Dienas komentārs / Diena / Dienas komentārs / Diena

Dienas komentārs

Izglītības ministra portfelis © DIENA (2)

Ikreiz, kad notiek jaunas valdības veidošana, izskan viedokļi par ministru portfeļu iedalīšanu svarīgākajos un nesvarīgākajos. Savukārt kritēriji, uz kuriem pamatojoties tiek veidots šis iedalījums, mēdz būt ļoti dažādi – tiek runāts par Latvijas valstiskajām prioritātēm, politsponsoru interesēm, vērienīgu, Eiropas Savienības finansētu projektu īstenošanu, starptautiska mēroga aktualitātēm un citiem faktoriem.

Priekšā četri gadi bez "mazākā ļaunuma" © DIENA (6)

Tiem, kuri nespēj gulēt trauksmē par dzimtenes likteni, ko it kā izšķirs nākamais koalīcijas sastāvs, būtu laiks pieņemt nepatīkamo realitāti, ka labs iznākums jaunievēlētajā Saeimas sastāvā vienkārši nav iespējams.

Vainīgo meklētāji © DIENA (6)

Tikai loģiski būtu, ja politiķi, kas nav guvuši vēlēšanās tik labus rezultātus, kā cerēts, rūpīgi un vispusīgi izvērtētu cēloņus un par tiem arī nevairītos runāt, tostarp atzīstot kļūmes. Protams, var teikt, ka šāds izvērtējums prasa zināmu laiku, bet arī tāda var būt atbilde uz jautājumu par šo tēmu. Bet ko redzam tā vietā? Tos pašus politiķus par smieklīgiem padarošas frāzes, ka pie visa vainīgi kaut kādi mistiski ārējie spēki.

Krīze un pretkrīzes trumpji © DIENA (3)

Tautsaimniecības ekspertu komentāros aizvien biežāk ieskanas nots, ka ekonomika atrodas sava izaugsmes cikla otrajā pusē. Tas savukārt liek domāt, ka pašreizējos labos laikus nomainīs sliktāki. Cik būtiski sliktāki, to šobrīd droši vien nevar atbildēt neviens, jo nav skaidrs, kuri faktori būs tie, kas pašreizējo ekonomikas augšupeju nomainīs pret situāciju, kad tautsaimniecībā pieauguma nav vai arī tas ir negatīvs.

Brīvo vēlētāju lielā debija? © DIENA (4)

Iepriekšējās nedēļas beigās Vācijas bagātākajā federālajā zemē Bavārijā tika aizvadītas landtāga (zemes parlamenta) vēlēšanas, kuru iznākums, kā jau iepriekš paredzēja socioloģiskās aptaujas, bija nelabvēlīgs gadu desmitiem Bavārijā valdījušajai Kristīgi sociālajai savienībai (CSU).

Nākamās vēlēšanas gaidot © DIENA (2)

Nupat pierimušas Saeimas vēlēšanu kaislības, politiķu savstarpējiem apvainojumiem vismaz ārēji pārtopot par diplomātiskām sarunām. Lai arī politikas ekspertu retorikā izskanējis pieļāvums par ārkārtas Saeimas vēlēšanu iespējamību, tomēr to, vai šāds scenārijs īstenosies, pagaidām apgalvot nevar neviens. Toties ir skaidri zināms, ka nākamā gada 25. maijā vēlēsim Eiropas Parlamentu (EP), un Centrālā vēlēšanu komisija jau paziņojusi, ka no mūsu valsts būs jāievēl astoņi deputāti.

Tie, kas palika aiz borta, – norakstāmi vai cerīgi? © DIENA (5)

Kamēr Saeimā iekļuvušie spēlē valdības veidošanas spēlītes, īstais laiks pievērst uzmanību tiem, kuri 5% vēlētāju balsu barjeru nepārvarēja, taču bija samērā tuvu tam. Runa tātad ir par Latvijas Reģionu apvienību un partiju Progresīvie.

Lietderība un vērtības © DIENA (8)

Plašu rezonansi šobrīd izraisījusi ASV dzīvojošā Saūda Arābijas žurnālista Džamala Hašogi noslepkavošana Saūda Arābijas diplomātiskajā pārstāvniecībā Turcijā, kur viņš ieradies nokārtot kādas formalitātes.

Finanšu paradumus mainot © DIENA (3)

Gan Saeimas vēlēšanu gaisotnē notikušajās politiķu diskusijās, gan ekspertu ieteikumos par to, kā mazināt ēnu ekonomiku, izskanējis mudinājums Latvijai sekot Zviedrijas piemēram un ierobežot skaidras naudas lietošanu, priekšroku dodot bezskaidras naudas norēķiniem. Taču pagaidām mūsu valstī norēķināšanās skaidrā naudā ir visai populāra.

Partijas iet strupceļā © DIENA (8)

Tikai nedēļa pagājusi kopš vēlēšanām, bet raibo notikumu iespaidā šķiet, ka jau vesela mūžība. Pat kolēģi žurnālisti iegājuši azartā un ziņām atļāvušies likt žēlus virsrakstus par to, ka "sarūk izredzes jau šonedēļ gūt skaidrību par jaunās valdības sastāvu". Bet, kā saka, neskriesim zirgiem pa priekšu, ļausim atdzist vēlēšanu laikā sakarsušajiem prātiem, lai tad valstiski svarīgie lēmumi tiek pieņemti rāmi un izsvērti, nevis emociju iespaidā.

Kādi labumi liek norīt krupjus? © DIENA (6)

Jaunievēlētajiem politiskajiem spēkiem nesokas ar ātru koalīcijas izveidi un valdības krēslu pārdali – paradoksālā kārtā tā ir necerēti laba ziņa. Jo ātrs aizkulišu tirgus bija loģisks iznākums, ko sagaidīt no tik sadrumstalotas jaunās Saeimas.

"Zaļo ideju" dubultā morāle © DIENA (6)

Tiecoties pēc potenciāli tīrākiem enerģētiskiem resursiem, Latvija ne tuvu nav vienīgā valsts, kas brauc no viena grāvja otrā. Mūsu valstī tas uzskatāmāk izpaudies mazo hidroelektrostaciju bumā, tām apsēdot vai katru vismaz pārdesmit kilometru garu upi. Tas vainagojies ne tikai ar šo upju ūdensteces sabojāšanu, zivju nārsta vietu izzušanu un resursu samazināšanos, bet arī augstākiem elektroenerģijas tarifiem, lai gala rezultātā iegūtu papildus dažas procenta desmitdaļas no šeit patērētā elektroenerģijas apjoma.

Ziemeļu teritoriju tabu sāk šķobīties? © DIENA (5)

Japānas plašsaziņas līdzekļos ilgstoši pastāv divi tabu – nekad netiek kritizēts imperators un imperatora ģimene, kā arī nekad netiek apšaubītas Japānas tiesības uz Ziemeļu teritorijām jeb Kuriļu salām, kuras Otrā pasaules kara rezultātā nonāca PSRS un vēlāk Krievijas kontrolē.

Nevērtēt iespējas par zemu © DIENA (1)

Neilgi pirms 13. Saeimas vēlēšanām 12. Saeima atbalstīja Patērētāju tiesību aizsardzības likuma grozījumus, kas attiecas uz nebanku aizdevumiem. Atbalstu pauda 90 deputāti, neviens nebija pret, vēsta LETA. Savukārt Latvijas Alternatīvo finanšu pakalpojumu asociācija nekavējoties paziņoja, ka "pieņemto izmaiņu rezultātā turpmāk nebūs pieejami īstermiņa aizdevumi".

Viltus ziņu bubuļa zobu un nagu apvīlēšana © DIENA (15)

Pēdējos gados par viltus ziņām un to ietekmi runāts ir tik daudz, nu jau tās ir folklorizējušās par tādu kā modernu, visvarenu šausmu tēlu, kuru apturēt faktiski neiespējami, un tā uzbrukums ir tikai laika jautājums. Patiesi, nevar noliegt viltus ziņu potenciālo ietekmi, tomēr tās nav tik nenoķerams un neapturams bubulis, kā dažkārt varētu šķist. Dienas redakcija, uzsākot jaunu viltus ziņu arhivēšanas un anotēšanas projektu, grib lasītājiem parādīt nezvēra bezzobaino muti.

Brazīlijas seriāls © DIENA (5)

Iepriekšējās nedēļas nogalē Brazīlijā tika aizvadītas vispārējās vēlēšanas – balsots tika par lielu skaitu dažādu līmeņu likumdevēju un amatpersonu, tomēr galveno uzmanību, protams, piesaistīja cīņa par valsts prezidenta krēslu.

Cīņa galā. Laiks sadarboties © DIENA (2)

Lai gan vairākas pirms 13. Saeimas vēlēšanām izteiktās prognozes, ko pauda politoloģijas eksperti un arī paši politiķi, nepiepildījās, viena prognoze īstenojās visai precīzi – jaunievēlētās Saeimas sastāvs tiešām ir sadrumstalots.

Būs lielāks "kolhozs" © DIENA (5)

Politiskās izrādes, ko sauc par 13. Saeimu, otrais cēliens ir sācies. Aktieri ir uz skatuves, nu tiem jāsāk domāt, kā visu acu priekšā sastiķēt valdību. Jau dzird, ka tas būšot grūti.

Izbalsotos pie pārmaiņām nepielaist © DIENA (8)

Visi trīs jaunie vai formāli jaunie politiskie spēki, kuri viennozīmīgi jāuzskata par vēlēšanu uzvarētājiem, – Alda Gobzema un Artusa Kaimiņa KPV LV, Edgara Jaunupa un kompānijas Latvijas attīstībai/Par! un Jāņa Bordāna, Jura Juraša un Jutas Strīķes Jaunā konservatīvā partija (JKP) solīja pārmaiņas, skaidri ļaujot saprast, ka tās iestāsies ne vēlāk kā rīt uz pusdienu laiku.

Argumenti, nevis emocijas © DIENA (4)

Pirms vēlēšanām mēdz teikt, ka valsts vadības groži jeb stūre jāiedod īstajās rokās. Parasti ar to gan ir vislielākās problēmas – ej nu uzmini, kuras ir tās īstās rokas, kuras nav, jo īpaši ņemot vērā, cik skaisti katrs par sevi runā, cik daudz jauku solījumu dzirdēts un... cik reižu, tam visam noticot, jau teju teju ir iebraukts grāvī.

Indija starp uzstājību un nepievienošanos © DIENA (2)

Vakar sākās Krievijas prezidenta Vladimira Putina divu dienu oficiālā vizīte Indijā. Lai arī Krievijas prezidentam, 18 gadu atrodoties pie varas, šis ir kopumā astotais brauciens uz Indiju, vismaz Krievijā šai vizītei šoreiz tiek piešķirta īpaša nozīme.

Uzņēmējdarbībā allaž jāizpilda tas, kas solīts, pretējā gadījumā reputācija būs pagalam un ātrāk vai vēlāk bizness piedzīvos krahu, savukārt politikā dominē "Kā var nesolīt?" princips. Šādi kāds Latvijas uzņēmējs skaidroja to, kādēļ biznesa vides pārstāvji nevēlas iesaistīties politikā. Protams, šo skaidrojumu nevar absolutizēt kā neapstrīdamu patiesību, jo var arī teikt, ka daudzi uzņēmēji vienkārši nevēlas iziet ārpus ierastās vides jaunā, riskantā spēles laukumā, kur saņems tik asu kritiku un tik intensīvu, niansētu uzmanību, kādu pirms pievēršanās politikai, visticamāk, nekad nebūs izjutuši. Turklāt nenoliedzami gan Latvijā un citās valstīs ir ne mazums uzņēmēju, kas uzbūvējuši veiksmīgu politisko karjeru un apliecinājuši sevi kā talantīgus politiķus, nevis kā politiskās skatuves ākstus.

Turpina vērsties plašumā diplomātiskais skandāls starp Ungāriju un Ukrainu, visticamāk, novedot pie abpusējas atsevišķu diplomātu izraidīšanas.

Politikas profesionāļi aizvien biežāk izsakās par ārkārtas vēlēšanu iespējamību jau visai drīz pēc nedēļas nogalē gaidāmajām kārtējām vēlēšanām. Jo ir bažas, vai Saeimā ievēlētie spēs saprasties, izveidot valdību. Un pamats tam šķietami ir, ja ņem vērā gan daudzo socioloģisko aptauju datus, kas rāda, ka Saeimā varētu iekļūt daudzas partijas ar mazu pārstāvniecību, gan arī to, cik centīgi dažādi politiskie spēki visu priekšvēlēšanu periodu pūlējušies cits citu apkarot. Protams, visādi brīnumi redzēti, arī tas, ka tie, kuri tikko izkāvušies, steidz mesties viens otra apkampienos, taču gadījumos, kad to kaušļu daudz, šādu brīnumaino pārvērtību iespējamība ir attiecīgi minimāla.

Pašreizējai valdībai, kura darbu sāka 2016. gada februārī, kā arī šai, 12. Saeimai, kas strādā kopš 2014. gada rudens, ir paveicies tādā aspektā, ka pēdējos gados pasauli nav satricinājusi globāla mēroga finanšu krīze, pat tieši pretēji – daudzi ekonomikas analītiķi uzskata, ka gan Latvijā, gan daudzās citās valstīs bijis ekonomiskās izaugsmes periods, kas vēl joprojām turpinās.

Valsts prezidenta Raimonda Vējoņa pagājušajā nedēļā paustais atbalsts čekas maisu publiskošanai ir priekšvēlēšanu laikā nepelnīti bez ievērības palicis Latvijas politiskās dzīves notikums. Jo īpaši tādēļ, ka Valsts prezidents skaidru, nepārprotamu atbalstu maisu publiskošanai līdz šim nebija paudis un izdarīja to nedēļu pirms 4. oktobrī gaidāmās Saeimas sēdes, kad plānots par to lemt.

Pēdējā nedēļā pirms jau šosestdien gaidāmajām vēlēšanām vēl izmisīgāki kļuva centieni uz iecirkņiem sasaukt neizlēmušos, kuru tradicionāli ir daudz, pēc dažādām aptaujām vismaz ceturtā daļa vēlētāju. Metodes tiek izmantotas Latvijas politiskajai kultūrai tipiskās – kaunināšana un iebiedēšana. Lai gan abas ietver arī glaimu elementu, sak, tu taču esi gudrāks par "kaimiņu", "tiem jaunajiem", "tiem vecajiem", "krieviem" vai kādas konkrētas partijas tradicionālajiem vēlētājiem. Sak, nenovēlēsi tu, ievēlēs viņi.

Patlaban Ņujorkā notiekošajā Apvienoto Nāciju Organizācijas (ANO) Ģenerālās asamblejas 73. sesijā lielāko uzmanību piesaistījusi ASV prezidenta Donalda Trampa runa, kuru daži plašsaziņas līdzekļi nodēvējuši pat par antiglobālisma manifestu.

Par būtisku Latvijas ekonomiskās attīstības balstu jau ilgu laiku uzskata eksportu, un arī šīs vasaras dati apliecina eksporta kāpumu. Tā, piemēram, jūlijā Latvijas preču eksporta vērtība augusi par 8,3%, salīdzinot ar jūliju pērn, vēsta Centrālā statistikas pārvalde.

Nedēļas sākumā ASV plašsaziņas līdzekļos parādījās neoficiāla informācija, ka Savienoto Valstu varas iestādes tuvāko nedēļu laikā gatavojas saskaņoti izvirzīt Ķīnai apsūdzības naidīgās, pret ASV vērstās darbībās – kiberuzbrukumos, intelektuālā īpašuma zādzībās un arī centienos ietekmēt ASV vēlēšanu rezultātus.

Šodien