Dienas komentārs / Diena

Dienas komentārs

Vajag saturu, ne brīvdienu © DIENA

Vakar likumdevējs spēra soli tuvāk tam, lai Latvijā kļūtu par vienu svētku dienu vairāk, proti, ar 71 Saeimas deputāta balsi "par" Saeima konceptuāli atbalstīja grozījumus likumā par svētku, atceres un atzīmējamām dienām, kas paredz noteikt 11. novembri jeb Lāčplēša dienu par oficiālu svētku dienu. Patlaban šī ir noteikta kā oficiāla atceres diena, godinot Latvijas brīvības cīnītājus, kuri 1919. gada 11. novembrī guva uzvaru pār Rietumu brīvprātīgo armiju jeb Bermonta karaspēku.

Jauns prezidents – veca politika? © DIENA (2)

Pēc gandrīz sešdesmit gadiem par Kubas prezidentu beidzot ir kļuvis cilvēks, kura uzvārds nav Kastro – šo amatu turpmāk ieņems Kubas Komunistiskās partijas (KKP) politbiroja loceklis, līdzšinējais valsts pirmais viceprezidents Migels Diass-Kanels. Vienlaikus domājams, ka vismaz tuvākajā nākotnē nekādas būtiskas pārmaiņas salā nav gaidāmas.

Kurš apkaros netīro naudu? © DIENA (1)

Eiropas Savienības (ES) banku sektora reputācijas problēmas un terorisma draudu klātesamība norāda uz to, ka jāpilnveido finanšu jomas uzraudzības metodes. Tiek pieļauts, ka Eiropas Centrālā banka (ECB), kas saskaņā ar tā dēvēto Vienoto uzraudzības mehānismu veic vērienīgāko, eirozonas valstīs strādājošo banku tiešu uzraudzību, nākotnē varētu kontrolēt arī to, kā uzraugāmajās bankās tiek novērsti naudas atmazgāšanas riski.

Šadurskis: Izglītība ir nevis mērķis, bet gan instruments ilgtspējīgai attīstībai (5)

Izglītība ir nevis mērķis, bet gan instruments ilgtspējīgai izglītībai, konferencē Izglītības nozīme ilgtspējīgas attīstības mērķos Latvijā sacīja izglītības un zinātnes ministrs Kārlis Šadurskis (Vienotība).

NMPD direktore: Jābeidz nepamatoti dedzināt resursus © DIENA (13)

Par to, ka vairs nedrīkst turpināt doties sekundāros izsaukumos un pildīt liekas funkcijas, kā arī par rēķinu izrakstīšanu pacientiem un sabiedrības attieksmes maiņu Annai Strapcānei stāsta Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienesta (NMPD) direktore Liene Cipule.

Paziņojumi un realitāte © DIENA (21)

Iepriekšējās nedēļas nogalē ASV un vēl divas rietumvalstis – Lielbritānija un Francija – tomēr izšķīrās veikt ierobežotu raķešu uzbrukumu tiem Sīrijas objektiem, kas, kā uzskata Rietumos, ir iesaistīti Sīrijas ķīmisko ieroču programmā.

Rublis nonācis vēl lielākā naftas cenas atkarībā © DIENA (9)

Finanšu tirgus nedienas un jautājums par rubļa kursa stabilitāti Krievijā jau ir kļuvuši par visai ikdienišķu normu. Šoreiz jautājuma aktualitāte pieauga brīdī, kad ASV pasludināja jaunas ekonomiskās sankcijas pret Krievijas prezidentam pietuvināto korporatīvo eliti un uzņēmumiem, kas jau spējis atspoguļoties gan četrus gadus straujākajā vienas dienas akciju cenu kritumā Maskavas biržā, gan rubļa kursa kritumā. Tas, ka Krievijas elites zaudējumi sniedzas miljardos dolāru, protams, nav nepamanāma ziņa, taču Latvijas iedzīvotājiem aktuālāks jautājums varētu būt saistīts ar Krievijas rubļa kursa potenciālajām izmaiņām, un tās šobrīd nešķiet sevišķi perspektīvas.

Lattelecom: TV satura kontroles iespējas ir ļoti ierobežotas (22)

Televīzijas satura ierobežošanas iespējas ir ļoti limitētas, ņemot vēra, ka televīziju saturs mēdz būt arī brīvi pieejams internetā, otrdien intervijā Latvijas Radio sacīja Lattelecom Juridiskās daļas direktors Toms Meisītis, komentējot izskanējušo aicinājumu vienoties par kopīgu plānu Krievijas propagandas televīzijas kanālu ierobežošanā Latvijas teritorijā.

Grib pieradināt kriptovalūtu © DIENA (5)

Eiropas Parlamentā (EP) ir aktualizēta nepieciešamība izstrādāt regulējumu kriptovalūtām. To medijiem apstiprinājis EP deputāts no Latvijas Krišjānis Kariņš. Kriptovalūtu uzraudzības modelis varētu paredzēt to, ka bankai, kurā kriptovalūta tiek mainīta, piemēram, pret eiro, un uzņēmumam, kurš klientiem ļauj ar kriptovalūtu apmaksāt preces vai pakalpojumus, būs jāpārliecinās par kriptovalūtas gaitu likumību. Tāda ir iecere, ko izklāstījis EP deputāts, gan arī norādot, ka tas, tieši kā tiks veikta kriptovalūtu uzraudzība Eiropas Savienībā (ES), pagaidām vēl tiek apspriests.

Dūklavs: Nav skaidrības par ieguvumiem no depozītu sistēmas (4)

Pagaidām nav skaidrs, kā praksē tiks īstenota depozītu sistēmas ieviešana un kādu labumu tā sniegs videi un sabiedrībai kopumā, aģentūrai LETA sacīja zemkopības ministrs Jānis Dūklavs (ZZS). Viņš norādīja, ka Zemkopības ministrijai (ZM), kas pārstāv arī uzņēmēju un tirgotāju viedokli, patlaban piedāvātais depozītu sistēmas ieviešanas variants šķiet ļoti dārgs, jo aptuvenās projekta izmaksas tiek lēstas 30 miljonu eiro apmērā. Ministrija projekta īstenotājiem uzdevusi vairākus būtiskus jautājumus, uz kuriem tā līdz šim neesot saņēmusi "nopietnu atbildi".

Lai dinozaurus nenomainītu dzeguzēni © DIENA (13)

Visticamāk, liela daļa no iespaidīgās ceturtās daļas vēlētāju, kuri neesot izlēmuši, par ko balsot drīzajās Saeimas vēlēšanās, rūgst neapmierinātībā. Tāpēc analizēt veco partiju iekšējās peripetijas uz šāda publikas noskaņojuma fona ir diezgan izaicinoši. Bet piekritīsiet, ka veco partiju papluinīšana jeb "jo sliktāk, jo labāk" scenārijs nekļūs par tīrākas politiskās elites aizsākumu, ja "veco" sašķelšana tiks izmantota nezināmā ietekmē esošu "dzeguzēnu" iemānīšanai varas virsotnē.

Izbeigt piespiedu nomu © DIENA (16)

Viena spēle zaudēta, sākam citu – apmēram tāds iespaids rodas, vērojot politiķu reakciju uz Satversmes tiesas nupat lemto, ka Satversmei neatbilst iepriekš Saeimas pieņemtie likumu grozījumi, kas noteica ierobežojumus nomas maksai, ko no dzīvokļu īpašniekiem var iekasēt zem daudzdzīvokļu ēkām esošās zemes īpašnieki. Ja esošais likums tiesai nepatīk, pieņems citu – tāds jau ir sagatavots un drīzumā tiks skatīts Saeimā.

Kārtējais mērķis, kas attaisno līdzekļus? © DIENA (35)

Pēdējās dienās plašu starptautisku rezonansi izraisījis kārtējais paziņojums par Sīrijas valdības spēku ķīmisko uzbrukumu, šoreiz Dumas pilsētai, un ASV prezidenta Donalda Trampa solījumi dot atbildes triecienu, pat neraugoties uz atklātas konfrontācijas riskiem ar Krieviju.

Dalās un maina ekonomiku © DIENA (7)

Līdz ar moderno tehnoloģiju attīstību par aktualitāti, kas ietekmē tautsaimniecību, kļūst tā sauktā dalīšanās jeb dalītā ekonomika.

Realitāte pret vērtībām © DIENA (46)

Iepriekšējās nedēļas nogalē notikušajās Ungārijas parlamenta vēlēšanās pārliecinošu uzvaru svinēja valsts premjerministra Viktora Orbāna vadītā konservatīvā partija Fidesz, tāpat kā iepriekšējā politiskajā ciklā iegūstot tā dēvēto konstitucionālo vairākumu jeb divas trešdaļas vietu valsts parlamentā.

Skaļi lozungi OIK slogu sirmmāmiņai nemazinās © DIENA (6)

Kopš gada sākuma dzirdēti un lasīti daudzi bēdu stāsti par pēkšņi daudzkārt pieaugušajiem elektrības rēķiniem mājsaimniecībām, uzņēmumiem, arī lauksaimniekiem, kam, protams, galvenais iemesls ir nu jau teju par lamuvārdu kļuvušais faktiski nodoklis – elektroenerģijas obligātā iepirkuma komponente jeb daudzu nīstā trīs burtu kombinācija – OIK.

Akcents domāšanas veidam © DIENA (14)

Nesenajās diskusijās saistībā ar Latvijas Valsts prezidenta Raimonda Vējoņa vizīti ASV par plaši apspriestu tematu kļuva Valsts prezidenta angļu valodas zināšanas. Tas raisa pārdomas par to, ko mūsu sabiedrība gaida no mūsu politiskajiem līderiem.

Vēstnieks: Krievijas un Rietumu attiecības pārdzīvo sarežģītāko periodu kopš PSRS sabrukuma © DIENA (15)

Galvenā iespēja uzlabot attiecības ar Rietumiem ir Krievijas politikas maiņa Ukrainā un Minskas vienošanās izpilde, intervijā Jolantai Plaukai uzsver Latvijas vēstnieks Krievijā Māris Riekstiņš,

Kamēr mēs smējāmies un sarkām © DIENA (12)

Gaužām nepamatoti un žēlīgi, ka ASV un Baltijas valstu samita Vašingtonā kopumā visai pozitīvo rezultātu ir aizēnojuši smiekli vai neērtības sajūta par augstās tikšanās ārējiem negludumiem. Baltieši ļoti sarežģītos apstākļos ir ieguvuši spēcīgu pārapstiprinājumu mūsu drošības garantijām.

Seriāls par Rimšēviču © DIENA (9)

Pagājušās nedēļas nogalē parādījās ziņa, ka Eiropas Centrālā banka (ECB) lūgusi Eiropas Savienības (ES) Tiesai izvērtēt Latvijas varasiestāžu rīcību attiecībā uz liegumu Latvijas Bankas (LB) prezidentam Ilmāram Rimšēvičam pildīt mūsu valsts pārstāvja funkcijas ECB padomē. Kā zināms, Rimšēvičs tiek turēts aizdomās Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) šogad sāktā kriminālprocesā par kukuļa pieprasīšanu un pieņemšanu lielā apmērā. Drošības līdzekļi, kas viņam piemēroti, – drošības nauda, aizliegums ieņemt bankas prezidenta amatu, aizliegums tuvoties noteiktām personām un aizliegums izbraukt no valsts –, automātiski izslēdz iespēju apmeklēt sanāksmes ECB.

Kad neviens nav gatavs piekāpties © DIENA (11)

Nupat ASV un Ķīnas varas iestādes publiskoja katra savu to preču sarakstu, kuras gadījumā, ja abas lielvalstis tuvāko mēnešu laikā nepanāks vienošanos par izlīgumu, tiks apliktas ar paaugstinātām ievedmuitām. Būtībā tas nozīmē, ka gan ASV, gan Ķīna ir gatavas vērienīgam tirdzniecības karam.

Līdz šim jau aizplūdušie līdzekļi un tie, kas saistībā ar šaubīgas naudas apkarošanu no Latvijas komercbankām vēl varētu aizplūst, raisa jautājumus par to, cik ilgtspējīgs būs mūsu valsts finanšu sektors tā jaunajā veidolā.

Kas Latvijas banku sektorā īsti notiek? Uz šādu jautājumu šopavasar jāatbild, pat aizbraucot tālu prom – uz Eiropas otru malu. Ārvalstīs mūsu zemes banku sektors uzmanību izpelnījies gan ar to, ka KNAB aizturēja un pret drošības naudu atbrīvoja Latvijas Bankas prezidentu Ilmāru Rimšēviču, gan ar to, ka punktu savai darbībai pēc ASV Finanšu ministrijas finanšu noziegumu apkarošanas institūcijas FinCEN ziņojuma pielika vērienīgā ABLV Bank.

Par vienu no aizvadītās nedēļas nozīmīgākajiem notikumiem starptautiskajā politikā kļuva Ziemeļkorejas līdera Kima Čen Una vizīte Ķīnā un viņa tikšanās ar Ķīnas prezidentu Sji Dzjiņpinu. Oficiāli Kims III Ķīnu apmeklēja, lai apsveiktu Sji Dzjiņpinu ar atkārtotu ievēlēšanu Ķīnas prezidenta amatā, kamēr faktiski vizītes mērķis bija apspriest maijā iecerēto Kima Čen Una un ASV prezidenta Donalda Trampa tikšanos.

Nebeidzamā kritika par teju katru Valsts prezidenta Raimonda Vējoņa izteikumu, publisku iznācienu, lēmumu pēdējos mēnešos nu jau sasniegusi tādu intensitāti un pārspīlējumus, ka iestājies tāds "kas par daudz, tas par skādi" efekts un gribas kritiskāk paraudzīties uz šo kārtējo publiskās nomētāšanas pamatotību un blakusefektiem.

Skandāls par avārijas stāvoklī esošām vairāku Rīgas tiltu konstrukcijām atsauca atmiņā, ka līdzīga pieeja – nolaist visu, kā saka, līdz kliņķim, tikai tad par milzu naudu kapitāli remontēt, pēc tam to pasniedzot kā nez kādu dižu sasniegumu – jau redzēta. Un šajā gadījumā ne tikai Rīgas domes, bet arī valstij piederošu īpašumu apsaimniekošanā.

Nekādu Ameriku neatklāšu, nedaudz "pamoralizējot" par lielas daļas mūsu sabiedrības apziņā iesēdušos patēriņa kultūras domāšanu, aizvien mazāk laika pavadot ar saviem tuviniekiem, bet tā vietā ļaujoties "milzveikalu" vilinājumam ieslīgt bezgalīgā laika un naudas "dedzināšanas" kampaņā, kurā ar katru gadu iesaistās aizvien vairāk cilvēku.

Marta pirmajā pusē Briselē notika Vācijas Māršala fonda rīkotais Briseles forums. Par šādiem pasākumiem un to laikā izskanējušajiem viedokļiem parasti interesējas tikai eksperti, tomēr šoreiz Briseles forums būtu pelnījis arī plašāku ievērību, galvenokārt jau savas pamattēmas dēļ – Pārskatīt, pārstartēt, pārbūvēt. Neuzticības laikmeta stratēģijas (Revise, Reboot, Rebuild: Strategies for a Time of Distrust).

Brīdī, kad kārtējo reizi kādam ienāk prātā ķerties pie mūsu valsts pamatlikuma, proti, Satversmes, nevilšus jau automātiski pārņem nepatika un neizpratne, ka atkal un atkal ar nosacītu regularitāti uzrodas cilvēki, pār kuriem, manuprāt, valda nepārvarama vēlme "atstāt savas pēdas vēsturē", savā izpratnē noderīgi "palabojot" konstitūciju. Varbūt arī skarbi tas izklausās, tomēr nekā citādi nespēju definēt kārtējo rosinājumu izdarīt grozījumus Satversmē, cerot, ka tagad zāle atkal būs zaļāka.

Nedēļas sākumā tā dēvētās Skripaļa lietas ietvaros no vairāk par 20 rietumvalstīm tika izraidīts vairāk nekā simts Krievijas diplomātu. Visas šīs valstis atsaucās Lielbritānijas aicinājumam paust solidaritāti, pat neraugoties uz faktu, ka pats solidaritātes paušanas iemesls ir šūts vairāk nekā baltiem diegiem.

Šodien