Dienas komentārs / Diena / Dienas komentārs / Diena

Dienas komentārs

Trūkst sarunu ar sabiedrību © DIENA (11)

Ievērojama daļa – 45% – Latvijas iedzīvotāju cenšas izvairīties no Covid-19 pieminēšanas ikdienā. To atklāj kompānijas Kantar pētījums Covid-19 barometrs, kas tika veidots vasaras beigās.

Rezultāts pretējs gaidītajam © DIENA (5)

Oficiālie Dienvidamerikas valsts Bolīvijas prezidenta vēlēšanu rezultāti liecina, ka tajās pārliecinošu uzvaru guvis pirms gada gāztā eksprezidenta Evo Moralesa viens no tuvākajiem līdzgaitniekiem – bijušais valsts ekonomikas ministrs Luiss Arse. Viņš saņēmis 55,1% balsu, kamēr Moralesa gāšanā iesaistītais eksprezidents Karloss Mesa – tikai 28,8%.

Kariņa neokomunistu valdības patiesā seja © DIENA (35)

Nedēļas sākumā ar klaji komunistiskiem vēstījumiem šokēja labklājības ministre Ramona Petraviča (KPV LV). Ja personas ienākumi nesasniegs minimālās algas apmēru, lai nemaksātu kā no minimālās, cilvēkam būšot jāvēršas sociālajā dienestā, kur tikšot vestas pārrunas ar attiecīgo personu (gluži kā padomju laikos ar tā dēvētajiem liekēžiem). Bet tas vēl nav viss – tādai valsts ieskatā par maz strādājošai personai būšot jāpiedalās pasākumos, konsultācijās, apmācībās, katrs tikšot arī brīdināts, ka gada beigās var veidoties iemaksu parāds, un kādā veidā tiek veikti galīgie aprēķini. Nu, sakiet vēl, ka pie varas atkal nav komunisti!

Ko neprot mūsu valdība © DIENA (7)

Pagājušajā piektdienā Finanšu ministrija izplatīja preses relīzi Finanšu ministrs Jānis Reirs tiekas ar radošo organizāciju pārstāvjiem par izmaiņām autoratlīdzību saņēmējiem. Relīzē bija sacīts: ""Mēs turpinām darbu un diskusijas. Šobrīd strādājam pie papildu kompensējošu pasākumu piedāvājuma nozarei,» norāda finanšu ministrs Jānis Reirs." Tajā pašā dienā aģentūra LETA vēstīja, ka "Francija piešķirs 115 miljonu eiro palīdzībai kultūras sektoram, paziņojusi [Francijas] Kultūras ministrija".

Balansēšana uz sēkļa © DIENA (4)

Kamēr pasaulē aizvien biežāk tiek runāts par tā dēvētās helikopteru naudas projektu īstenošanu, lai ar mājsaimniecībām piešķirtajiem līdzekļiem ekonomiku stutētu uz augoša patēriņa rēķina, Latvijā tiek plānotas un arī akceptētas ieceres, kas iedzīvotāju makus nevis pilda, bet iztukšo.

Infekciozi bīstama politikas maiņa © DIENA (19)

Lēcienveidīgi pieaugot ik dienu atklātajam ar Covid-19 jeb kroņvīrusu inficēto skaitam, veselības ministre Ilze Viņķele (A/P) pēkšņi paziņojusi par pāriešanu uz testēšanu ar ārsta nosūtījumu, kuru cilvēks saņems pie slimības simptomiem.

Mazāk biedēt, vairāk pašiem darīt © DIENA (6)

Valdības lēmums par obligātu masku valkāšanu publiskās telpās, kā arī virkne jaunu ierobežojumu dažādām aktivitātēm diezgan likumsakarīgi pastiprinājusi spriedzi sabiedrībā.

Vietējās, bet valsts nozīmes © DIENA (5)

Nedēļas nogalē Ukrainā gaidāmās pašvaldību jeb teritoriālo kopienu, kā tās tiek dēvētas oficiāli, vēlēšanas var būtiski mainīt jau tāpat ne īpaši stabilo iekšpolitisko situāciju valstī.

Kādas partijas lejupslīde © DIENA (8)

Neprasme adekvāti novērtēt situāciju un nevēlēšanās pielāgoties apstākļiem ir novedusi no veiksmes ceļa gan reiz slavenus uzņēmumus, gan senāk ietekmīgas politiskās partijas. Patlaban izskatās, ka savu reitingu sagraut un vēlētājus zaudēt ir apņēmusies partija Jaunā Vienotība (JV). Runa ir par nodokļu reformu, kas tiek dzīta cauri Saeimai absolūti nepiemērotā – Covid-19 krīzes– brīdī.

Krievijas un Eiropas pāršķirtā lappuse © DIENA (15)

Rezonansi ne vien Krievijā, bet arī aiz tās robežām izraisījusi Fjodora Lukjanova – viena no šīs valsts ietekmīgākajiem ģeopolitikas ekspertiem – publikācija Krievija un Eiropas Savienība (ES) aizvērušas lappusi attiecībās izdevumā Krievija globālajā politikā, kura galvenais redaktors ir Lukjanovs.

Atmiņas ūdeni Viņķelei un Co © DIENA (23)

Lai potenciālajam sarunas biedram un sev aiztaupītu laiku un nervus, pirms jebkuras komunikācijas par pēdējā mēneša notikumiem Latvijā saistībā ar Covid-19 par nepieciešamu uzskatu gan sniegt par sevi pavisam īsas ziņas, gan gūt par sarunas biedru pāris izzinošu atbilžu.

Aiz maskām neredz svarīgo © DIENA (2)

Masu histērija, kas sacelta ap pseidoproblēmu, novēršot uzmanību no būtiskām tēmām. Tādu iespaidu atstāj virtuālais karš, ko masku lietošanas atbalstītāji un pretinieki īsteno sociālajos tīklos, demonstrējot ārkārtīgi intensīvu savstarpējo naidīgumu. Tad, kad ar vārdiem šķiet par maz, gan masku fani, gan noliedzēji sociālajos tīklos ievieto savu fotoportretu attiecīgi ar vai bez maskas, tā izpelnoties gan lišķīgi atbalstošus, gan skarbi nosodošus komentārus un vēl vairāk saasinot konfliktu.

Kopīgā lieta © DIENA (12)

Protams, ļoti nepatīk, ka nu publiskās vietās jāstaigā sejas maskā. Nav grūti to lietot, neesmu starp tiem, kas saka, ka nevarot paelpot cauri auduma aizsegam, bet tomēr kaut kā emocionāli nespēju pieņemt sejas aizklāšanu kā tādu. Jo vairāk, ja nav arī īsti ticības, ka tas tiešām pasargās no Covid-19, – galu galā speciālisti ir teikuši, ka sejas aizklāšana ar vairākreiz lietojamu aizsegu no inficēšanās nepasargā, turklāt arī statistika rāda, ka ne jau tirdzniecības vietās vai transportā cilvēki tiek pie saslimšanai pietiekamās vīrusu devas.

Kādēļ Gobzemam politikā nesanāk © DIENA (35)

Nedēļa, kas pagājusi kopš dažu sevi politikā līdz galam nerealizējušu Saeimas deputātu, pirmkārt jau Alda Gobzema, organizētās protesta akcijas, ir pietiekami ilgs laiks, lai viedoklis par to netiktu pieskaitīts ne atbalstītāju, ne noliedzēju nometnei. Lai gan būtu tikai godīgi notikušo vērtēt kā izgāšanos, tas diez vai ļauj teikt, ka sabiedrībā nav pieprasījuma pēc alternatīva viedokļa.

Pietiks ar nostājas nodemonstrēšanu? © DIENA (12)

Eiropas Savienības (ES) valstu ārlietu ministri šonedēļ vienojās par sankciju noteikšanu sešām Krievijas amatpersonām un vienam zinātniskās pētniecības institūtam par tā dēvēto Navaļnija lietu.

Zina par propagandu, bet... © DIENA (18)

Bez pienācīgas uzmanības palicis Latvijas Raidorganizāciju asociācijas nesenais vēstījums, ka citu valstu mediji pārņem Latvijas informatīvo telpu, ko apliecina mediju lietošanas statistika un reklāmas līdzekļu plūsma. "Pastāv reāli draudi, ka Krievijas mediji Latvijas informatīvajā telpā kļūs vēl ietekmīgāki un kaimiņzemes redaktori turpmāk noteiks mūsu kultūras un sociālās prioritātes, kā arī centīsies graut Latvijas politisko, ekonomisko un sociālo ilgtspēju, stabilitāti, veidojot sabiedrisko domu sev vēlamā virzienā," pausts asociācijas paziņojumā, vēršot uzmanību uz to, ka nepieciešams lielāks valsts atbalsts vietējiem komercmedijiem vietējā satura ražošanai.

Brīva niša jaunai partijai © DIENA (11)

Patlaban galvenais izaicinājums politiķiem, tāpat kā visai sabiedrībai, ir Covid-19 pandēmija, taču daļai iedzīvotāju pandēmijas laiks licis izvērtēt to, cik pareiza vai nepareiza izvēle ir izdarīta iepriekšējās vēlēšanās un kā pie varas esošie politiķi rīkojas Covid-19 krīzes laikā.

Pareizi tas, ko gribas par pareizu uzskatīt? © DIENA (5)

Aizvien biežāk pēdējā laikā gadās sastapties ar piemēriem tam, ka politiķi par pareizu atzīst nevis to, kas balstīts pierādījumos vai ko par pareizu atzinuši vispārēji atzīti eksperti, bet gan to, kas pašiem subjektīvi šķiet pieņemamāks, izdevīgāks, un attiecīgi šo "pareizumu" tad sparīgi tiecas uzspiest visiem citiem, tostarp "ražojot" tam derīgus pierādījumus. Visspilgtāk tā rīkojas ASV prezidents Tramps, taču sekotāju viņa metodei netrūkst arī Latvijā.

Vienošanās tomēr būs? © DIENA (1)

Parādījušās cerības, ka Jaunais stratēģiskā bruņojuma ierobežošanas līgums (New START) starp ASV un Krieviju tomēr tiks pagarināts, bet pēc tam tiks parakstīta jauna vienošanās.

Laiks prasīt kompensācijas? © DIENA (6)

Pandēmijas laikā Veselības ministrijai (VM), protams, nav viegli. Var patikt, var nepatikt politiskais spēks Attīstībai/Par!, var patikt, var nepatikt veselības ministres Ilzes Viņķeles izvēlētais darbības virziens, taču katrs loģiski domājošs cilvēks saprot, ka VM lēmumi pašreizējos apstākļos nevar būt izdevīgi visiem. Turklāt jāņem vērā arī sakāpināti emocionālais fons, kas ir saistīts ar Covid-19, un sabiedrībā pastāvošie pretējie viedokļi – no "Covid-19 ir politiskās elites izdomājums!" līdz "Politiķi neko nedara, lai tautu pasargātu no Covid-19!".

Valdībā – nekompetence un rīvēšanās © DIENA (5)

Kopš Rīgas domes ārkārtas vēlēšanām, bet patiesībā jau senāk, partiju objektīvā politiskā ietekme ir krietni mainījusies salīdzinājumā ar to mandātu skaitu, kas tika iegūts Saeimas vēlēšanās. Bezgalīgi šis disbalanss turpināties nevarēs, un mūžsenais jautājums ''kad kritīs valdība'' vismaz maigākā formā ''kad valdība tiks restartēta'' no klusām aizkulisēm nonāks publiskā apspriešanā.

Vājas profesionalitātes, taču vienlaikus augsta līmeņa demagoģijas paraugdemonstrējumu, šķiet, jau atkal izdevies izspēlēt satiksmes ministram Tālim Linkaitam – šoreiz saistībā ar reģionālo vilcienu iepirkuma plāniem.

Turcijas aktīvā iesaistīšanās militārajā konfliktā Kalnu Karabahā jeb Arcahā Azerbaidžānas pusē uzskatāmi liecina par Ankaras gatavību izmantot jebkuru iespēju savas ģeopolitiskās ietekmes paplašināšanai.

Premjera Kariņa un satiksmes ministra Linkaita vēstījumi, ka krietni liels nodoklis būs jāmaksā, pirmo reizi Latvijā reģistrējot no ārzemēm ievestu lietotu automašīnu, satraukuši ļoti daudzus. Un ne tikai auto pircējus. Jo faktiski tas ir ļoti spilgts piemērs esošās valdības politikai, kas vērsta uz nevienlīdzības vairošanu Latvijas sabiedrībā.

Tajos brīžos, kad tautsaimniecību piemeklē krīze, ierasts krīzes pavadonis ir bezdarbnieku skaita pieaugums. Tā tas bija iepriekšējās – 2008.–2009. gada – krīzes laikā, un tā tas ir patlaban – ar Covid-19 pandēmiju saistītās krīzes laikā.

Vidusāzijas valstī Kirgizstānā pēc svētdien notikušajām valsts parlamenta vēlēšanām prognozējami sākās nemieri, kuru dēļ Kirgizstānas Centrālā vēlēšanu komisija vakar paziņoja par vēlēšanu rezultātu anulēšanu.

Raugoties uz Covid-19 pēdējā laika izplatību, gribot negribot nākas secināt, ka agri vai vēlu valdība atkal pieņems būtiskākus mērus, lai veicinātu sociālo distancēšanos. No sabiedrības veselības viedokļa tas būtu labi, taču sliktāk, ja raugāmies uz tuvākā laika valsts tautsaimniecības attīstības perspektīvām.

Valsts tēls nenoliedzami ir būtisks. Radoša domāšana neapstrīdami ir vērtība, kas palīdz gan vieglos, gan sarežģītos laikos. Tomēr Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras (LIAA) 29. septembra paziņojums, ka "LIAA koordinēs vienotā valsts tēla izstrādi, pozicionējot Latviju kā radošuma lielvalsti", norāda vien uz to, ka valsts sektors sirgs ar atrautību no realitātes ļoti smagā formā, kas jau sāk kļūt bīstama mūsu ekonomikai.

Izbeigtais kriminālprocess, kas tā arī ne pierādīja, ne noņēma aizdomas par bijušās ekonomikas un finanšu ministres Danas Reiznieces-Ozolas iespējamo kukuļņemšanu par uzņēmējam Mārim Martinsonam izdevīgu valsts uzņēmuma Latvenergo valdes locekļu apstiprināšanu, kā arī citas partiju atkarības pazīmes liek domāt, ka, seškārtīgi palielinot partiju finansējumu no valsts budžeta, ir noticis varbūt labi domāts, bet neefektīvs mēģinājums samazināt atkarību no legālajiem ziedojumiem, kamēr īstais ļaunums – pirtīs un citās pažobelēs sarunātie kukuļi, kas garām partiju kasēm ieslīd konkrētās kabatās, – ar miljonu finansējumu no nodokļu maksātāju makiem nav izskaužams.

Saslimstības ar Covid-19 divu nedēļu kumulatīvais rādītājs nupat sasniedzis jaunu augstāko līmeni Latvijā kopš slimības parādīšanās, tomēr reaģējam uz to kaut kā daudz mierīgāk nekā pavasarī. Šoreiz ārkārtas situācija valstī nav izsludināta, sabiedrībā nav jaušama panika. Vai vērojams tāds kā Stokholmas sindroms jeb pierašana pie šīs sērgas, pakļaušanās tai?

Šodien