to pasniedz Jānis Urbanovičs.

Nospļaudīt, nolinčot... © DIENA (9)

Dažas tēmas ir tādas, pie kā nākas atgriezties vēl un vēl, jo to aktualitāte nez kāpēc cauri gadiem nemazinās, pat neskatoties uz visai plašām diskusijām sabiedrībā, argumentāciju, galu galā arī citos jautājumos vērojamo sabiedrības garīgo attīstību.

Pirms lēnākas izaugsmes © DIENA

Pēdējā apmēram pusotra gada Latvijas ekonomikas sniegums patiešām nav bijis peļams, turklāt lielā mērā noticis nevis uz ES fondu naudas apgūšanas rēķina, bet gan attīstoties eksportam, kā arī ārvalstīs nopelnītās naudas radītajam pieprasījuma pieaugumam pašu mājās.

Aizsardzības izdevumi kā kompromiss © DIENA (12)

Briselē divas dienas ilgušā NATO samita uzmanības centrā samērā prognozējami atradās ASV prezidenta Donalda Trampa prasības pārējām NATO dalībvalstīm iespējami ātrāk palielināt aizsardzības izdevumus līdz 2%.

Eiropa pret PVN shēmām © DIENA (6)

Ēnu ekonomika ikdienā var izpausties kā, piemēram, taksometrā, frizētavā vai autoservisā neiedots kases čeks vai kvīts, taču šādas sadzīviskas situācijas nevajadzētu uzskatīt par vienīgajām tautsaimniecības pelēkā sektora izpausmēm. To daudzkārt uzsvēruši ekonomikas eksperti, norādot arī, ka uz ēnu ekonomiku un tās apkarošanu nedrīkstētu raudzīties šauri – tikai čeku un kvīšu neiedošanas, tikai vienas nozares vai tikai vienas valsts mērogā.

Darba grupa kā politiķa pēdējais salmiņš © DIENA (2)

Vēlēšanu gadi vienmēr iezīmējušies ar tikai šiem periodiem raksturīgu tendenci, ko divos vārdos var definēt vienkārši: priekšvēlēšanu populisms. Tomēr šogad populismam ir izteikta tendence politiķiem meklēt jebkādas iespējas, lai jebkādā veidā nodemonstrētu īpašas rūpes par valsti un vēlētāju. Un tas nekas, ja šīs rūpes ir dzimušas tikai šobrīd, kad sākas aizvien niknākas cīņas starp politiskajiem spēkiem par iekļūšanu šogad Latvijas, bet nākamgad arī Eiropas parlamentā.

Britu konservatīvo noriets? © DIENA (4)

Divu Apvienotās Karalistes premjerministres Terēzas Mejas kabineta locekļu – nu jau bijušo Brexit lietu ministra Deivida Deivisa un ārlietu ministra Borisa Džonsona – atkāpšanās no amatiem var novest pie vērienīgām izmaiņām valsts iekšpolitiskajā kartē.

Ja ir pieprasījums, piedāvājumu sapakos © DIENA (3)

Jaunajiem, lecīgajiem jau sen ir iepaticies pantiņš, ka vēlēšanu dienā vecvecākiem būtu jāatņem pases, lai šie nenobalsotu par "vecajām partijām", un tad nu gan tie jaunie ieviestu pārmaiņas. Ja jūnija reitingu tendences saglabāsies līdz rudenim, var izteikt minējumu, ka to rezultātu šoreiz tiešām varētu ietekmēt jauni cilvēki, kuri ir pietiekami patriotiski, lai aizietu nobalsot par pārmaiņām, kuras tiem kāds sola.

Brīvas nišas transportam © DIENA

Savulaik kādam politiķim un vienlaikus toreizējam satiksmes ministram iecienīts temats bija stāstīt par to, ka visā Latvijā nepieciešams saskaņot pasažieru transporta kursēšanas maršrutus un grafikus tā, lai, piemēram, vilciena pasažierus pēc izkāpšanas stacijā jau pieturā gaidītu autobuss, lai stacija un autoosta atrastos vienuviet un tā tālāk. Tomēr no vārdiem līdz visu valsti aptverošai idejas realizācijai tā arī neizdevās tikt.

Nenovērtētā visaptverošā ekonomiskā partnerība © DIENA (3)

Jūlija sākumā Japānas galvaspilsētā Tokijā tikās 16 Āzijas un Klusā okeāna reģiona valstu tirdzniecības ministri, lai apspriestu vienošanās noslēgšanu par Reģionālo visaptverošo ekonomisko partnerību (Regional Comprehensive Economic Partnership, RCEP).

Tēla grāvēji taksometri? © DIENA (4)

Taksometru nozare diskusiju krustugunīs nokļūst visai regulāri. Pārskatot mediju un sociālo tīklu vēstījumus par taksometru biznesu, rodas iespaids, ka tas ir pārblīvēts ar dažādām problēmām. Tā, piemēram, iepriekš ir norādīts, ka taksometru nozarē jāpilnveido nodokļu iekasēšana. Ir arī spriests par taksometru pakalpojumu kvalitāti, par šī biznesa pārstāvju aso savstarpējo konkurenci un arī par nekorekto attieksmi pret klientiem gan pieprasot neizprotami augstu maksu par braucienu, gan arī uz brauciena galamērķi vedot pa garāko ceļu nevis tāpēc, lai apbrauktu sastrēgumus, bet tāpēc, lai iekasētu no klienta pēc iespējas lielāku naudas summu.

Atbildes būtība – atbildes nav. Domā pats! © DIENA (8)

Gribu pastāstīt par nesen piedzīvoto. Gatavojoties bērna izlaidumam, kas veiksmīgā vai neveiksmīgā kārtā notika 25. maijā – dienā, kad sāka piemērot Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu par fizisku personu aizsardzību attiecībā uz personas datu apstrādi un šādu datu brīvu apriti, – izlēmu drošības pēc lūgt konsultāciju Datu valsts inspekcijai (DVI), vai bērna izlaidumā fotografēt drīkstu tikai savu bērnu, vai tomēr arī kopā ar citiem, un kur drīkstu un kur nedrīkstu izvietot šādas bildes un tamlīdzīgi.

Ceļā uz postrietumiem? © DIENA

Viens no nozīmīgākajiem tuvākajā laikā gaidāmajiem starptautiskajiem notikumiem ir pirmā pilnvērtīgā ASV un Krievijas prezidentu Donalda Trampa un Vladimira Putina tikšanās, kas tiek rīkota pēc ASV prezidenta iniciatīvas.

Vaimanas ietekmi nedod © DIENA (7)

Sociālo tīklu, piemēram, Facebook.com, Twitter un citu, lomu nevajadzētu novērtēt par zemu, jo sociālie tīkli kļuvuši par būtisku platformu, kuru gan privātpersonas, gan uzņēmumi, gan politiskie spēki izmanto savas popularitātes spodrināšanai. Šādu atziņu pēdējā laikā aizvien biežāk pauž sabiedrisko attiecību speciālisti un citi eksperti, norādot arī, ka būtu nopietni jāizvērtē tā dēvētie influenceri – sociālo tīklu vides viedokļu līderi. Jau tiek atzīts, ka būt par influenceru – tā ir profesija, kam nepieciešami savi ētikas standarti, un svarīgi, lai tiktu norādīts, kad influenceri nevis brīvprātīgi pauž savu privāto redzējumu, bet centīgi "atstrādā" gūto finansiālo labumu.

Apsūdzības ar politiskām sekām © DIENA (8)

Latvijas Bankas prezidentam Ilmāram Rimšēvičam un par mecenātu dēvētajam uzņēmējam un plaša politiskā spektra politiķu labam paziņam Mārim Martinsonam inkriminētā kukuļdošana notikusi 2012.–2013. gadā, piektdien atklāja Ģenerālprokuratūra. Notikumi ar bārdu, teiksiet? Tādi, kam nav ietekmes ne uz politiku, ne valsts attīstību, teiksiet? Tā vis nav, diemžēl.

Šaubas par to melnumu © DIENA (8)

Gan premjers, gan daži politisko procesu vērotāji un vērtētāji atzinuši, ka pirms oktobrī gaidāmajām 13. Saeimas vēlēšanām sagaidāma vēl nepieredzēti "melna" un agresīva priekšvēlēšanu kampaņa. Tas, protams, nav izslēgts, taču vismaz pašreiz notiekošais, tostarp melno kampaņu pareģu piesauktie piemēri, īsti par to neliecina.

Dānija turpina vilcināties ar atļaujas izsniegšanu gāzes vada Ziemeļu straume 2 būvniecībai caur tās teritoriālajiem ūdeņiem, lai gan ir skaidrs, ka projekta īstenošanu apturēt Kopenhāgena nav spējīga.

Partijas Saskaņa manevri daudzus mulsina, pat ne pa jokam sanikno. Varbūt tāpēc, ka tā šoreiz vairs nevis caur partneriem, bet pati noskaņota pazvejot vēlētājus, kā saka, ne savā dīķī. Piesaistījusi cilvēkus ar latviešu uzvārdiem vai tādus, kuri savas līdzšinējās profesionālās darbības dēļ šķituši vismaz simpātiski tiem, kuri tradicionāli balso par tā dēvētajām latviešu partijām. Nu sanāk, ka Saskaņa ne tikai vistiešākajā veidā pretendē uz to vēlētāju pārvilināšanu, kas citkārt balsojuši par tostarp ilgstoši valdošajām partijām un laika gaitā vīlušies, bet arī caur šiem "profesionālajiem latviešiem" bruģē ceļu pie valdības galda.

Nenoliedzami Latvijā ir tādi iedzīvotāji, kuri, domājot par to, kuram politiskajam spēkam atdot savu balsi 6. oktobrī gaidāmajās Saeimas vēlēšanās, izvērtē, ko paveikusi pašreizējā Saeima un kā strādājuši pie varas esošie politiķi.

Nesen Rīgā notikušajā Eiropas Centrālās bankas padomes sēdē pieņemtais lēmums par finanšu stimulu pakāpenisku mazināšanu attiecībā uz obligāciju uzpirkšanu liecina par valūtas zonas ekonomikas veselības uzlabošanos. Tomēr tas var sagādāt sarežģījumus atsevišķām valstīm ar klibojošu finanšu disciplīnu, kura turklāt var krietni vien sagandēt dzīvi pārējiem valūtas zonas dalībniekiem. Šajā gadījumā runa ir par Itāliju, kurai finansiālās problēmas nav tikai kaut kāds nākotnes scenārijs, bet jau esošs fakts. Darījumu presē jau daudz pieminēts šīs valsts valdības visai iespaidīgais parāds, kurš pārsniedz 130%, rēķinot pret valsts ekonomikas apjomu, kā arī banku problēmas ar sliktajiem kredītiem, kas vienlaikus ir apgrūtinošs faktors tālākai tautsaimniecības finansēšanai.

Nedēļas sākumā deviņas Eiropas Savienības (ES) dalībvalstis parakstīja nodomu protokolu par Eiropas intervences spēku izveidošanu. Paredzēts, ka šie spēki neietilps citas ES militārās iniciatīvas – aizsardzības sadarbības jeb tā dēvētās Eiropas armijas – ietvaros, kas ļaus tajos iekļauties ES sastāvā neietilpstošām valstīm, un pirmkārt jau Lielbritānijai.

Pagājis jau mēnesis, kopš Latvijā ir spēkā Vispārīgā datu aizsardzības regula, dēvēta gan par GDPR (General Data Protection Regulation – angļu val.), gan par Regulu.

Gribot vai negribot, bet valsts Saeimas un KNAB personā nodrošinājusi bezmaksas reklāmas kampaņu vienai no partijām, kas pretendē uz varai alternatīvo politisko spēku nišu. Jau tagad ziņu un arī diskusiju intensitāte interneta saziņas vietnēs par deputātu Kaimiņu un viņa pārstāvēto partiju ir tik liela, ka pilnībā noslāpē teju vai visu, kas noticis kopš pieminētā politiķa aizturēšanas un kratīšanas ar viņu saistītajās telpās.

Aizturot un izkratot Saeimas deputātu Artusu Kaimiņu un ap viņa partiju KPV LV esošo raibo kompāniju, Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs (KNAB) ir pamatoti vērsies pret daudzu Latvijas nelaimju pamatā esošo, bet tā īsti neapkaroto partiju nelegālo finansēšanu. Tas ir labi. Pārējie fakti gan liek apšaubīt KNAB darbību kopumā.

Ekonomistu izteikumi par to, ka sabiedrībā pērn visai plaši apspriestais "sviesta burbulis" kļūs par pagātni, sākuši piepildīties. Arī kopējais inflācijas rādītājs uz pašreizējās ekonomiskās izaugsmes fona nav liels. Protams, ja par atskaites punktu ņem vidējo patēriņa cenu pieaugumu un samēro to ar vidējā strādājošā ienākumiem, nevis salīdzina ar vidējo pensionāru, kuram liela izdevumu daļa pakārtota zāļu iegādei. Tomēr visai straujāku cenu kāpumu var sajust arī sabiedrības daļa ar vidējiem ienākumiem, jo pēdējos mēnešos vērojamā gada inflācija ap 2% vai nedaudz virs šīs atzīmes nav nekas akmenī iecirsts.

Šodien