Dienas komentārs / Diena / Dienas komentārs / Diena

Dienas komentārs

Nevajag noniecināt savējos © DIENA (5)

Vairāk nekā 78 tūkstoši jeb precīzāk – 78 230. Tik daudz oficiāli reģistrēto bezdarbnieku, pēc Nodarbinātības valsts aģentūras (NVA) datiem, Latvijā bija šīs nedēļas sākumā.

Latvijas ekonomikas ļoti dažādās sejas © DIENA (1)

Jaunās Covid-19 ekonomikas realitātes ir visai pretrunīgas un, domājams, arī rūdītiem ekonomistiem apgrūtina tautsaimniecības attīstības nākotnes perspektīvu prognozēšanu. Tas, ko šodien redzam, no vienas puses, ir aizvien slēgti sabiedriskās ēdināšanas un izmitināšanas uzņēmumi, savukārt, no otras puses, rindas un piekrautie grozi lielveikalos neraisa nekādas asociācijas par krīzes atnākšanu. Ir pat uzskati, ka nekādas krīzes, vismaz pagaidām, nav, ir tikai nelieli īstermiņa sarežģījumi un sliktākais jau esot aiz muguras.

Šķēršļi izlīguma ceļā © DIENA (12)

Vašingtonā šā gada 27. jūnijā tā arī netika aizvadīta Serbijas prezidenta Aleksandra Vučiča un viņa Kosovas kolēģa Hašima Tači tikšanās, kurai vajadzēja kļūt par pavērsiena punktu ceļā uz abu pušu izlīgumu, kā arī vienu no ASV prezidenta Donalda Trampa sasniegumiem starptautiskajā politikā pirms novembrī gaidāmajām ASV prezidenta vēlēšanām.

Zīmoli, politika un internets © DIENA (5)

Distancēšanās pasākumi, attālinātais darbs un plaša e-vides iespēju izmantošana, kas daudzu Latvijas iedzīvotāju ikdienā ienāca ārkārtējās situācijas laikā, ir sekmējusi sociālo tīklu nozīmības kāpumu.

Metodika, ne tirgus sarunas © DIENA (4)

Turpināšu jau piektdien aizsākto tēmu par Satversmes tiesas spriedumu, ar kuru no nākamā gada 1. janvāra spēku zaudē līdzšinējā norma par garantētā minimālā ienākuma (GMI) likmi. Atgādināšu – tā šobrīd noteikta 64 eiro apmērā, kas gan tiesībsarga, kurš rosināja šī jautājuma izskatīšanu tiesā, gan arī Satversmes tiesas ieskatā ir nepietiekami maz un nenodrošina cilvēka cienīgu dzīvi bez citiem iztikas līdzekļiem palikušajiem.

"Pūces valdības" ēna pār Kariņu © DIENA (4)

Politika ir tā dzīves sfēra, kurā process ir ne mazāk svarīgs kā tā iznākums. Tādēļ, lai cik skeptiski tiktu vērtēta iespēja, ka šajā karstajā jūnijā aktīvi notiekošās aizkulišu sarunas par izmaiņām valdībā tiešām varētu novest pie Krišjāņa Kariņa valdības nomaiņas ar pašvaldību ministra Jura Pūces (Attīstībai/Par) valdību, šī plāna kaldināšana noteikti atstās nospiedumu vismaz partiju un politiķu savstarpējās attiecībās.

Lukašenko labprātīgi varu neatdos © DIENA (15)

Baltkrievijas prezidenta Aleksandra Lukašenko vēlme par katru cenu saglabāt varu pēc 9. augustā gaidāmajām šīs valsts prezidenta vēlēšanām draud ieraut Baltkrieviju politiskajā un ekonomiskajā haosā.

Spiesti domāt par nabagiem © DIENA (16)

Satversmes tiesa (ST) ceturtdien atzina, ka valstī noteiktais garantētais minimālais ienākumu (GMI) līmenis neatbilst Satversmei, tāpēc norma, kas to regulē, atzīstama par spēkā neesošu no 2021. gada 1. janvāra. Tātad politiķiem ir dots ļoti konkrēts laiks savu vai savu priekšgājēju sen pieļauto kļūdu būtiski labot un beidzot parūpēties par sabiedrības nabadzīgāko daļu.

Žvadzošie ieroči un ūdens tirgošana biržā © DIENA (6)

Aizvien lielākas bēgļu plūsmas un ģeopolitiskās spriedzes pieaugums pasaulē pēdējā laikā ir saistīts ne vien ar cīņām par naftas un citu preču biržas kotēto stratēģiski nozīmīgo izejvielu ieguves laukiem, bet arī ar pārtikas un ūdens trūkumu. Tieši pēdējais var kļūt par "jauno naftu", jo, pieaugot planētas iedzīvotāju skaitam, konkurence par katru saldūdens litru kļūst lielāka.

Konfliktē, nevis sadarbojas © DIENA (4)

Plaisa, kas šķir valsts pārvaldi un privāto sektoru, izrādās, ir nepārvarama pat šajā sarežģītajā situācijā, kad Latvijas ekonomikai jāuzveic Covid-19 krīze. To nesen spilgti apliecināja tūrisma nozares organizāciju un Ekonomikas ministrijas (EM) sadursme.

Ķīnas kandidāts... Donalds Tramps? © DIENA (12)

Nedēļas sākumā aģentūra Bloomberg publicēja rakstu ar nosaukumu Ķīna silti uzņem ideju par vēl četriem Trampa prezidentūras gadiem (China Warms to Idea of Four More Years of Trump Presidency – angļu val.), kura ietvaros Donaldu Trampu tika mēģināts pasludināt par Ķīnas kandidātu novembrī gaidāmajās ASV prezidenta vēlēšanās.

Jau atkal? Tiešām? © DIENA (8)

Lasot Ekonomikas ministrijas (EM) mājaslapā ziņu ar pompozu virsrakstu Mūsdienu prasībām atbilstoša mājokļa pieejamība ir šī brīža valsts prioritāte, rodas skaudra atziņa, ka jau atkal politiķi un ierēdņi izgudro, bet viņu padomnieki drukā uzsaukumus un ''gadsimta plānus'', kas nekad dzīvē netiks realizēti.

Kam vajag jauniešu balsis? © DIENA (13)

Diskusijas sabiedrībā izraisījis politiskā spēka Attīstībai/Par! ierosinājums pašvaldību vēlēšanās ļaut balsot jau no 16 gadu, nevis no 18 gadu vecuma, kā tas ir patlaban. Attīstībai/Par! izmaiņas rosina ieviest no nākamā gada.

Pamiera cena © DIENA (22)

Maija beigās un jūnija sākumā ievērojami mainījies spēku samērs pilsoņu kara nomocītajā Ziemeļāfrikas valstī Lībijā, paverot iespējas, ka tajā beidzot varētu tikt noslēgts vismaz ilgstošs pamiers.

Koncertzāle kungiem vai visai sabiedrībai? © DIENA (34)

Kārtējo savdabīgo pārsteigumu sagādājusi pašreizējā koalīcija, paziņojot par akustiskās koncertzāles būvniecības ieceri pašreizējā Pasaules tirdzniecības centra (PTC) vietā. Tas, ka koncertzāle noteikti vajadzīga, ir pilnīgi neapstrīdama patiesība, tomēr ir sajūta, ka politiķi jau ierasti pašos pirmsākumos ar nepārdomātiem lēmumiem, slengā runājot, grib sačakarēt labu ideju.

Politiķi, kuri kaitē paši sev © DIENA (8)

Pēdējā laikā gan ASV, gan citās valstīs vērojamās vēsturisko notikumu pārvērtēšanas tendences guvušas atblāzmu arī Latvijas politiskajā vidē. Savu redzējumu pauduši visai inteliģenti un tiešām zinoši politiķi, taču sarosījušies arī visu virzienu radikāļi.

Vārdi un darbi © DIENA (2)

Ierasti jau gadiem valsts tautsaimniecības un sabiedrības labklājības pieauguma kontekstā valdības skandina nepieciešamību veicināt inovācijas un eksportu. Līdzīga retorika no politiķu mutēm dzirdama arī šodien, meklējot risinājumus, kā Latvijai pēc iespējas veiksmīgāk izkļūt no Covid-19 pandēmijas izraisītās globālās krīzes.

Nesekosim politiķu viltus dienaskārtībai © DIENA (13)

Latviešu politiķu centieni uzsēsties astē pasauli pārņēmušajai pretrasisma jeb Black Lives Matter (BLM) kustībai variē no groteskas līdz bīstamiem mēģinājumiem radikalizēt sabiedrību. Latvijā, kur salīdzinoši mazā jaunās imigrantu paaudzes skaita dēļ rasisms ir margināla problēma, tā ir jārisina ar adekvātiem, piezemētiem līdzekļiem. Nevajadzētu palīdzēt partijām ekspluatēt vietējās sabiedrības intereses maz skarošu tēmu, tā veidojot viltus dienaskārtību.

Šaubīgo nostādīšana izvēles priekšā © DIENA (11)

Izmaiņas globālajā ģeopolitiskajā situācijā, it īpaši ASV un Ķīnas tirdzniecības karš, kam piemīt būtībā nenovēršama tendence pāraugt jaunā aukstajā karā, liek aizdomāties arī par Ķīnas megainiciatīvas Viena josla, viens ceļš nākotni.

Kā interesēs viņi cīnās? © DIENA (6)

Līdz anekdotiskuma līmenim nonākusī Daugavpils pašvaldības deputātu kasīšanās par to, kuram jābūt pašvaldības vadītāja amatā, un regulārā mēra amata pārdale starp trim labi zināmiem personāžiem liek aizdomāties par tādu tēmu kā politiskā pēctecība. Vai drīzāk – tās apdraudētība šādās situācijās.

Kādu domi mēs ievēlēsim? © DIENA (3)

Aptuveni divarpus mēnešu vēl jāgaida līdz Rīgas domes vēlēšanām, kas, kā vēsta Centrālā vēlēšanu komisija, paredzētas 29. augustā. Šogad Covid-19 risku ietekmē gan jau esam pieraduši pie tā, ka jebkādi plāni var mainīties, taču patlaban galvaspilsētas pašvaldības vēlēšanu datums ir noteikts, un politiskie spēki jau sāk zvejot rīdzinieku balsis.

Pēdējās dienās plašu rezonansi izraisījusi informācija, ka ASV prezidents Donalds Tramps izskata iespēju jau līdz šā gada septembrim izvest no Vācijas 9,5 tūkstošus no kopumā 34,5 tūkstošiem šajā valstī dislocēto amerikāņu karavīru. Tāpat no Vācijas aizbrauktu daļa no apmēram 17 tūkstošiem amerikāņu militārpersonu ģimenes locekļu.

Sliktais stils ir noteikt prasības, kuras personām, uz ko tās attiecas, šķiet acīmredzami pārspīlētas un par kurām līdz ar to jau iepriekš ir skaidrs, ka tās netiks pildītas vai ne visi tās pildīs. It īpaši, ja nav šaubu, ka arī nevienai kontrolējošajai struktūrai nebūs pietiekami daudz resursu, lai visus sauktu pie kārtības un atbildības. Teiktais ļoti tieši attiecas gan uz normu, ka sabiedriskajā transportā kaut vai pašdarināts, butaforisks mutes un deguna aizsegs būs jāvalkā arī pēc ārkārtējās situācijas beigām, gan nu jau līdz apnikumam skandināto, ka visiem jāievēro divu metru distance.

Esam pieraduši dzirdēt, ka kopš iepriekšējās finanšu krīzes mūsu ekonomika ir nokļuvusi uz daudz ilgtspējīgākas attīstības ceļa. Šos apgalvojumus diezin vai būtu vērts apšaubīt, jo progress ir manāms gan ievērojami sabalansētākā ārējā tirdzniecībā, gan mājsaimniecību aizdevumu un uzkrājumu attiecībā. Arī budžeta deficīta un valsts parāda ziņā mums nav iemesla kaunēties.

Patlaban Latvijā un citās valstīs, mazinoties Covid-19 izplatības novēršanai ieviestajiem ierobežojumiem, par aktualitāti kļuvusi atgriešanās pie iepriekš ierastās dzīves.

Nedēļas sākumā Tieslietu padome uzklausīs nākamā ģenerālprokurora amata kandidātus, lai ne vēlāk kā līdz 11. jūnijam izraudzītā pretendenta vārds nonāktu Saeimā gala lēmuma pieņemšanai. Atlases process, tostarp pateicoties Tieslietu padomes locekļu no Jaunās konservatīvās partijas Jāņa Bordāna un Jura Juraša ilgstošai retorikai, ir pat politizētāks, nekā pieredzēts iepriekš. Nākamajam ģenerālprokuroram tas dos līdzi ļoti smagu ceļamaizi.

Valdības šonedēļ pieņemtais lēmums, ka pēc ieceļošanas Latvijā no virknes Eiropas valstu vairs nebūs jādodas 14 dienu pašizolācijā, radīja ne tikai lielu apjukumu ar šādu lēmumu izpildi saistītajās iestādēs un personām, ko tas tieši skar, bet arī jaunus jautājumus. Vispirms jau – vai brīvlaišana no karantīnas attiecas tikai uz tiem, kas iebrauc Latvijā pēc valdības rīkojuma stāšanās spēkā, vai arī uz tiem, kas no valstīm, kuras atzītas par drošām, iebraukuši, teiksim, dienu iepriekš? Daudzajiem interesentiem pat policija, kas kontrolē pašizolācijas ievērošanu, nespēja dot skaidru atbildi.

Donaldam Trampam, ASV prezidentam, visticamāk, neizdosies iecere izveidot plašu starptautisku koalīciju cīņai pret Ķīnas ekonomiskās attīstības un pārrobežu ietekmes mazināšanu.

Patlaban valstis eksperimentē ar Covid-19 izplatības mazināšanai noteikto ierobežojumu atcelšanu. Tā situāciju raksturo gan ekonomisti, gan politologi, gan citu jomu eksperti. Šobrīd, līdzīgi kā martā, kad ierobežojumi tika ieviesti, katra Eiropas Savienības (ES) dalībvalsts lielākoties rīkojas pēc saviem ieskatiem.

Pavisam droši varam teikt, ka koronavīrusa uzliesmojums veicinās ekonomikas struktūras izmaiņas ne vien kādas konkrētas valsts ietvaros, tas veicinās noslāņošanos pat veselu reģionu vai ekonomisko savienību ietvaros. Domājams, ka šajā ziņā ļoti uzskatāms piemērs būs eirozona, kurai jau izveidošanas sākumā bija ievērojamas valstu ekonomiskās un finanšu disciplīnas atšķirības.

Šodien