Laika ziņas
Šodien
Skaidrs

Dienas komentārs

Vajag reālus ieguvumus © DIENA

Vakcinācija pret Covid-19 mūsu valstī sākās tik lēni, haotiski un neprasmīgi no sabiedrisko attiecību viedokļa, ka vakcinācijas organizēšanu šopavasar publiski kritizēja daudzi – politiķi, mediķi, uzņēmēji, žurnālisti un citu jomu pārstāvji –, bet slavēja gandrīz tikai tie, kuriem tāds darbs – slavēt.

Solis jauna neatkarības referenduma virzienā © DIENA

Pagājušās nedēļas vidū Lielbritānijā notika virkne reģionālo vēlēšanu, no kurām lielāko uzmanību piesaistīja Skotijas parlamenta vēlēšanas. Galvenais jautājums bija, vai Skotijas neatkarības (aiziešanas no Lielbritānijas un pievienošanās Eiropas Savienībai (ES)) piekritēji spēs atkārtot 2011. gada panākumus un iegūt absolūto vairākumu parlamentā, kas ļaus jau drīzā nākotnē sarīkot vēl vienu referendumu par reģiona nākotni.

Pūļa imunitātes vārdā © DIENA

Līdz ar vakcinēšanās iespēju atvēršanu ikvienam, visticamāk, vakcinēto cilvēku skaits sāks gana strauji pieaugt, lai arī skaidrs, ka šī vasara kopumā paies striktu ierobežojumu ēnā, ņemot vērā, ka atbilstoši Veselības ministrijas (VM) publiskotajiem datiem 9. maijā bija vakcinēti tikai 311 220 jeb 20,4% Latvijas iedzīvotāju.

Ko šobrīd grib vēlētāji? © DIENA(5)

Daudzkārt apspriestais Saeimas lēmums no 7. maija ļaut strādāt āra terasēm, kas bija pretējs valdības nostājai, ir iegaumēšanas vērts, jo spilgti ilustrē Covid-19 pandēmijas izmantošanu politiskajās spēlēs. Tomēr politiķiem vajadzētu saprast, ka Covid-19 un kopumā cilvēku veselība ir pārāk nopietna tēma, lai to ievītu savās politiskajās cīņās par varu un popularitāti.

Nepieļaut indulgenču dalīšanu © DIENA(2)

Laikam ne jau velti izsenis tiek uzskatīts, ka, lai problēmai piemeklētu īstās zāles, tai vispirms jānosaka pareiza diagnoze. Ar to kā reiz mums ir problēma, jo no virsrakstiem un politiķu un amatpersonu citātiem ik dienu skan visai apbrīnojami domu gājieni. Varbūt tā arī ir vismaz viena no atbildēm uz jautājumu, kādēļ vērojama tāda stagnācija daudzu aktuālu problēmu risināšanā un valstī kopumā, – mēs hroniski nosakām kļūdainas diagnozes, kaišu cēloņus atstājot neārstētus.

Sabiedrība ir nogurusi © DIENA(2)

Sākotnēji tā vairāk bija neziņa par to, kas sagaida, bailes par iespēju saslimt, bailes par savu un tuvinieku veselību, bet šobrīd prevalē nomāktība. To var arī saukt par hronisku nogurumu, nomāktību, dažkārt par izmisumu, kas saistīts ar ierastā ritma zudumu. (..) Nav kur uzpildīt iztukšotās baterijas, un nav iespējas mazināt iekšējo spriedzi, izejot no mājām un satiekoties ar citiem cilvēkiem. Tas rezultējas ar to, ka pieaug vardarbība gan pieaugušo starpā, gan pret bērniem.

Dūmu mākonis patiesības slēpšanai © DIENA(1)

Trešdien valdība nāca klajā ar kārtējo Veselības ministrijas (VM) rosināto lēmumu par ministrijas amatpersonu disciplināro sodīšanu saistībā ar rīcību Covid-19 vakcīnu iepirkuma organizēšanā. Šoreiz sodāmais grēkāzis bija Zāļu valsts aģentūras (ZVA) direktors Svens Henkuzens, kurš tika pazemināts amatā uz trim gadiem.

Deklarācijas un realitāte © DIENA

Lielbritānijā no 3. līdz 5. maijam tika aizvadīta pirmā klātienes – pēc divām neklātienes – G7 valstu ārlietu ministru tikšanās, kas ir sava veida laikrāžu saskaņošana pirms jūnijā turpat paredzētā jau šo valstu vadītāju samita. Par tā galvenajiem mērķiem savukārt ir pasludināta vienotas taktikas izstrāde, lai pretdarbotos Ķīnas un Krievijas centieniem pārskatīt «noteikumus», kā arī demokrātiju alianses jeb D10 (papildus G7 arī Austrālija, Dienvidkoreja un Indija) izveide.

Aploksnes aiz slēgtām durvīm © DIENA(1)

Covid-19 pandēmija ir būtiski mainījusi pie varas esošo politiķu un uzņēmēju attiecības. Jau kopš pagājušā gada marta uzņēmējiem jārēķinās ar valdības lēmumiem par dažādiem aizliegumiem un ierobežojumiem, kas pirms pandēmijas šķistu gluži neiedomājami, bet vienlaikus arī valdība ir lēmusi par atbalsta pasākumiem daudzu nozaru uzņēmumiem un to darbiniekiem.

Klimata nevienprātība © DIENA(2)

Aprīļa otrajā pusē, pēc ASV prezidenta Džo Baidena iniciatīvas, videokonferences formātā notika vairāku desmitu valstu līderu klimata samits. Pasākuma mērķis bija apliecināt, ka ASV pēc Baidena stāšanās amatā ir atgriezušās cīņas ar klimata izmaiņām globālās līderes lomā. Samita gaita tikmēr liecināja, ka gan ASV, gan arī Eiropas Savienības (ES) priekšstati par to vadošajām lomām šajā cīņā ir labākajā gadījumā jūtami pārspīlēti.

Ko patiesībā vēlas JKP? © DIENA(2)

Ilgi gaidītās un piesauktās izmaiņas valdībā, pie kurām pēdējās nedēļas laikā cītīgi piestrādājusi Jaunā konservatīvā partija (JKP), var arī neiestāties, kamēr nav skaidrs saceltās turbulences mērķis – tiešām pretendēt uz vēl vienu ministra amatu, aiz lielākām pārmaiņām paslēpt pašiem savu ministru rotāciju vai vēl banālāk – izmantot ultimātu metodi, lai panāktu piekāpšanos pavisam citos jautājumos.

Gandrīz pēdējā Brexit seriāla sērija © DIENA(2)

Līdz ar Eiropas Parlamenta (EP) ratificēto Eiropas Savienības (ES) un Apvienotās Karalistes Tirdzniecības un sadarbības nolīgumu lielā mērā ir noslēdzies Lielbritānijas izstāšanas no ES jeb Brexit process, un tagad abas puses var vairāk vai mazāk bezkaislīgi mēģināt saskaitīt ieguvumus un zaudējumus.

Inflācija pasaulē kāpj © DIENA(2)

Pasaules ekonomiskās norises aizvien uzskatāmāk vedina domāt, ka inflācija ir atgriezusies uz palikšanu. No ekonomistu un uzņēmēju viedokļa neliela inflācija ir laba, jo liecina par augošu pieprasījumu, kas palielina naudas apriti tautsaimniecībā, ļaujot kāpināt peļņu un ieguldīt attīstībā.

Pamazām jāatsāk darboties © DIENA

Pēdējā laikā saasinās diskusijas par valsts atbalsta izbeigšanu tiem uzņēmumiem un to darbiniekiem, kuri pārstāv tās jomas, kam Covid-19 pandēmijas laikā pilnībā vai daļēji aizliegts strādāt.

Vai tiešām milzu ļaunprātība? © DIENA(1)

Sāga ap AB/LV bankas planetāra mēroga naudas atmazgāšanu, vai arī gluži pretēji – Latvijas amatpersonu apzinātu šīs bankas nogremdēšanu –, ir ieguvusi jaunu pavērsienu, kas izriet no KNAB lēmuma pamatojuma par kriminālprocesa izbeigšanu pret bijušo Latvijas Bankas prezidentu Ilmāru Rimšēviču nonākšanas atklātībā. Izmeklēšana pret Rimšēviču notika par kukuļa pieprasīšanu un AB/LV mērķtiecīgu iznīcināšanu pēc tā atteikuma, sniedzot nepatiesas ziņas ASV iestādēm. Lai gan KNAB nolēma lietu izbeigt pierādījumu trūkuma dēļ (vienlaikus atzīstot, ka paša Rimšēviča liecības nav ticamas), lēmumā aprakstītajā lietas izmeklēšanas gaitā parādās interesantas nianses.

Armēņu genocīds un cinisma tirgus © DIENA(2)

Amerikas Savienoto Valstu prezidents Džo Baidens 24. aprīļa paziņojumā par Pirmā pasaules kara laikā Osmaņu impērijā notikušajām armēņu masu slepkavībām, kas sākās 1915. gada 24. aprīlī un atbilstīgi armēņu vēsturnieku aplēsēm noveda pie pusotra miljona cilvēku nogalināšanas, nodēvēja armēņu slaktiņus par genocīdu. Šāds paziņojums nacionālajā sēru dienā nenoliedzami bija ļoti nozīmīgs miljoniem armēņu visā pasaulē, lai gan pastāv pamatotas aizdomas, ka vērtējums saistīts ne tik daudz ar vēlmi atjaunot vēsturisko taisnīgumu, cik ar aktuālo ģeopolitisko situāciju un pirmām kārtām jau ASV un Turcijas attiecībām.

Covid-19 un datu sargāšana © DIENA

Datu aizsardzība mūsu valstī tika plaši apspriesta pirms trim gadiem, jo 2018. gada 25. maijā Eiropas Savienībā (ES) stājās spēkā Vispārīgā datu aizsardzības regula (General Data Protection Regulation, GDPR). Saistībā ar GDPR tika diskutēts par visdažādākajām tēmām – sākot no tā, kā glabāt klientu datubāzi starptautiskā uzņēmumā un beidzot ar to, vai mazpilsētas kafejnīca drīkst sociālajos tīklos ievietot fotogrāfijas, kurās redzami nejauši apmeklētāji.

Valsts finansējuma slazds © DIENA

Pēdējās dienas ziņu virsrakstos būtiska tēma ir Jāņa Vitenberga politiskās piederības maiņa un kārtējais cirks viņa "dzimtajā" partijā KPV LV, kas kopš dzimšanas 2016. gadā ir paspējusi nomainīt trīs priekšsēdētājus, lielāko daļu valdes sastāva, nosaukumu, kā arī ieslīgt bezgalīgos juridiskos strīdos par to, kurš no partijas atvasinājumiem ir patiesais.

Bezdarbībai nav orientācijas © DIENA(6)

Galvenais, kas jāzina par 20. aprīļa naktī Tukumā notikušo noziegumu, kurā viens jauns vīrietis guva visa ķermeņa apdegumus un otrs, viņu glābdams, cieta, ir tas, vai policija iepriekš ir darījusi visu šī nozieguma novēršanai un vai šobrīd dara visu tā atklāšanai. Šis arī būtu gadījums, kad izmeklēšanā būtu jāiesaista neitrāli papildspēki no Rīgas.

Opozicionāra noriets © DIENA(8)

Vienlaikus ar Krievijas prezidenta Vladimira Putina ikgadējo uzrunu par stāvokli valstī 21. aprīlī visā notika arī ieslodzījumā esošā opozicionāra Alekseja Navaļnija atbalstītāju rīkotas protesta akcijas, pareizāk – neveiksmīgs mēģinājums sarīkot liela mēroga protestus.

Lūgums nekaitināt sabiedrību © DIENA(1)

Valdība, Veselības ministrija (VM) un tās eksperti, varbūt pat labu gribot, pēdējā laikā kārtējo reizi ir nākuši klajā ar klaji pretrunīgiem, nekonsekventiem vai pat nedaudz ciniskiem vēstījumiem, tā riskējot atkal nokaitināt ievērojamu daļu sabiedrības. Diemžēl šoreiz jucekli vēl lielāku padarīja "tūrisma vasaru" sološie Eiropas Komisijas (EK) ierosinājumi, kurus Latvijas valdībai kaut kā nācās integrēt vietējā komunikācijā.

Eksporta tirgus uzplūdi un atplūdi © DIENA

Mūsu valsts ekonomiskās attīstības kontekstā saņemam ne tikai sliktas, bet arī labas ziņas. Viena no tām ir saistīta ar labajiem preču eksporta datiem, kuri liecina par aizvien jaunu rekordu sasniegšanu. Latvijas eksportam talkā nereti nāk arī atsevišķi vietējie aspekti, piemēram, kārtējās graudu rekordražas ievākums. Sevišķi vēl tad, ja cenas pasaulē pieaug, un tā noticis arī šoreiz, piemēram, kviešu cenai Čikāgas preču biržā gada laikā pieaugot apmēram par 20%.

Sprādziens un ģeopolitika © DIENA(6)

Starp Čehiju un Krieviju turpina vērsties plašumā vērienīgs diplomātisks skandāls, kura sākumam par iemeslu kļuva Čehijas drošības dienestu paziņojums, ka Krievijas izlūkdienesti ir saistīti ar sprādzienu privātā munīcijas noliktavā Čehijā 2014. gadā. Minētais sprādziens (vai pareizāk divi sprādzieni ar divu mēnešu intervālu) ir atklāti tumša lieta, jo tolaik čehi, sev par pārsteigumu, uzzināja, ka viņu valstī atrodas privātas ieroču un munīcijas noliktavas ar arsenālu, lielāku nekā valsts armijas bruņojumā esošais, vagoniem visu iespējamo konvenciju aizliegtu kājnieku mīnu u. c., bet ar visu šo bagātību tirgojas šaubīgas personas un kompānijas.

Kritikas racionālais grauds © DIENA

Lielākā daļa – 65,7% – Latvijas uzņēmēju uzskata, ka valdības rīcība traucē uzņēmējdarbības izaugsmei, turklāt vēl vairāk – 84,9% – uzņēmēju normatīvā regulējuma stabilitāti un prognozējamību vērtē kā ļoti sliktu. To atklāj pētījums Turības Biznesa indekss 2021, ko iniciē augstskola Turība, bet īsteno pētījumu centrs SKDS, aptaujājot dažādu nozaru un mērogu uzņēmumu vadītājus visā Latvijā. Jaunajā indeksā arī konstatēts, ka, salīdzinot ar iepriekšējo gadu datiem, pieaudzis gan to respondentu, kuri uzskata, ka valdības rīcība biznesam traucē, gan to, kuri norāda, ka normatīvā regulējuma stabilitāte un prognozējamība ir slikta, īpatsvars.

Vēlēšanas nebūs uzticības balsojums valdībai © DIENA(1)

Par spīti 5. jūnijā gaidāmajām vēlēšanām pieskaņotajai un pārzīmētajai jauno novadu kartei, to iznākuma un ietekmes prognozēšana šobrīd šķiet riskants pasākums, lai gan šis ir ilgi gaidīts brīdis, kad daudzi centīsies nomērīt uzticību valdības partijām un valdībai kopumā.

Īslaicīga spriedzes mazināšana © DIENA(4)

Globālās politikas uzmanības centrā nonācis ASV prezidenta Džo Baidena zvans Krievijas prezidentam Vladimiram Putinam ar piedāvājumu sarīkot divpusēju tikšanos kādā neitrālā teritorijā. Iepriekšējais pilnvērtīgais ASV un Krievijas prezidentu samits (ar atbilstīgi sagatavotu un daudzpusīgu dienaskārtību), jāatgādina, notika tālajā 2010. gada aprīlī, kad tikās Baraks Obama un Dmitrijs Medvedevs. 2018. gada jūlijā aizvadīto Donalda Trampa un Vladimira Putina tikšanos par samitu ir iespējams dēvēt vienīgi formāli.

KNAB lēmuma provinciālais zemteksts © DIENA(1)

Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) lēmums izbeigt kriminālprocesu, jo nav atrasti pierādījumi ne amerikāņu apgalvojumiem par ABLV bankas vadības iesaisti kukuļdošanā, ne bankas apgalvojumiem, ka Latvijas Bankas prezidents Ilmārs Rimšēvičs amerikāņiem piegādājis melīgu informāciju, nav vienkārši kārtējais jau ierastais biroja izmeklēšanas mazspējas piemērs.

Reģionu kontrasti zudīs? © DIENA

Rīga kopā ar Pierīgu un pārējā Latvija – šāds iedalījums ir dzirdēts bieži līdz ar apgalvojumu, ka galvaspilsētā un tās apkārtnē dzīvo puse no mūsu valsts aptuveni 1,9 miljoniem iedzīvotāju. Tiek arī akcentētas ekonomiskās atšķirības starp metropoli un reģioniem, it īpaši starp Rīgu un Latgali.