Dienas komentārs / Diena / Dienas komentārs / Diena

Dienas komentārs

Parka epopeja: VDD "grāvī", Bordāns – Sputņikā © DIENA (2)

Epopejā ap Valsts drošības dienesta (VDD) ieceri celt savu jauno ēku bijušā velotreka Marss teritorijā pārsteidz, ka neviens lēmuma pieņemšanas un projekta virzīšanas procesā iesaistītais nebija pietiekami kompetents, lai, redzot iedzīvotāju aktīvo parakstu vākšanu par parka izveidi šajā teritorijā, aizdomātos, ka viss process neglābjami izvērtīsies tracī, ko tiešām gardu muti izmantos arī tie, kuriem par destabilizāciju Latvijā tiek maksāts. Risku izvērtēšana un spēja piedāvāt to apiešanu vai mazināšanu ir viena no valsts pārvaldē nepieciešamajām kompetencēm, tādēļ par VDD jaunās ēkas epopeju droši var teikt, ka visi iesaistītie parādījuši savu nekompetenci. To atzīt nenozīmē kļūt par pretvalstisku elementu vai noderīgo idiotu kādā "labi plānotā kampaņā" pret VDD un Latvijas valsts interesēm kopumā – to sakot, VDD brauc grāvī. Precīzi tāpat, kā VDD un pārējo iesaistīto nekompetento darbošanos ap jaunās ēkas projektu nosaukt par "labi plānotu mēģinājumu" kaitēt VDD un valsts interesēm.

Bīstamie signāli pasaulei © DIENA (1)

Pagājušajā nedēļā manam paziņam piezvanīja draugs no kādas Eiropas lielvalsts, kurā viņš dzīvo un strādā jau daudzus gadus, un lūdza padalīties ar informāciju, kas īsti notiek ar VAS Latvijas dzelzceļš (LDz). It kā jau loģisks jautājums no cilvēka, kura saknes ir Latvijā.

Ārpolitiska tukšvārdība © DIENA (27)

Saeimā notikušas ikgadējās ārpolitikas debates ar atbildīgā ministra ziņojumu par paveikto un iecerēto darbību.

Attiecību "kā vienmēr" šoreiz nebūs? © DIENA (2)

Baltkrievijas prezidents Aleksandrs Lukašenko tā vietā, lai padziļinātu ekonomisko un arī politisko integrāciju ar Krieviju, tomēr ir izšķīries cīnīties par varas un rīcības brīvības saglabāšanu.

Igaunijā un Lietuvā – labāk © DIENA (5)

Statistikas birojs Eurostat publiskojis datus par to, cik daudzām mājsaimniecībām bijušas finansiālas grūtības noteiktajā termiņā samaksāt komunālo pakalpojumu rēķinus (par elektrību, ūdens patēriņu un citiem komunālajiem pakalpojumiem).

Konsolidētāji par sekām nedomā © DIENA (13)

Plašu uzmanību piesaistījusi ziņa, ka VAS Latvijas dzelzceļš (LDz) jaunā vadība šogad plāno atbrīvot no darba līdz pat 1500 darbiniekiem, kas veido apmēram 24% no kopējā kompānijā nodarbināto skaita. Nodarbinātības valsts aģentūras pārstāvji vēsta, ka rūpēšoties par viņu pārkvalifikāciju un jauna darba atrašanu, satiksmes ministrs apņēmies veidot īpašu darba grupu, kurai būšot jārisina sociālie jautājumi, utt. Taču tā ir tikai viena šīs problēmas šķautne, kamēr citas dīvainā kārtā paliek ēnā.

Klavieru noskaņošana © DIENA (4)

Vašingtonā šā gada 15. janvārī ASV prezidents Donalds Tramps un Ķīnas vicepremjers Liu He parakstīja tā dēvēto pirmās fāzes tirdzniecības vienošanos starp abām lielvalstīm. ASV šī vienošanās tiek uzskatīta par ievērojamu Trampa administrācijas sasniegumu, lai gan drīzāk tā ir tikai sava veida klavieru noskaņošana pirms turpmākajām cīņām.

Kungs paliek. Kalpus atlaiž © DIENA (6)

Plānus nākt klajā ar savdabīgu iniciatīvu atklājis partijas KPV LV "tēvs" un līdzpriekšsēdētājs Artuss Kaimiņš, kurš nesen izslēgts no tāda paša nosaukuma Saeimas frakcijas. Viņš aicināšot biedrus februārī gaidāmajā kongresā balsot par politiskā spēka pašlikvidēšanos. Kāpēc? Jo viņam un atsevišķiem partijas līderiem, lūk, atšķiroties skatījums par to, kas jādara partijai, un nevarot jau būt tā, ka partija mēģina realizēt individuālo personu intereses.

Šķērslis jauniešu karjerai? © DIENA (21)

Tēmas, kas saistās ar latviešu valodu un citu valodu lietošanu paralēli latviešu valodai, mūsu sabiedrībā tiek uztvertas ļoti emocionāli, un pat viena frāze spēj izraisīt vētrainas diskusijas.

Kurām partijām ērta Burova atmazgāšana? © DIENA (15)

Vispārējā sajūsmā par "opozīcijas uzvaru" pār Saskaņu Rīgā un daudzgadējās galvaspilsētas koalīcijas izjukšanu nejauši vai ērtības labad palaists gar acīm, ka Rīgas mēra Oļega Burova (GKR) vietnieku atcelšana par valdošo partiju Rīgā padarījusi Andra Amerika Gods kalpot Rīgai (GKR), kas ir ne vairāk kā Saskaņas idejisks un pār to pašu kārti metams sabiedrotais Rīgas domes koruptīvajās shēmās. Tikai tagad Burova vadībā Rīgā GKR pie pašvaldības labumiem līdz ārkārtas vēlēšanām aprīlī–maijā pielaidīs ne vairs saskaņiešus, bet tā dēvēto opozīciju.

Krievijā sākas politiskās sistēmas reformēšana © DIENA (17)

Krievijā par pārsteigumu kļuvusi Valsts prezidenta Vladimira Putina ikgadējā uzruna Federālajā sapulcē, kuras laikā tika paziņots par vērienīgiem pasākumiem nabadzības mazināšanā, kā arī par plāniem mainīt Krievijas konstitūciju.

Savs tikai "tas kaktiņš"? © DIENA (4)

Nedēļas gaitā plaša uzmanība bija pievērsta Valsts kontroles atzinumiem par trūkumiem lielas daļas daudzdzīvokļu ēku apsaimniekošanā. Galvenā kritika tika veltīta pašvaldībām, kuras nepietiekami kontrolējot situāciju. Tāpat tika izteikts nosodījums, ka apsaimniekošanas maksa daudzviet esot dramatiski zema, piemēram, četri vai astoņi centi par kvadrātmetru, kas, saprotams, ir nepietiekami, lai veiktu kādus nozīmīgus remontus.

Kā gudri dalīt naudu? © DIENA (5)

Tieši tā, kā jau tika prognozēts, diskusijas par izmaiņām nodokļu sistēmā atklājušas, ka pastāv dažādas intereses, bet tā arī nav precīzi definēts, kāds būs reālais ieguvums no iecerētajām nodokļu sistēmas izmaiņām. Šo problēmu – neprasmi definēt mērķi un reālo ieguvumu – ne tikai saistībā ar nodokļu evolūciju, bet arī kopumā ar valsts budžetā esošās naudas dalīšanu – ir akcentējis bankas Citadele ekonomists Mārtiņš Āboliņš, kurš paudis: "Mums valstī nav stratēģiska skatījuma, ko gribam no katras nozares un cik esam gatavi par to maksāt. Ir divi veidi, kā mūsu valstī sadala naudu. Ārējie faktori, piemēram, NATO prasības aizsardzībai, un otrs – pēc lielākā bļāvēja principa." (Žurnāls Domuzīme/portāls Delfi.lv.)

Lai labi domātais efekts nekļūst par defektu © DIENA (3)

Janvāra sākumā īstenotais Rīgas domes pilotprojekts, uz vienu dienu slēdzot autosatiksmei Tērbatas ielas posmu, kā allaž sadalīja sabiedrību trijās grupās – atbalstītājos, kaismīgos kritizētājos un vienaldzīgajos –, kas arī bija iepriekš prognozējams, atminoties seno teicienu, ka visiem vienādi labs nekad nebūsi.

Bez jūtamiem panākumiem © DIENA (5)

Maskavā bez īpašiem sasniegumiem noslēgusies Turcijas un Krievijas organizētā Lībijas pilsoņu kara abu nozīmīgāko iesaistīto pušu tikšanās. Lai arī abas konkurējošās valdības parakstīja vienošanos par pamieru, savu parakstu zem dokumenta atteicās atstāt vienas no karojošajām pusēm līderis, feldmaršals Halifa Haftars.

Viltus ziņas un politiķi © DIENA (11)

Pirms neilga laika Latvijā un arī citās valstīs pavīdēja ziņa, ka Somijā paredzēts pāriet uz četru dienu darba nedēļu. Šo vēsti, izmantojot interneta nodrošinātās iespējas, un it īpaši sociālos tīklus, popularizēja gan tie cilvēki, kuru attieksme pret ziņas saturu bija atzinīga, gan arī tie, kuriem šāda ideja izraisīja skepsi un neizpratni.

Rīgas domes vēlēšanas sāk ietekmēt procesus © DIENA (4)

Aprīlis, ar kuru Konkurences padomes ilggadējā vadītāja Skaidrīte Ābrama aizvadītajā nedēļā negaidīti paziņoja par aiziešanu no ietekmīgā amata, saskan ar laiku, kad, pēc provizoriskām aplēsēm, varētu runāt par Rīgas domes ārkārtas vēlēšanām. Vai baumas par viņas pievienošanos kādam ''bezkompromisa tiesiskuma'' spēkam izrādīsies tikai baumas, uzzināsim pavasarī, bet partijām arī bez zvaigžņu zvejošanas gatavošanās vēlēšanām nav vienkārša.

Betona un asfalta Rīga © DIENA (17)

Diskusija, kas raisījusies saistībā ar va/s Valsts nekustamie īpašumi (VNĪ) vēlmi būvēt biroju ēku bijušā velotreka Marss vietā Rīgā, Brīvības gatvē 207, un vairāku nevalstisko organizāciju iebildumiem pret to, uzskatot, ka attiecīgajā vietā būtu veidojams publisks parks, jo tāda tuvumā nav, kārtējo reizi raisa pārdomas par pilsētas dzīvesvidi kā tādu.

Zem cīņas pret klimata pārmaiņām karoga © DIENA (31)

Eiropas Savienības (ES) uzņemtais zaļais kurss paver apvienotajai Eiropai iespējas ievērojami palielināt tās enerģētisko patstāvību.

Politiskā griba pāri visam © DIENA (1)

Parlamenta vairākums ceturtdien nolēma mēnesi iepauzēt ar lemšanu galīgajā lasījumā par Rīgas domes atlaišanas likumprojektu – kamēr noslēdzas parakstu vākšana par diviem likumprojektiem, kuri paredz izmaiņas pilnvaru termiņos pašvaldību ārkārtas vēlēšanu gadījumā. Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs Juris Pūce paudis, ka līdz ar to Rīgas domes atlaišanas gadījumā galvaspilsētas domes ārkārtas vēlēšanas varētu notikt aprīļa beigās.

Racionāli vai populistiski? © DIENA (8)

Neilgi pēc tam, kad mūsu sabiedrība bija sašķēlusies gadumijas salūta aizstāvjos un pretiniekos un izcīnīja vārdisku karu par šo tēmu, par jaunu diskusijas tematu kļuva Tērbatas ielas slēgšana autotransportam un atvēlēšana vien gājējiem un velobraucējiem, kas eksperimentālā kārtā tika veikta 4. janvārī.

Visai bieži ir dzirdēts viedoklis: nedeklarēšos Rīgā, kamēr pie varas ir man netīkamie, nevēlos, lai viņi tērē manu nodokļu naudu visādos apšaubāmos veidos, tikai tad, kad būs pie varas tie, kas man tīkami, deklarēšos. Tāda emocionāla attieksme ir saprotama, tomēr... sanāk, ka tas "melnais darbs" – valdošo partiju nomaiņa vēlēšanās un "pareizo" ievēlēšana vietā – jāpanāk kādam citam, lai tad šādi "izmucēji" varētu atgriezties pie "saklāta galda"? Manuprāt, nekorekti, egoistiski, nodevīgi un arī bezatbildīgi – ja ļoti daudzi tā rīkosies, skaidrs, ka nebūs to, kuri var nodrošināt jebkādas pārmaiņas.

Gada sākumā pēc ASV prezidenta Donalda Trampa rīkojuma aviācijas uzlidojumā Irākas galvaspilsētā Bagdādē tika nogalināts Irānas Revolucionārās gvardes vienības Kudsas spēki komandieris ģenerālmajors Kasems Sulejmani. Vienlaikus šis solis ilgtermiņā var novest pie ASV ietekmes Tuvo Austrumu reģionā ievērojamas samazināšanās.

Ideja par samazinātās pievienotās vērtības nodokļa (PVN) likmes piemērošanu kādam konkrētam produktam vai pakalpojumam Latvijā izskanējusi itin bieži un, domājams, savu aktualitāti nezaudēs arī turpmāk.

Saistībā ar to, ka Ministru prezidents Krišjānis Kariņš (JV) gadumijas runā uzsvēra, ka Latvijas attīstības virziens ir vērsts "uz Ziemeļvalstu labklājības līmeni", Ziemeļvalstis ir kļuvušas par aktuālu tematu mūsu sabiedrības diskusijās.

Fakts, ka lielākās partijas par spīti gaidāmajam valsts finansējuma pieaugumam spējušas līdz gada beigām piesaistīt 1,2 miljonus eiro ziedojumos, vāji sienas kopā ar politiķu piesaukto pamatargumentu valsts finansējuma palielināšanai, proti, ka partijas tas padarīšot mazāk atkarīgas no ziedotājiem. Kā redzams, ne partiju vadība kļuvusi mazāk aktīva ziedojumu piesaistē, ne ziedotāji atturīgāki pret valsts jau tā piebaroto partiju uzturēšanu. Turklāt liels ziedojumu pieplūdums novērots tieši gada beigās.

Ļaut vai neļaut?(12)

Svētku salūts raisa divējādas emocijas. No vienas puses, esmu pikts uz būkšķinātājiem, jo vienam no maniem suņiem no tā ārkārtīgi bail. No otras – izgāju gadumijas pusnaktī uz ielas, pirmo reizi bija tik švaka uguņošana apkārtnē, likās, ka kaut kā pietrūkst.

Eiropa grūtas izvēles priekšā (17)

Eiropas valstis šobrīd atrodas grūtas ģeopolitiskās izvēles priekšā. It īpaši kontinentālajā Eiropā pastāv spēcīga vēlme atgūt globālas nozīmes ģeopolitiskā spēlētāja statusu, taču arī pretdarbība ir ļoti nopietna.

Valsts prezidenta gadumijas uzruna pēc daudziem gadiem beidzot bija nevis kā svinību galda tosts, bet gan kā attīstības virziena norāde (cik nu tādā formātā vispār kas tāds iespējams). Tiesa, centrālā tēze no viņa paustā ir ja ne apšaubīšanas, tad vismaz plašākas un padziļinātas diskusijas, ko, cerams, sagaidīsim, vērta.

Mūsu sabiedrībai piemīt tendence aiz Latvijas robežām meklēt paraugus, kam līdzināties, un ideālus, kam sekot. Vēsturiskā pieredze ir saistīta ar raudzīšanos gan rietumu, gan austrumu virzienā. Taču šajā, 2020. gadā par aktualitāti pasludināta lūkošanās uz ziemeļiem. To savā gadumijas runā uzsvēra Ministru prezidents Krišjānis Kariņš, kurš sacīja: "Mūsu turpmākais ceļš ir jāvirza uz to, lai mēs sasniegtu lielāku labklājības līmeni valstī, samazinot nevienlīdzību un veicinot to, ka vairāk uzticamies viens otram un valsts pārvaldei kopumā. Šo attīstības virzienu esmu vienkāršoti nosaucis par "ceļu uz Ziemeļvalstu labklājības līmeni"."

Šodien