Dienas komentārs / Diena / Dienas komentārs / Diena

Dienas komentārs

Latvijas tautsaimniecības kontrastu gads © DIENA

Mūsu valsts ekonomikas pagājušā gada sniegums raisa visai pretrunīgas izjūtas. Vismaz tad, ja uz notikušo raugās makroekonomiskā līmenī. No vienas puses, ir virkne tautsaimniecības nozaru, kuru pastāvēšana ir visai apgrūtināta, bet, no otras puses, esam piedzīvojuši visai labas ziņas no ražošanas sektora, eksporta pieaugumu līdz jaunam vēsturiski augstākajam punktam, kā arī vidējās darba samaksas pieaugumu, un tas viss, neraugoties uz to, ka pasaules tautsaimniecībā piedzīvota straujākā lejupslīde kopš pagājušā gadsimta 29. gada krīzes un tai sekojušās Lielās depresijas trīsdesmitajos gados.

Vakcīnu jautājums © DIENA (2)

Problēmas ar vakcīnu pret Covid-19 piegādēm Eiropas Savienībai (ES) kavē vakcinēšanās plānos noteikto mērķu sasniegšanu, pandēmijas trešā viļņa dēļ daudzviet liek pat pastiprināt ierobežojumus, bremzē ekonomikas atjaunošanos un jau kuro reizi rada jautājumus par Eiropas Komisijas (EK) darbības efektivitāti.

Sūdzības par valdības darbu © DIENA (8)

Saistībā ar Covid-19 izplatības mazināšanai ieviestajiem ierobežojumiem aizvien biežāk uzvirmo diskusijas par šo ierobežojumu pamatotību.

Kāpēc šī valdība vēl nekrīt © DIENA (45)

Godīgi atbildot uz jautājumu, vai šī valdība sevi ir izsmēlusi, visticamāk, vairākums Latvijas iedzīvotāju šoreiz pat netipiski neatkarīgi no saviem politiskajiem uzskatiem un tā, kuru partiju atbalsta, teiktu "jā" vai "visdrīzāk jā". Tādēļ teorētiski šim vajadzētu būt elementārākajam valdības nomaiņas gadījumam. Tad kādēļ tomēr Krišjāņa Kariņa (JV) valdība vēl turas?

Vairs būs ko atveseļot? © DIENA (4)

Saskaņošanai Eiropas Komisijā (EK) nupat iesniegtais Eiropas Savienības (ES) Atveseļošanas un noturības mehānisma (ANM) Latvijas plāns ir izsaucis skarbus komentārus. Šķiet, valdība pagaidām nav spējusi izstrādāt pilnvērtīgu, stratēģiski orientētu un nacionālajām interesēm atbilstošu plānu ANM tā sauktās grantu daļas neizšķērdēšanai pa labi un kreisi. Kā norāda Latvijas Darba devēju konfederācija, nav tapis pats fundaments – proti, "plānoto publisko investīciju atdeves izvērtējums". Kādu pienesumu ANM investīcijas dos Latvijas ekonomikai, kādā veidā uzlabos tās konkurētspēju?

Izglītībā – divas pasaules © DIENA (9)

Satraucoša bija šonedēļ arī Dienā publicētā ziņa, ka saskaņā ar Latvijas Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrības aptaujas datiem nākamo piecu gadu laikā 46% aptaujāto pedagogu vēlētos pamest skolotāja profesiju lielās pārslodzes un neadekvātā darba atalgojuma dēļ. Gandrīz 70% pedagogu atzīst, ka ir ļoti noslogoti un ar lielām pūlēm spēj pildīt savus pienākumus, un tikai 23% uzskata, ka viņu darba slodze ir sabalansēta.

Robežu novilkšana lielajām IT platformām © DIENA (17)

Austrālijas parlaments ceturtdien apstiprināja mediju likumu, kas uzliek par pienākumu globālajām informācijas tehnoloģiju kompānijām jeb BigTech maksāt par vietējo plašsaziņas līdzekļu ziņu satura demonstrēšanu savās platformās.

Vajadzīgi loģiski lēmumi © DIENA (6)

Sabiedrībai pamatoti satraucoties par vakcinācijas haotisko organizēšanu, gandrīz nepamanīta palikusi Covid-19 ierobežošanas stratēģiskās vadības grupas apspriede. Šajā apspriedē, kā formulējusi Valsts kanceleja, tika diskutēts par to, ka "pareizākais ekonomikas atkopšanās ceļš būtu visu jomu pārorientācija uz drošu sadzīvošanu ar vīrusu".

Nav formālu instrukciju un priekšrakstu laiks © DIENA (5)

Daudz pārmetumu pašreizējā valdība un pandēmijas krīzes vadības komanda ir uzklausījusi līdz šim, un, ja nekas nemainīsies ne ministru, ne ierēdņu attieksmē, šie sabiedrības pārmetumi un tiem sekojošais aizvainojums turpinās pieaugt. Ar to ir jārēķinās visiem, kuri šobrīd mēģina pārvaldīt veselības un ekonomikas krīzi. Tostarp koalīcijas politiķiem jārēķinās, ka šī situācija ļoti smagi var atsaukties uz viņu partiju rezultātiem jau pašvaldību vēlēšanās.

Pārmaiņu priekšvēstnesis? © DIENA (16)

Februāra pirmajā pusē gandrīz bez jebkādas ievērības tika atstāts notikums, kas, iespējams, ir priekšvēstnesis ievērojamām pārmaiņām pasaules ģeopolitiskajā kartē.

Uzlabojumu gaidās © DIENA (3)

Kamēr Latvijā ļoti daudz runājam par nedienām, kas saistītas ar tirdzniecību un pakalpojumu sfēru ekonomikā, turpina pienākt arī labas ziņas. Tās ļauj izteikt atsevišķus pozitīvus minējumus arī par Latvijas kopējās tautsaimniecības attīstību šogad. Šajā gadījumā runa ir par rūpniecības konjunktūru, kurai var būt visai izšķiroša nozīme šā gada kopējos Latvijas ekonomiskā pieauguma vai krituma rādītājos. To, ka apstrādes rūpniecība var kļūt par visas tautsaimniecības vilcējspēku, piedzīvojām jau 2016. gadā, kad līdz ar pārrāvumu Eiropas fondu naudas plūsmās ražošana bija tā nozare, kas atskaites periodu ļāva noslēgt ar pāris procentu vērtu ekonomisko pieaugumu.

Aizvēsturisks tiesas spriedums © DIENA (21)

Ventspils mēra Aivara Lemberga notiesāšana apsūdzībās par koruptīviem darījumiem 12 gadus pēc tiesvedības sākuma ir kā sveiciens no cita laikmeta realitātē, kurā politiskā un saimnieciskā ietekme, arī koruptīvie noziegumi jau sen ir citu personāžu monopols. Tādēļ, visticamāk, attieksme pret šo Rīgas apgabaltiesas pirmās instances spriedumu, kura saīsinātā daļa vien aizņem pustūkstoti lappušu, tiks dalīta no krimināltiesiskā viedokļa un reālpolitiskā.

Vakcīna dīvainību slazdā © DIENA (18)

Vakcinācija pret Covid-19 ir tēma, kas ir aktuāla daudziem Latvijas iedzīvotājiem, un atbildība par vakcinācijas gaitu gulst uz Veselības ministrijas (VM) pleciem.

Realitātes noliegšana atspēlējas © DIENA (5)

Pašreizējā krīze parādījusi, kā efektīvas valsts politikas plānošanai kaitē patiesās ainas neapzināšanās, vai tā būtu iedzīvotāju grupu ekonomiskā situācija vai hroniskās slimības, – amatpersonu attieksme gan pret Covid-19 krīzes finanšu palīdzību, gan vakcinācijas organizēšanu rada aizdomas, ka valstij nav ne jausmas, ne patiesas intereses, cik patiesi trūkuma skarto vai hroniski neveselo ir starp tās iedzīvotājiem.

Eiropas noskaņojumi un Baidena Amerika © DIENA (27)

Pēc Eiropas starptautisko attiecību padomes pasūtījuma veiktā Datapraxis un YouGov aptauja liecina par eiropiešu vēlmi pēc ievērojami patstāvīgākas un suverēnas politikas.

Vēsture atkārtojas? © DIENA (20)

Klausoties veselības ministra Daniela Pavļuta atklāsmēs un epitetos pēc dienesta izmeklēšanas saistībā ar būtiski samazināto pasūtījuma apjomu vakcīnām pret Covid-19, atminējos kādu laiku iepriekš dzirdētās citu politiķu tikpat sirdi plosošās replikas OIK skandāla kontekstā.

Vai taupības laiku beigas? © DIENA (6)

Taupība ir vārds, kas raksturo finanšu ministra Jāņa Reira (Jaunā Vienotība) un Finanšu ministrijas (FM) īstenoto politiku kopš pagājušā gada marta, kad sākās pandēmija un Latvijā pirmo reiz tika ieviesta ārkārtējā situācija. Lai arī šo 11 mēnešu laikā gan finanšu ministram, gan FM, gan Jaunajai Vienotībai veltīti daudzi pārmetumi, kurus izteikuši uzņēmēji, kultūras jomas pārstāvji, ekonomisti un pat Eiropas Parlamenta deputāti, tomēr finanšu ministrs no taupības stratēģijas neatkāpās.

Ekonomika darbosies arī draudu ēnā © DIENA (3)

Nesen izskanējušais Krievijas ārlietu ministra Sergeja Lavrova paziņojums par gatavību saraut saites ar Eiropas Savienību vairāk jāuztver kā retorisks savārstījums, kas adresēts valsts iedzīvotāju daļai, kura ir apmierināta ar valdošo kārtību, nevis kā reāls drauds Eiropai. Vismaz pagaidām un attiecībā uz ekonomikas lietām.

''Patriarha rudens'' © DIENA (7)

Iepriekšējās nedēļas nogalē Minskā notika Baltkrievijas Tautas sapulce, kura uzmanību piesaistīja galvenokārt tāpēc, ka tika cerēts, ka tās laikā prezidents Aleksandrs Lukašenko beidzot paziņos par to, kādas izmaiņas gaidāmas valsts konstitūcijā.

Kad politiķi pārkāpj robežu © DIENA (22)

Laiku pa laikam izskan viedoklis, ka atbildīgos amatos valsts sektorā vajadzētu strādāt cilvēkiem, kuri paši izveidojuši un vadījuši uzņēmumu, jo tas dod izpratni par reālo dzīvi. Protams, arī pieredze uzņēmējdarbībā ne vienmēr garantē to, ka piemīt realitātes izjūta, taču ir skaidrs, ka ar mūsu politisko eliti tiešām "draugi, nav labi" (kā premjerministrs Kariņš teica tautai), jo politiskā elite nesen apliecināja, ka tai pilnībā trūkst izpratnes par reālo situāciju un sabiedrības noskaņojumu.

Tirdzniecības centri: Apmeklētāji rīkojas atbildīgi un ir toleranti

Pēc jauno tirdzniecības prasību ieviešanas, tirdzniecības centru apmeklētāji rīkojas atbildīgi un ir toleranti, aģentūrai LETA atzina aptaujāto tirdzniecības centru pārstāvji.

Vakcinēšanās pret Covid-19 pārvaldība Latvijā ir totāli izgāzusies. Pašu vakcīnu vēl nav pietiekamā daudzumā, taču jezga ap to, kā un cik rindās kurš varēs sastāties, sacelta pamatīga. Un turklāt ne jau sabiedrība pie tā vainīga, bet gan šī procesa vadītāji.

Vispārējais sašutums par politisko iestudējumu ap 500 eiro pabalstu par katru ģimenē audzināmo bērnu uz mirkli radīja iespaidu, ka kreisajai ideoloģijai Latvijā varētu būt kaut nedaudz kliedēts tabu statuss. Var jau būt, ka pārāk nenorijams šoreiz pat liberāļiem izrādījās politiķu cinisms, kuri šādu pabalstu uzskata par nelietderīgu un pat bīstamu. Bet grūti atturēties no kārdinājuma paspēlēties ap ideju, vai Latvijai garām ies kreisuma vilnis, kuru prognozēt kā vienu no Covid-19 pandēmijas blaknēm šobrīd ir globāls trends.

Laikā, kad valdība un visa valdošā koalīcija aizvien straujāk zaudē sabiedrības uzticēšanos un toleranci pret valdības izmantotajiem instrumentiem Covid-19 krīzes pārvarēšanai, politiķi turpina zāģēt zaru, uz kura paši sēž. Runa ir par valdošās koalīcijas partneru savdabīgo rīcību, kuru nekādi nenosauksi par saskaņotu partnerību, bet drīzāk par mazliet nekaunīgu politisko sāncensību priekšvēlēšanu laikā, mēģinot uzspēlēt uz cilvēku sajūtām un emocijām.

Attiecības kļūs tikai sliktākas (27)

Eiropas Savienībā (ES) plašu rezonansi izraisījusi Eiropas Komisijas (EK) Augstā pārstāvja ārlietās un drošības politikas jautājumos Žuzepa Borela atklāti neveiksmīgā vizīte Maskavā.

Pagājis jau apmēram gads, kopš par aktualitāti pasaulē kļuvis koronavīruss SARS-CoV-2 un tā izraisītā slimība Covid-19. Atskatoties uz šo gadu, daudzi ir atzinuši, ka viņus pārsteidzis, cik plaša un ilga izrādījusies Covid-19 pandēmija, kas tika oficiāli izsludināta 2020. gada martā. Neprognozēti spēcīga ir izrādījusies arī pandēmijas ietekme gan uz daudzām tautsaimniecības nozarēm, piemēram, uz starptautiskajiem pasažieru pārvadājumiem, tūrismu, viesnīcu biznesu, ēdināšanu, tirdzniecību un skaistumkopšanu, gan arī uz tādām šķietami nesatricināmām jomām kā izglītība un kultūra.

Daudziem Krievijas esošās varas pretiniekiem gan valsts iekšienē, gan aiz tās robežām par nepatīkamu pārsteigumu kļuva Levadas centra uzreiz vairāku jaunāko aptauju rezultāti, kas liecina – nedz opozicionāra Alekseja Navaļnija iespējamais indēšanas mēģinājums, nedz viņa publiskotā filma par Krievijas prezidenta Vladimira Putina "pili", nedz Navaļnija notiesāšana un opozīcijas rīkotās protesta akcijas nav spējušas samazināt iedzīvotāju vairākuma atbalstu valsts vadītājam.

Jaunais Eiropas atveseļošanās plāns arī Latvijai sola vairāk nekā pusotru miljardu eiro, tomēr sabiedrības ieguvumi un valsts kopējais labklājības pieaugums šī plāna ietvaros ir diskutabls. Eiropas Savienības (ES) Atveseļošanas fondā Latvijai ir iezīmēti 1,6 miljardi eiro, un politiķu paziņojumos, kā arī presē izskan, ka līdzekļus Latvijas tautsaimniecība varētu saņemt grantu veidā. Tomēr uzmanību izraisa fakts, ka finansējuma piešķiršanai dalībvalstīm Eiropas Komisija (EK) līdzekļus piesaista ar aizņemšanos finanšu tirgū.

Slimību profilakses un kontroles centrs vēsta, ka epidemioloģiskā situācija Latvijā saistībā ar Covid19 saslimstības izplatību jau otro nedēļu pēc kārtas pakāpeniski pasliktinās

Protams, nav noliedzams tas, ka Latvijā valsts iestādēs strādā daudzi erudīti, profesionāli un centīgi darbinieki. Tomēr publiskā sektora pārstāvju vēlme pieļautās kļūdas attaisnot ar zemu atalgojumu nav nekas cits kā manipulēšana ar sabiedrību.

Šodien