Dienas komentārs / Diena / Dienas komentārs / Diena

Dienas komentārs

Neiekrist maldinātāju slazdā © DIENA (1)

Drīzumā – 25. maijā – gaidāmās Eiropas Parlamenta (EP) vēlēšanas parādīs, vai mūsu sabiedrība pārslimojusi aizraušanos ar populismu, kas 13. Saeimas vēlēšanās izpaudās ar sen nepieredzētu intensitāti. (Eksperti norāda, ka tik vērienīga uzticēšanās utopiskiem solījumiem nebija pieredzēta kopš 5. Saeimas vēlēšanām 1993. gadā.)

Karogs jums rokās, ministra kungs! © DIENA (10)

Aizvadītā piektdiena ar pretrunīgu slavu apveltītajam advokātam Jānim Dzanuškānam bija tāda, par ko The Rolling Stones savulaik dziedāja "Tu ne vienmēr vari dabūt visu, ko gribi." No vienas puses, viņa klientam Rīgas satiksmes (RS) korupcijas lietā Škoda Transportation komercdirektoram Vladislavam Kozakam nācās palikt apcietinājumā, savukārt RS valdes priekšsēdētājs Leons Bemhens un uzņēmuma Infrastruktūras uzturēšanas un attīstības departamenta direktors Igors Volkinšteins, iemaksājuši attiecīgi 200 un 100 tūkstošu eiro drošības naudu, pameta cietumu. No otras puses, advokāta Dzanuškāna klientam Škoda Vagonka A.S., kas ir tā paša Škoda Transportation Group sastāvdaļa, izdevās panākt sev labvēlīgu lēmumu, kas ar Satiksmes ministrijas (SM) pārraudzīto Valsts akciju sabiedrību Pasažieru vilciens ļaus slēgt 241,888 miljonu eiro līgumu par jaunu elektrovilcienu piegādi.

Bordāna "nevainīgā" vēstule © DIENA (29)

Tieslietu ministrs Jānis Bordāns (JKP) dažas dienas pēc kļūšanas par ministru vēstulē ārvalstu vēstniecībām apšaubīja Latvijas tieslietu sistēmas kompetenci un piesauca prokuratūras organizētu politisku izrēķināšanos ar viņa partijas biedru Juri Jurašu. Vēstules gan esot rakstījis un sūtījis nevis ministrs Bordāns, bet gan partijas priekšsēdētājs Bordāns – tā viņš skaidrojās Saeimas pieprasījumu komisijā. Diskusija komisijā, spriežot pēc atreferētā, vairāk bija virspusēja spekulācija par to, kas tieši Bordāns ir – ministrs vai partijas priekšsēdētājs, deputātu runas vairāk bija moralizējošs atgādinājums ministram, ka šobrīd nav divu Bordānu, bet viens – Latvijas Republikas tieslietu ministrs Jānis Bordāns. Visnotaļ virspusējs problēmas skatījums un attiecīgi pretargumenti.

Piemeklēs savējo? © DIENA (10)

Saeimas deputāti ar savu šā brīža darbošanos rada iespaidu, ka viņiem trūkst kompetences tiešām svarīgu, akūtu problēmu risināšanai, tāpēc visu savu enerģiju gatavi veltīt putu kulšanai par jautājumiem, kur zināšanas var aizstāt ar revolucionāro pārliecību. Spilgts piemērs – vairāku partiju skaļi apliecinātā apņemšanās atrast citu Centrālās vēlēšanu komisijas (CVK) priekšsēdētāju.

Viens reģions, atšķirīga nostāja © DIENA (3)

Turnejā pa tā dēvētajām Višegradas grupas valstīm šonedēļ ir devies ASV valsts sekretārs Maiks Pompeo, kurš brauciena laikā cenšas tās pārliecināt atteikties no ciešākas sadarbības ar Ķīnu un Krieviju, kā arī nostiprināt saiknes ar ASV. Vienlaikus pirmajās divās no valstīm, kuras apmeklēja Pompeo – Ungārijā un Slovākijā –, viņa apgalvojumi par Krievijas gāzes un naftas, kā arī Ķīnas telekomunikāciju gigantu radītajiem draudiem demokrātijai neatrada īpaši dzirdīgas ausis. Tieši tāpat nesadzirdēti palika vēstījumi, ka ienaidnieks, tēlaini izsakoties, jau stāv pie vārtiem, un šī iemesla dēļ nepieciešams vairāk tērēties aizsardzībai.

Konkurence vai sadarbība? © DIENA (1)

Valdības deklarācijā ir ietverta sadaļa Labākā biznesa vide Baltijas valstīs, un rodas iespaids, ka valdība nolēmusi panākt, lai ārvalstu investori, kuri prāto, kur Baltijā attīstīt savu biznesu, izvēlētos tieši mūsu valsti, nevis Lietuvu vai Igauniju.

Zemākas nodokļa likmes pārtikai priekšrocības © DIENA (5)

Latvijā ik pa laikam uzplaiksnī diskusijas par zemākas pievienotās vērtības nodokļa (PVN) likmes piemērošanu pārtikas produktiem. Sevišķi tad, ja domugraudu krustugunīs tiek iztirzāts jautājums par to, kāda ir pārtikas dārdzība mūsu valstī un cenrāži tiek salīdzināti ar tiem, kas ir citās valstīs.

Vajag vienotu nostāju © DIENA (7)

Vakar Spānijas galvaspilsētā Madridē sākās tiesas prāva pret 12 politiķiem – Katalonijas neatkarības piekritējiem, kuri tiek vainoti dažādos likumpārkāpumos saistībā ar 2017. gada oktobrī šajā Spānijas provincē sarīkoto neatkarības referendumu.

Veikalu prestiža noriets? © DIENA (4)

Nesen Rīgā topošā iepirkšanās centra Akropole pārstāvji uzsvēra, ka "vairums iedzīvotāju labprātāk iepērkas klātienē, nevis tiešsaistē". Savukārt e-komercijas zīmola NuKo.lv pārstāvis Rolands Dzenis pauda, ka "iepirkšanās interneta vidē kļūst arvien populārāka".

Sestdienas mītiņa rituālā nozīme © DIENA (5)

Viss, kas saistīts ar Saskaņas organizēto mītiņu pie Rīgas domes Nila Ušakova atbalstam, ir ļoti nepievilcīgs. Sākot ar aizstāvības puses mēģinājumu kratīšanu Rīgas satiksmē un pie Ušakova kapitalizēt politiski visienesīgākajā un valstiski visbezcerīgākajā sauklī "krievus sit" līdz latviešu mediju un politvērotāju zvaigāšanai par Bolderājas pensionāriem, kuri tālāk par bezmaksas transportu un maizes klaipu neredzot.

Ministri jau strādā? © DIENA (3)

Uzmanību piesaista jaunās valdības ministru pirmās publiskās aktivitātes. Redzams, ka vieni steidz iepazīt, kas notiek pārraudzībā esošajā jomā, otri, šķiet, visu uzmanību velta tam, lai katru dienu būtu pamanīti medijos, trešie tā īsti nav aptvēruši, kas tiem, attiecīgajā statusā esot, jādara.

Attiecību krīze vēršas plašumā © DIENA (9)

Turpina pasliktināties divu apvienotās Eiropas lielāko valstu – Francijas un Itālijas – attiecības, atspoguļojot kopējo tendenci arī Romas un Briseles attiecībās. Par starta šāvienu attiecību krīzei starp Romu un Parīzi kļuva Francijas prezidenta Emanuela Makrona publiski izteiktās pamācības, kā vajadzētu dzīvot un uzvesties pagājušā gada vidū Itālijā pie varas nākušajai populistu un eiroskeptiķu valdībai. Francijas prezidents bija vai nu piemirsis, vai arī ignorēja faktu, ka abu Itālijas valdību veidojošo partiju – Līgas un Piecu zvaigžņu kustības – vēlētāju pārliecinošs vairākums tieši Franciju uzskata par vainīgu bēgļu pieplūduma izraisīšanā Itālijā, tāpat Parīze, līdztekus Berlīnei, daudzu itāļu acīs ir Eiropas birokrātijas simbols.

Kontrolējiet izteikumus! © DIENA (13)

Tiek lēsts, ka ap 60 tūkstošiem iedzīvotāju pavasarī sagaidīs nepatīkamu pārsteigumu – viņi neapzināti kļuvuši par iedzīvotāju ienākuma nodokļa (IIN) «parādniekiem». Iemesls tam ir gauži vienkāršs – pērn īstenotā nodokļu reforma, kad ieviesa nodokļu progresivitāti, kā dēļ kopš 2018. gada IIN likmes (20% vai 23%) un neapliekamā minimuma lielums atkarīgs no katra iedzīvotāja individuālajiem kopējiem ienākumiem. Ja cilvēka ienākumi 2018. gada laikā bijuši mainīgi, var rasties situācija, ka gada laikā nodokļi nav nomaksāti pilnā apmērā, un šogad katram IIN maksātājam šī starpība jāatmaksā valsts budžetā. Šis ir sausais birokrātiskais skaidrojums.

Nevis gadi, bet sasniegumi © DIENA (1)

Līdz ar jaunu cilvēku ienākšanu politikā Latvijā šoziem intensīvi tiek apspriests tas, ka uz politiskās skatuves atrodas dažādas paaudzes. Spilgts piemērs tam ir 13. Saeima, jo, kā vēsta aģentūra LETA, ievēlēto deputātu vidējais vecums ir aptuveni 47 gadi, jaunākajam deputātam ievēlēšanas brīdī bija 26, bet vecākajam – 77 gadi.

Divdabis, ne politiskā organizācija. Pagaidām © DIENA (4)

Viena no 13. Saeimā ievēlētajām partijām jau uz šo brīdi ir pelnījusi būt iekļauta politikas studiju mācību grāmatās. Tā ir KPV LV. Gan ne lielo panākumu dēļ, bet kā savdabīgs piemērs, runājot par daudziem un dažādiem politikas procesa aspektiem.

Dividendes ģenerāļiem © DIENA (10)

Pirms dažām dienām vispirms ASV, bet nedaudz vēlāk arī Krievija paziņoja, ka aptur dalību divpusējā līgumā par vidēja un tuva darbības rādiusa raķešu likvidāciju (INFT). Abas lielvalstis vaino viena otru līguma pārkāpšanā, tomēr drīzāk šķiet, ka tā ir publikai paredzēta izrāde, jo nedz viena, nedz otra puse INFT saglabāšanā nav īsti ieinteresēta.

Ir jānoskaidro patiesība © DIENA (2)

Par to, ka Latvijas tautsaimniecības būtiska problēma ir ēnu ekonomika, un par to, ka biznesa pelēkais sektors jāsamazina, tika spriests jau tad, kad pašreizējais finanšu ministrs Jānis Reirs iepriekšējo reizi vadīja Finanšu ministriju, tātad 2014.–2016. gadā. To, ka, samazinot ēnu ekonomiku, varētu palielināt naudas daudzumu valsts budžetā, vairāki politiķi uzsvēra savā priekšvēlēšanu retorikā pirms 13. Saeimas vēlēšanām.

Ministri steidz paklanīties sponsoriem © DIENA (11)

Pirms izsekošanas jaunapstiprinātās valdības ministru lēmumiem un to saistībām ar labāk vai sliktāk slēptu sponsoru interesēm ir vērts iezīmēt vismaz dažas spilgtākās figūriņas, kas šīs "valsts apgūšanas" interesēs jau izkārtotas jauno/veco valdības locekļu komandās. Tas ļauj noprast šīs valdības tapšanas cenu, ko maksāsim mēs – valsts.

Solījumi ies izsolēs? © DIENA (1)

Diena nupat bija apkopojusi būtiskākos valdību veidojošo partiju priekšvēlēšanu solījumus. Gan par ministriju skaita samazināšanu un koalīcijas sadarbības padomes likvidēšanu, kas jau ir neizpildīts. Gan OIK ātru likvidēšanu, valsts augstskolu apvienošanu, kopdzīves likuma pieņemšanu, administratīvi teritoriālo reformu, nekustamā īpašuma nodokļa atcelšanu vienīgajam mājoklim, medikamentu cenu pazemināšanu, minimālās algas, minimālās pensijas, kā arī ar nodokli neapliekama pensijas līmeņa celšanu, kur risinājumiem vajadzētu kaut kad drīzumā parādīties.

Londonas pēdējais glābšanas riņķis © DIENA (13)

Nupat Lielbritānijas parlamenta apakšpalāta pēc vētrainām debatēm izsniedza jaunas instrukcijas valsts premjerministrei Terēzei Mejai attiecībā uz sarunām par britu izstāšanos no Eiropas Savienības (ES). Ja runājam vienkāršoti, tad jāsaka, ka parlaments neatbalsta tā dēvēto Brexit bez vienošanās, taču arī pašreizējā vienošanās parlamentāriešus neapmierina, un Mejai ir dots uzdevums panākt britiem izdevīgāku izstāšanās līgumu.

Ko nozīmē sakārtot? © DIENA (3)

Deklarācijas ievadā par Krišjāņa Kariņa vadītā Ministru kabineta iecerēto darbību kā viena no galvenajām darba prioritātēm norādīta finanšu sistēmas sakārtošana, kas nedaudz plašāk izklāstīta sadaļā Finanšu tirgus politika jeb, precīzāk, deklarācijas 16. un 17. punktā. Proti, jaunā valdība norāda: "16. Nekavējoties veiksim nepieciešamos pasākumus, lai izpildītu Moneyval ziņojumā ietvertās prasības un stiprinātu Latvijas spējas cīnīties ar noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizāciju un terorisma finansēšanu. 17. Īstenosim tādu finanšu tirgus politiku, kas veicina finanšu sektora konkurētspēju un digitālu attīstību, atbalstot tautsaimniecības izaugsmi. Pilnveidosim kredītiestāžu likvidācijas regulējumu."

Latvijas tēls – "ja runājam par biznesa vidi – ir nekāds. Ja cilvēkiem citās Eiropas valstīs jautā, ar ko viņiem asociējas Latvijas uzņēmējdarbības vide, tad tipisks eiropietis teic, ka Latvijas tēls viņam ne ar ko neasociējas. Mūsu valsts politiķiem jādomā, kā to mainīt." Tā Dienai nesen sacīja uzņēmējs, a/s MADARA Cosmetics valdes loceklis Uldis Iltners. Tagad jaunā valdība savā deklarācijā ir apņēmusies: "Panāksim, ka ir vienots un pozitīvs tēls par Latviju kā vietu eksportējošiem uzņēmumiem."

Pagājušajā nedēļā Vācijas kanclere Angela Merkele un Francijas prezidents Emanuels Makrons Kārļa Lielā kādreizējās impērijas galvaspilsētā Āhenē, kas tiek dēvēta par Eiropas vienotības vēsturisko simbolu, parakstīja jaunu Vācijas un Francijas draudzības līgumu. Šim dokumentam, kas paredz abu valstu sadarbības stiprināšanu un integrācijas paplašināšanu tādās jomās kā ekonomika, aizsardzība un ārlietas, ir kā īstermiņa, tā ilgtermiņa mērķi.

Teorētiski jau var daudz un plaši diskutēt par to, cik no izmaksu viedokļa kļuvusi efektīva vai vēl ir efektivizējama mūsu veselības aprūpes sistēma, kur tajā vēl "iekšējās rezerves", taču brīžos, kad tā skar konkrētu personu vajadzības, jo īpaši spilgti atklājas, cik ļoti visā šajā "efektivizēšanā" un izmaksu mazināšanā ir aizmirsts par to, kura vārdā vispār šī sistēma pastāv – cilvēku.

Jaunās valdības deklarācijā ietverti visai optimistiski vārdi: "Panāksim, lai visi Latvijas darbspējīgie iedzīvotāji ir motivēti strādāt". Turpat tālāk arī lasāms: "Izvērtēsim imigrācijas politiku darbaspēka problēmu risināšanā".

Jāatzīst, līdz ļoti nesenam laikam biju kritiski skeptiska par Valsts drošības dienesta (bijusī Drošības policija) un Ģenerālprokuratūras sadiegto kriminālprocesu pret nu jau deputātu Juri Jurašu (Jaunā konservatīvā partija). Bija iespaids, ka, nespējot vai nevēloties pēc būtības izmeklēt patiesos "miljona eiro kukuļa" stāsta apstākļus un varbūt vēloties pasargāt vēl citas iesaistītās figūras, bijušie kolēģi tiesībsargi Jurašam vēlas inkriminēt valsts noslēpuma formālu izpaušanu tā vietā, lai izmeklētu un pierādītu korupcijas piesegšanu vai varbūt pat korupciju kā tādu.

Mūsu valstī visnotaļ bieži tiek piesaukta nepieciešamība veicināt ārzemēs dzīvojošo Latvijas iedzīvotāju atgriešanos. Nevar nepiekrist, ka šī procesa izdošanās nākotnē būtu izdevīga gan no sociālā, gan ekonomiskā skatupunkta. Tomēr, lai arī cik labas būtu domas par minēto procesu īstenošanu, likumu ietvaros nākas saskarties ar atsevišķām blaknēm, kas vietējos iedzīvotājus nostāda savdabīgā pabērna lomā salīdzinājumā ar ārzemēs dzīvojošajiem.

Ekonomisko problēmu nomocītajā Dienvidamerikas valstī Venecuēlā tās vēsturiskajā 1958. gada revolūcijas gadadienā – 23. janvārī – strauji saasinājās politiskā krīze.

Valdība ir izveidota un, jāsaka, labi, ka tā. Pārāk ieilgusi bija neskaidrība par to, kad tā būs, kuri cilvēki vadīs nozares, īpaši tās, kurās iesāktas un pabeidzamas reformas, pārāk aizkavējusies ir budžeta pieņemšana, ko šoreiz ar lielu nepacietību gaida daudzu jomu no valsts budžeta finansētie, kuriem iepriekš pie varas esošie bija apsolījuši lielākas algas, budžeta projektā iekļaujot attiecīgi lielāku finansējumu.

Laukos uzņēmumus vajag (4)

Patlaban pie varas esošo politiķu iecerēs ir pavīdējusi ideja, ka Latvijā būtiski jāpalielina eksportējošo uzņēmumu skaits. Savukārt uzņēmēju vidē tiek sacīts, ka patiesībā ne vienmēr un ne visur Latvijā jauni biznesa projekti tiek sagaidīti ar sajūsmas saucieniem un aplausiem. Tā, piemēram, par vietējo iedzīvotāju iebildumiem pret vēja enerģijas parka veidošanu Zemgalē nesen Dienai stāstīja SIA Eolus valdes loceklis Gatis Galviņš, norādot, ka viņam ir zināmi vēl vairāki gadījumi, kad vietējo iedzīvotāju protesti pārvilkuši svītru dažādu nozaru uzņēmumu veidošanai lauku apvidos.

Šodien