Laika ziņas
Šodien
Migla

Dienas komentārs

Slikts laiks ASV vēstnieces paziņojumam © DIENA(27)

Piekrītot, ka korupcija ir viena no Latvijas lielajām problēmām, kas «noēd» tautas labklājību un potenciāli apdraud mūsu sabiedroto labvēlību, ASV vēstnieces Nensijas Petitas atklāto vēstuli "Korupcija Latvijā nav noziegums bez upuriem" tieši šobrīd tomēr nevar uzskatīt par ko citu kā iejaukšanos Latvijas valdības veidošanas politiskajā procesā.

Ar tautu nerēķinās arī citur © DIENA(12)

Kamēr Latvijā daļa sabiedrības klusi niknojas, daļa ironizē, vēl citi neliekas ne zinis par iepriekšējās valdības veikto nodokļu reformu, par pēcvēlēšanu valdības veidošanas mēģinājumiem, kā arī solītajiem labumiem budžetā, kuru pieņems vēl kas zina kad, ir vērts pievērst uzmanību notikumiem ārpus mūsu valsts – Francijā, kur nerimst protesti pret varas īstenoto nodokļu politiku.

Solījumi jau aizmirsušies? © DIENA

Atceraties, ko politiķi mums solīja pirms vēlēšanām? Vismaz tie, par kuriem nobalsojāt. Vien pāris mēneši pagājuši kopš tā laika, bet viņu retorika jau tik ļoti mainījusies, it kā runa būtu par pavisam citiem cilvēkiem. Par ko tad mēs īsti balsojām? Meļiem? Liekuļiem? Varbūt dublieriem, kas nu nomainīti pret "īstajiem"?

Eiropa. Aukstā kara atgriešanās? © DIENA(8)

Nedēļas sākumā ASV valsts sekretārs Maikls Pompeo, nodrošinājies ar NATO atbalstu, izvirzīja ultimātu Krievijai attiecībā uz līgumu par vidējā un tuvā darbības rādiusa raķešu likvidāciju (INFT).

Bailes liedz domāt loģiski? © DIENA(5)

Lai gan joprojām pastāv stereotips, ka strādājošo Latvijā trūkst tikai zemu atalgotiem, monotoniem darbiem skaudros apstākļos, tomēr ekonomikas ekspertu atziņas šādu redzējumu neapstiprina.

Kā gulbis, vēzis un līdaka vienu valdību veidoja © DIENA(5)

Neilgi pēc jaunās Saeimas darba sākuma pirmoreiz ievēlēto partiju pārstāvju trijotni, kas pretendēja uz valdības vadītāja amatu, nodēvēju par gulbi, vēzi un līdaku. Pēc līdzības ar Krilova fabulu. Problēma, ka pastāv līdzsvars Bordāna, Gobzema un Pabrika ambīcijās vilkt katram uz savu pusi, un, kamēr katrs no tiem nav "aplauzies", sarunas starp viņiem, viņu pārstāvētām partijām kā līdzvērtīgām nav iespējamas.

Pēdējais piliens? © DIENA(12)

Francijā jau divas nedēļas turpinās tā dēvēto dzelteno vestu protesti, pie kam nav attaisnojušās Francijas varas iestāžu cerības uz nemieru pakāpenisku apsīkšanu, un iepriekšējās nedēļas nogalē tie uzliesmoja ar jaunu sparu un revolucionāru degsmi.

Mums pašiem tas jāizstāsta © DIENA(5)

Aizvadītajā svētdienā, 2. decembrī, Latvijā tika izkārti valsts karogi sēru noformējumā, jo bija pret latviešu tautu vērstā totalitārā komunistiskā režīma genocīda upuru piemiņas diena. Neilgi pirms šī datuma mikroblogošanas vietnē Twitter noritēja diskusija par to, kādēļ Eiropas Savienībā (ES) vērojama iecietība pret komunistisko simboliku, un kritika tika veltīta Eiropas Komisijas prezidentam Žanam Klodam Junkeram. (Jāatceras, ka maijā neizpratni izpelnījās Junkera piedalīšanās komunistisko ideju autora Kārļa Marksa 200. dzimšanas dienas pasākumos. Par to rakstīja, piemēram, politologs Ivars Ījabs medijā Rīgas Laiks.) Konkrētā Twitter diskusija gan aizvirzījās "ķēķa lamāšanās" līmenī, bet tas nemazina problēmas nopietnību.

Arī prezidentam jāspēlē atklātām kārtīm © DIENA(13)

Prezidents runā ar visiem, bet neklausa nevienam – tā pēdējā laikā par Raimonda Vējoņa šībrīža taktiku izteikušies neveiksmīgajās valdības sarunās iesaistītie. Ar to vislabāk izskaidrojams tas, ka cirkulē vairākas versijas par Valsts prezidenta nākamo soli un vispārēja neziņa, kurš no tiem tiks sperts, – gluži vienkārši dažādi ietekmes centri ir pārliecināti, ka realizēts tiks tieši ar viņiem apspriestais scenārijs.

Muļķes lomā. Kā vārdā? © DIENA(7)

Vairākas dienas jau nedod mieru jautājums – kāpēc lielā daļā sabiedrības ļoti cienītajai finanšu ministrei ienāca prātā tik prasti sameloties, pagājušajā nedēļā Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas sēdē paziņojot, ka Latvija starptautisko norēķinu SWIFT sistēmā esot iekļauta augsta riska zonā un ka "agrāk starptautiski naudas pārvedumi tika veikti dienas laikā, bet tagad pārskaitījumi nereti ilgst nedēļu, jo SWIFT veic papildu pārbaudes"? Tiešām neienāca prātā, ka gan bankas un to uzraugs, gan SWIFT sistēmas uzturētāji tūdaļ pat rausies nodzēst virs to galvām sakurto uguni?

Klikšķu mednieki maldina, manipulējot ar bailēm par veselību © DIENA(4)

Uzsākot Dienas projektu Melu tvertne, tika pieņemts, ka viltus ziņas visbiežāk vēstīs par politiku un sociāli jūtīgiem jautājumiem, proti, šķita, ka dominēs apzināts vai nejauši radīts dezinformācijas saturs. Taču, lai gan ir arī tādi materiāli, kā liecina lasītāju iesniegtie un Dienas žurnālistu atrastie raksti, klikšķu biznesmeņi izvēlējušies vienkāršāku ceļu – manipulēt ar katram saprotamajām bažām par veselību.

Inflācija varētu sarukt © DIENA

Aizsākušais degvielas cenu kritums un līdz ar to mazāki izdevumi par degvielu, iespējams, ir tikai priekšvēstnesis būtiskākiem ekonomikas procesiem, kuri sevī ietvers arī kopējā inflācijas rādītāja samazināšanos. Lai arī Latvijas sabiedrībā nav plaši pieņemts atzīt to, ka kaut kas varētu kļūt lētāks, tomēr realitāte pasaules preču biržās norāda, ka tas tā patiešām notiks.

Aktualitāte – nav darbinieku © DIENA(13)

Bija laiks, kad uzņēmēji intervijās medijiem un dažādās diskusijās daudz un plaši runāja par to, cik absurdi ir valsts iestāžu lēmumi, cik daudz kļūdu pieļauj kontrolējošie dienesti, un tolaik dominēja viedoklis, ka uzņēmēji un valsts sektorā strādājošie ir divas karojošos armijas.

Arī iekšpolitikas jautājums © DIENA(9)

Svētdien divu Ukrainas militāro kuteru un velkoņa mēģinājums izmantot brīvas kuģošanas tiesības, lai nokļūtu no Melnās jūras Azovas jūrā, beidzās ar to, ka Krievijas robežsardze, pielietojot bruņotu spēku, aizturēja kuģus un to apkalpju locekļus, vēl vairāk palielinot spriedzi konfliktā par kontroli pār Azovas jūru.

Ierēdņu pieeja: ko vēl varētu saregulēt? © DIENA(10)

Aizvien biežāk nākas saskarties ar situācijām, kad saproti, ka valsts institūcijas, tiecoties apliecināt savas rūpes par kādām sabiedrības grupām, tā teikt, šauj pār strīpu, pārkāpj to robežu, aiz kuras ir personu tiesības vispirms jau pašām lemt, kā labāk rīkoties, kā labāk parūpēties par savu visu veidu drošību. Un tas attiecas kā uz privātām, tā juridiskām personām.

Stiprināt Baltijas sadarbību © DIENA(2)

Nesen notikušo Latvijas simtgades svinību atblāzma mūsu kaimiņvalstīs Lietuvā un Igaunijā ir aktualizējusi diskusiju par to, kādas gan patlaban ir Baltijas valstu savstarpējās attiecības.

Kurš kuru noņems no trases © DIENA(3)

Vismaz līdz pirmdienas pēcpusdienai nav pamata apspriest reālu situāciju, kurā kādam potenciālam premjera kandidātam būtu atteikta pielaide valsts noslēpumam vai būtu autoritatīvi apšaubītas viņa iespējas uz to cerēt. Baumas neskaitās, lai gan skaidrs, ka līdz ar biznesa vides cilvēku ienākšanu politikā uzticamības un riskantu kontaktu problēma saasinās. Latvija ar to nav unikāla, atliek paskatīties pāri okeānam uz mūsu lielāko sabiedroto.

Neprašu solījumi...(5)

Vairāk nekā pusotru mēnesi vēlēšanu barjeru pārvarējušie politiķi mūs baro ar... neko. Vai vismaz ne ar ko vēlētāju prātiem veselīgu. Vien apliecinājumiem, ka gatavi veidot valdību, ka sarunas notiekot un tās esot konstruktīvas, paziņojumiem par sarkano līniju novilkšanu un pēc tam ar tādu pašu pārliecību – par šo līniju kaitīgumu, konkurentu vainošanu teju vai visos nāves grēkos, sevi nemitīgi izceļot kā vienīgos pareizos, godīgos, teju vai svētos utt. Paši tā uzmanības centrā noturas visu laiku, lai arī reālā darbībā nav pagājuši ne soli uz priekšu. Nu labi, varbūt pussoli ir – Saeimas komisijas ir savēlētas, vismaz deputāti var ķerties pie priekšgājēju mantojuma vētīšanas. Bet skaidrības par nākamo valdību kā nav, tā nav.

Mēģinājums atgriezt Turciju uz Eiropas ceļa? © DIENA(6)

Ceturtdien Turcijā ieradās Eiropas Savienības (ES) augstā ārlietu pārstāve Federika Mogerīni un ES paplašināšanās komisārs Johanness Hāns, lai atbilstīgi oficiālajai versijai apspriestu strupceļā nonākušās sarunas ar Ankaru par iestāšanos ES.

Uz labklājību vai nabadzību? © DIENA(6)

Latvija nekad nav bijusi tik pārtikusi kā tagad. Šī atziņa, ko Latvijas Radio pauda ekonomikas eksperts, Latvijas Bankas padomes loceklis Mārtiņš Kazāks, nesen izraisīja plašas diskusijas.

Pasaules ekonomikai uzglūn jaunas problēmas © DIENA(6)

Kamēr Latvija savu simtgadi sagaidījusi uz ekonomiskā pacēluma viļņa, to pašu nevar attiecināt uz citām pasaules valstīm. Pagaidām gan runa nav par krīzi, taču zināmas pārdomas varētu raisīt tādu valstu kā Vācija, Japāna un Ķīna ekonomiskās izaugsmes dati.

Drošības vezums(10)

Nedēļas sākumā gandrīz nepamanīta izskanēja ziņa, ka Eiropas Savienības (ES) valstu aizsardzības ministri vienojušies par ES Vienotās izlūkošanas skolas (Joint EU Intelligence School, JEIS) izveidi. Tiesa, bez Lielbritānijas, Dānijas un Maltas līdzdalības.

Viesus gaida ne tikai svētkos © DIENA(1)

Simtgades svinību gads Latvijā tiek saistīts ar cerībām par tūrisma attīstību, un, izrādās, gluži nepamatotas šīs cerības nav. Centrālā statistikas pārvalde vēsta, ka šā gada trešajā ceturksnī, tātad Dziesmu svētku mēnesī jūlijā, vasaras sezonā ietilpstošajā augustā un negaidīti siltajā septembrī, Latvijas tūristu mītnēs uzņemti 706,4 tūkstoši ārvalstu viesu, kas ir par 7,2% vairāk nekā trešajā ceturksnī pērn. Tātad ārvalstu ceļotājiem interese par Latviju ir, un var pieļaut, ka arī novembrī uz nupat aizvadītajām mūsu valsts simtgades svinībām ieradās daudzi tūristi – vismaz no Baltijas kaimiņvalstīm, ja arī ne no tālām zemēm. Galu galā arī ceļotāji no Latvijas šogad vēsajā tūrisma nesezonā devās gan uz Lietuvu, kur 16. februārī tika svinēta valsts atjaunošanas simtgade, gan uz Igauniju, kur 24. februārī notika valsts 100. dzimšanas dienas pasākumi.

Kad "pārmaiņu" solījums vairs nevieno © DIENA(7)

Tagad, kad valsts simtgade nosvinēta, vairs nav jājūtas tik vainīgam, atklājot bēdīgo sajūtu, ka politiskā situācija, spēku izkārtojums, politiķu un arī vēlētāju uzvedības modeļi pēdējās divās desmitgadēs nav piedzīvojuši ievērojamu progresu. Valdības sarunas, kuras vismaz oficiāli tika apturētas uz simtgades salūta laiku, atsāksies no tā punkta, ar kura noskaidrošanu, iespējams, vajadzēja sākt jau vēlētājiem. Proti, ko tieši dažādie jaunievēlētie politiskie spēki saprot ar "pārmaiņu valdību".

Uzdrīkstēties gribēt vairāk © DIENA(2)

Beidzot to esam sagaidījuši. Valsts simtgadi. Sajūta kā pēc ilgstoša un emocijām bagāta kāpiena kalnā. Nu esam pie pašas virsotnes, mērķa sasniegšanas mirklis būs kārtīgi jāizbauda, lai arī tas ir tik ļoti īss salīdzinājumā ar jau noieto ceļu, ko ilgi vēl varēsim atcerēties, pieminēt, apjūsmot.

Vēlējums Saeimai simtgadē © DIENA(4)

Saeimas priekšvēlēšanu laiks šogad atgādināja gan azartisku sacenšanos par galveno lomu uz politiskā teātra skatuves, gan šovu Kurš diskusijās pārkliegs citus runātājus?, gan arī spēli Apmētā dubļiem savu politisko konkurentu!.