Dienas komentārs / Diena / Dienas komentārs / Diena

Populisma cena © DIENA

Saistībā ar skandalozu slavu guvušo Ekonomikas ministrijas vadības (faktiski jau ministres) rīkojumu Centrālajai statistikas pārvaldei (CSP) publiskot tos Latvijas uzņēmumus, kuri eksportē uz Krieviju un Baltkrieviju, šķiet, nepamanīta palikusi kāda nianse – uzticēšanās valstij graušana.

Būt domājošai sabiedrībai © DIENA

Tuvojoties jaunā mācību gada sākumam, sabiedrības uzmanības centrā nonāk izglītības joma.

Ģeopolitiskās revolūcijas atlikšana © DIENA

Noslēdzoties piecu vadošo nerietumu valstu apvienības BRICS samitam Dienvidāfrikā, kļuva zināms, ka par organizācijas dalībniecēm jau drīzā nākotnē kļūs vēl vismaz sešas valstis – Argentīna, Etiopija, Ēģipte, Irāna, Saūda Arābija un Apvienotie Arābu Emirāti (AAE). Turklāt, lai saglabātu reģionālo līdzsvaru, apvienības durvis pašlaik paliek atvērtas vēl vienai Āfrikas valstij.

No vārdiem pie darbiem © DIENA

Augšdaugavas, Dobeles, Jelgavas, Tukuma un Madonas novadu pašvaldību vadītāji atklātā vēstulē Valsts prezidentam un valdībai aicina atbildīgo nozaru ministrus nevilcināties ar atbalsta sniegšanu saistībā ar nesen piedzīvotās vētras postījumu likvidēšanu lauksaimniekiem un uzņēmējiem, kas pašlaik atstāti novārtā un ar sekām cīnās pašu spēkiem, ziņo LETA.

Par vērtībām, nevis krekliem © DIENA

Viedokļi, kas izskanēja pēc tam, kad Jaunā Vienotība bija paziņojusi, ka līdzšinējā labklājības ministre Evika Siliņa varētu vadīt nākamo valdību, rada savdabīgu iespaidu.

Daudzpolārās kārtības utopija © DIENA

Sākoties BRICS samitam Dienvidāfrikā, kura dienaskārtības galvenie jautājumi ir par savas, alternatīvas norēķinu sistēmas izveidi, kā arī par apvienības paplašināšanos, ne mazāk svarīgs ir kļuvis jautājums par to, kas īsti ir saprotams ar BRICS dokumentos bieži piesaukto daudzpolāro pasaules kārtību, kuras izveide tiek uzskatīta par nerietumu valstu jeb Globālo dienvidu ilgtermiņa stratēģisko mērķi.

Daudzkāju beņķītis © DIENA

Atminoties nu jau demisionējušās Krišjāņa Kariņa otrās valdības veidošanas pirmsākumus, visātrāk atmiņā nāk galdniecības tēma, kas tika gana daudz piesaukta laikā, kad K. Kariņš saņēma savdabīgu pilnvarojumu no toreizējā Valsts prezidenta Egila Levita vēl bez oficiālas nominācijas premjera amatam sākt sarunas par valdības koalīcijas veidošanu.

Bez lūkošanās uz austrumiem © DIENA

Nesen mūsu sabiedrībā raisījās diskusija par uzņēmumiem, kas produkciju eksportē uz Krieviju un Baltkrieviju.

Sudānas brīdinājuma zvans © DIENA

Aģentūra Reuters, atsaucoties uz ANO sniegto informāciju, vēsta, ka četros mēnešos, kopš Āfrikas valstī Sudānā rit pilsoņu karš, bēgļu gaitās uz ārvalstīm devušies jau vairāk nekā miljons cilvēku. Dokumentā arī teikts, ka karadarbības dēļ Sudānā radušies vērienīga bada draudi.

Vasaras brīvdienas beigušās © DIENA

Savā ziņā no sasaluma punkta ir izkustināta ieilgusī stagnācija gan valdības koalīcijā, gan Rīgas domē. Tas rada cerības, ka beidzot vismaz kaut kādā mērā politiķi varēs pārslēgties no politisko intrigu virpināšanas uz savu tiešo pienākumu veikšanu.

Ko gaida iedzīvotāji? © DIENA

Valdības mūsu valstī mainās bieži, un sabiedrības vairākums apzinās, ka valdības maiņa nenodrošina to, ka visas problēmas paliks pagātnē un brīdī, kad Saeima apstiprinās nākamo valdību, sāksies labāki laiki. Tomēr nav noliedzams, ka valdības lēmumiem ir ietekme gan uz sabiedrības dzīvi, gan uz valsts attīstību.

BRICS paplašināšanās jautājums © DIENA

Tuvojoties 22. augustam, kad Dienvidāfrikā sāksies vienas no divām galvenajām nerietumu valstu organizācijām – BRICS – samits, gaidāmajam pasākumam tiek pievērsts aizvien vairāk ekspertu un plašsaziņas līdzekļu uzmanības.

JV tapa politiski sodīta © DIENA

Krišjāņa Kariņa premjerēšanas beigas ir epohāls piemērs tam, ciktāl var aizspēlēties varas partija, nokožot nesagremojamu politiskās ietekmes kumosu jeb, ja vēlaties, taktiski izcīnot milzu ietekmi, bet vienlaikus nespējot vai nevīžojot izdomāt, kā to stratēģiski izlietot.

Pārmaiņas un problēmas © DIENA

Bijušā Rīgas mēra Mārtiņa Staķa darbība domes vadībā ilga no 2020. gada 2. oktobra līdz šā gada 5. jūlijam.

Pesimistisku bažu piepildīšanās? © DIENA

Tikai pēdējās nedēļas laikā rietumvalstu, un pirmkārt jau ASV, vadošajos liberālās ievirzes plašsaziņas līdzekļos (CNN, The New York Times, The Washington Post u. c.) ir parādījies vairāk nekā desmit plašu publikāciju, kuru autori secina, ka Ukrainas bruņoto spēku pretuzbrukums, par kura sākuma datumu tiek uzskatīts 4. jūnijs, pagaidām nav sasniedzis plānotos mērķus un attaisnojis sākotnējās cerības.

Aizkavējies sašutums © DIENA

Diemžēl pašam sev par skumjām nākas secināt, ka piepildījās prognozes, kuras izteicu brīdī, kad publiski parādījās pirmais projekts tarifu celšanai par elektroenerģijas sadali.

Svarīgākais – uzreiz neticēt © DIENA

Sociālo tīklu popularitāte nenoliedzami ir nesusi daudzus ieguvumus.

Diplomāti un lielgabali © DIENA

Turpina saglabāties spriedze ap Nigēru, kur militārā hunta ir atstādinājusi no amata valsts prezidentu Mohamedu Bazumu, kura atjaunošanu amatā kategoriskā tonī pieprasa Francija un tai draudzīgās reģiona valstu valdības, pēdējām pretējā gadījumā draudot ar iebrukumu Nigērā.

Ko izvēlēsies valsts? © DIENA

Latvijas Darba devēju konfederācija aicina Izglītības un zinātnes ministriju rosināt izmaiņas normatīvajos aktos, kas saistītas ar darba devējam pieejamajiem atvieglojumiem darbinieka augstākās izglītības izdevumu segšanai, kā arī vienlīdzīgiem atvieglojumiem stipendiju izmaksai izglītojamiem, kas paralēli mācībām praktiskās iemaņas apgūst uzņēmumos.

Lai atgrieztos, vajag drošību © DIENA

Partijas Jaunā Vienotība politiķu un dažādu nozaru uzņēmēju nostāja, ka mūsu valstī nepieciešams lielāks strādājošo iedzīvotāju skaits, ir aktualizējusi diasporas latviešu reemigrācijas tēmu, kas laiku pa laikam tiek apspriesta jau aptuveni desmit gadu.

Trešā kandidāta ēna © DIENA

Amerikas Savienotajās Valstīs, kur neoficiāli jau pilnā sparā rit priekšvēlēšanu cīņa pirms 2024. gada novembrī gaidāmajām valsts prezidenta vēlēšanām, kļūst aizvien acīmredzamāk, ka šo vēlēšanu gaitu un rezultātus var radikāli ietekmēt tas, ko darīs (vai gluži pretēji – ko nedarīs) otrs populārākais pretendents uz demokrātu nomināciju Roberts Kenedijs jaunākais.

Daudzu gadu garumā politiķi aizgūtnēm runā par nepieciešamību panākt uzlabojumus veselībā, izglītībā, demogrāfijā, uzņēmējdarbībā, sociālajā jomā, enerģētikā, transportā, drošībā un, jā, arī valsts pārvaldē.

Latvijā tuvākās plānotās vēlēšanas ir gaidāmas 2024. gada 8. jūnijā, kad balsosim par nākamā sasaukuma Eiropas Parlamenta (EP) deputātiem. Jāatgādina, ka patlaban Latviju EP pārstāv astoņi deputāti, bet nākamajā sasaukumā varētu būt deviņi. Kopējais EP deputātu skaits pārsniedz septiņus simtus.

Otrdien Diena publicēja interviju ar militāro analītiķi Mārtiņu Vērdiņu, kurš nesa brīdinošu ziņu – lai kā mūs kušinātu amatpersonas, pie robežas Baltkrievijas pusē ievestie Putina algādži vāgnerieši mūsu valstij rada reālu apdraudējumu, kuru ir teju neiespējami novērst, kur nu vēl prognozēt tā sākumu un formu.

Pagājušajā nedēļā, 26. jūlijā, Rietumāfrikas valstī Nigērā notika militārs apvērsums, kura rezultātā mājas arestā nonāca valsts prezidents Mohameds Bazums, bet varu pārņēma Nacionālā dzimtenes glābšanas komiteja, par kuras vadītāju tika pasludināts Nigēras prezidenta gvardes komandieris Abdurahmans Čiani.

Eiropas Centrālā banka (ECB) pagājušajā nedēļā atkal paaugstināja procentu likmes.

Ziemeļkorejā vairāku dienu vizītē ieradies Krievijas aizsardzības ministrs Sergejs Šoigu, kurš militarizētajā valstī tika sagaidīts ar lielu pompozitāti, tostarp krietnu laiku pavadot kopā ar Phenjanas diktatoru Kimu Čen Unu.

Jautājumā par valsts valodas prasmju eksāmenu Krievijas pilsonību reiz pieņēmušajiem Latvijas iedzīvotājiem ir pārāk daudz manipulāciju, kurās prasītos ieviest skaidrību.

Jēdziens "alkflācija", t. i., alkatības izraisīta inflācija, tiek attiecināts galvenokārt uz pārtikas cenām veikalos.

Jautājums par Stambulas konvencijas ratifikāciju ar premjerministra Krišjāņa Kariņa (JV) vieglu rokas vēzienu visā nopietnībā ir ticis pacelts vienā līmenī ar tādām problēmām kā skolu tīkla samazināšana, obligātās veselības apdrošināšanas ieviešana, valdības bezpalīdzīgā noskatīšanās uz pārtikas cenu kosmisko lidojumu.

Šodien