Dienas komentārs / Diena / Dienas komentārs / Diena

Teherānas izvēle © DIENA

Krievijas izvērstās karadarbības Ukrainā dēļ maz uzmanības pēdējās dienās tika pievērsts notikumam, kas jau ir atstājis un turpinās atstāt ietekmi uz dažāda mēroga ģeopolitiskajiem procesiem, – Irānas prezidenta Ebrāhīma Raisī oficiālajai vizītei Ķīnā, pirmajai pēdējo 20 gadu laikā.

Kādai jāizskatās Krievijas sakāvei © DIENA

Aizvadītā gada laikā, kopš ukraiņu tautu piemeklējusi lielā nelaime, tās aprises Rietumu pasaules apziņā ir evolucionējušas aulekšiem.

Kara gada sniegtā pieredze © DIENA

Piektdien, 24. februārī, apritēs gads kopš Krievijas iebrukuma Ukrainā. Mums Latvijā šis gads ļāvis lepoties ar sabiedrības vairākuma spēju būt vienotam, atbalstot Ukrainu, un ir arī ļāvis ieraudzīt daudzu citu valstu solidarizēšanos ar Ukrainas nāciju.

Lai skolas neražotu aizvainotos © DIENA

Nekādā mērā neapšaubot, ka Saeimas lēmums par pilnīgu pāreju uz mācībām latviešu valodā bijis vienīgais pareizais, kas caur īslaicīgām grūtībām pieliks punktu valstij bīstamajai divvalodības uzturēšanai, nevar neatzīt, ka šīs politikas ieviešana ir neskaidra un rada bažas.

Krievija paaugstina likmes © DIENA

Krievijas prezidents Vladimirs Putins, vakar sakot runu valsts Federālajai sapulcei (Krievijas parlamenta abu palātu deputātiem un valsts augstākajām amatpersonām, kā arī lūgtajiem viesiem), lika saprast, ka Maskava ir gatava kā ilgai karadarbībai Ukrainā, tā ilgstošai ģeopolitiskai konfrontācijai ar Rietumiem.

Amatpersonām īsti netic © DIENA

Latvijas sabiedrības uzticēšanās amatpersonām ir zemā līmenī, un būtiski uzlabojumi nav vērojami.

Ģeopolitiski piemirstās Filipīnas © DIENA

Februāra sākumā Klusā okeāna salu valsti Filipīnas apmeklēja ASV aizsardzības ministrs Loids Ostins, un par šīs vizītes rezultātu kļuva viņa paziņojums par ASV bruņoto spēku piekļuves Filipīnu militārajiem objektiem paplašināšanu. Dažas dienas vēlāk savukārt izskanēja ziņa par sadursmi starp Filipīnu un Ķīnas karakuģiem Dienvidķīnas jūrā, kur abām šīm valstīm ir teritoriālas pretenzijas.

Kučinska pēcvēlēšanu bailes © DIENA

Priekšvēlēšanu kampaņas iedrošināts, tagadējais iekšlietu ministrs Māris Kučinskis (AS) pērn augustā Saeimā nobalsoja par principiāliem grozījumiem Imigrācijas likumā, kas paredz, ka Krievijas pilsoņi, kuri līdz šī gada 1. septembrim nebūs iesnieguši valsts valodas zināšanu apliecinājumu, zaudēs uzturēšanās atļauju Latvijā. Tagad, jau iekšlietu ministra amatā nonācis, Kučinskis ir tā pārbijies no izraidāmo rindas uz Krievijas robežas, ka ir gatavs drīzāk atzīties priekšvēlēšanu prāta aptumsumā nekā nodrošināt paša pieņemtā likuma izpildi.

Lietuvas tālredzīgā izvēle © DIENA

Latvijas dienvidu kaimiņvalsts Lietuva šodien, 16. februārī, svin Valsts atjaunošanas dienu.

Cīņa par Āfrikas labvēlību © DIENA

Divas viena otrai sekojušas Krievijas ārlietu ministra Sergeja Lavrova diplomātiskās turnejas Āfrikas valstīs ir kārtējais atgādinājums par to, kāda cīņa rit starp lielvalstīm par Āfrikas valstu simpātijām un ietekmi šajā kontinentā.

Turpinām izmirt © DIENA

Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) apkopotie dati rāda, ka 2022. gadā piedzima 15 535 bērni, kas ir viszemākais dzimstības rādītājs pēdējo 100 gadu laikā un par 10,8% jeb 1885 jaundzimušajiem mazāk nekā 2021.

Ja nav māju, nebūs cilvēku © DIENA

Bezdarba līmenis janvāra beigās Latvijā, pēc Nodarbinātības valsts aģentūras (NVA) datiem, bija 6,3%.

Ģeopolitika kaimiņu attiecību aizsegā © DIENA

Janvārī Spāniju apmeklēja Francijas delegācija ar valsts prezidentu Emanuelu Makronu priekšgalā, bet par vizītes rezultātu kļuva jaunas starpvalstu jeb Barselonas vienošanās parakstīšana, kuras ietvaros tiek regulēts būtībā viss Parīzes un Madrides attiecību spektrs.

Nepazaudēt savējos © DIENA

Janvārī notikušajā Latvijas Lauksaimniecības kooperatīvu asociācijas piena grupas sēdē izskanēja skarba prognoze, kas liek aizdomāties – cik lielā mērā Latvijas ierēdniecība un politiķi ir gatavi aizstāvēt mūsu valsts uzņēmēju, lauksaimnieku, beigu beigās – katra individuālā cilvēka intereses.

Svešinieku īpatsvars – 4% © DIENA

Tikai 4% Latvijas iedzīvotāju atbalsta Krievijas prezidentu Vladimiru Putinu un Krievijas iebrukumu Ukrainā.

Jauna aukstā kara aerostats © DIENA

Par pēdējo dienu vienu no galvenajiem kā ASV iekšpolitiskajiem, tā starptautiskās politikas notikumiem kļuva Ķīnas aerostata jeb gaisa balona parādīšanās ASV debesīs, pie kam aerostats nesteidzīgi pārlidoja virkni ASV militāro objektu.

Fotovajadzības vispirms © DIENA

Neskatoties uz optimistisko valdības noskaņojumu, salīdzinoši raiti noklausoties finanšu ministra ziņojumu par jaunā valsts budžeta projektu, ko pieņēma faktiski bez garām un plašām debatēm un strīdiem, gana skaidrs, ka šis noteikti nav attīstības budžets. Turklāt pirmšķietami nojaušams, ka virkne patiesi akūtu vajadzību paliks bez nepieciešamā finansējuma un attiecīgi – bez iespējām kvalitatīvi funkcionēt.

Politiskā reklāma un e-vide © DIENA

Eiropas Parlaments (EP) februāra sākumā pieņēma Nostāju par politiskās reklāmas noteikumu priekšlikumu.

Lielo Tuvo Austrumu daudzstūris © DIENA

Vakar Irāna Apvienoto Nāciju Organizācijā (ANO) apsūdzēja Izraēlu 29. janvārī notikušā bezpilota lidaparātu uzbrukumā vienam no valsts militāri rūpnieciskā kompleksa objektiem valsts vidienes pilsētā Isfahānā. Uzbrukumā būtiski postījumi netika nodarīti, taču, tā kā tas notika uzreiz pēc Irānas vidienē piedzīvotās zemestrīces, atsevišķi plašsaziņas līdzekļi pasteidzās paziņot pat par liela mēroga kara sākšanos.

Politiskā rulete © DIENA

Mēģinot vismaz kaut kādā veidā risināt dramatisko situāciju ar nebeidzamajām rindām Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes (PMLP) filiālēs, kurās cilvēki spiesti pavadīt teju pusi dienas, lai noformētu pases vai ID kartes atjaunošanu, PMLP vadība Rīgas filiālēs pagarinājusi darba laiku. Tas nozīmē, ka – lai arī salīdzinoši nedaudz – palielināsies to veiksminieku skaits, kuri varēs tikt pie derīgiem personu apliecinošiem dokumentiem.

Pietrūkst gudras stratēģijas © DIENA

Atkal ir aktualizēta tēma, ka Rīga atpaliek no Tallinas un Viļņas. Igaunijas galvaspilsētā ļoti pamanāmi attīstās kvartāli, kas atrodas jūras piekrastē, netālu no vecpilsētas un vērienīgās pasažieru ostas, un pēdējā laikā šie kvartāli ir ieguvuši patiešām modernu identitāti.

Vispirms Covid-19 pandēmija, bet pēc tam Krievijas iebrukums Ukrainā ir lielā mērā novērsis uzmanību no Eiropas Savienības (ES) stratēģijas Globālie vārti (The Global Gateway), kurai nepelnīti tiek pievērsts ļoti maz vērības.

Korupcija esot sērga, kas mantota no okupācijas laikiem, vakar pēc valdības sēdes pauda premjers Krišjānis Kariņš, piebilstot: "... un to ir jāturpina izskaust tur, kur to atrodam, – korupcijas perēklis ir jāiztīra."

Inflācija šogad mazināsies, taču cenas nebūs tik zemas kā pirms Covid-19 pandēmijas. Šāds secinājums izriet no ekonomikas ekspertu atziņām.

Izskanēja divas ziņas par plāniem, kas īstenošanas gadījumā var atstāt ļoti lielu ietekmi uz globālo ekonomiku un ģeopolitiku.

Kārtējā savdabīgajā atklājumā intervijā LTV ar sabiedrību padalījās premjers un ilggadējs politiķis Krišjānis Kariņš. Proti, viņš tā "visai negaidīti un pēkšņi" nonācis pie secinājuma, ka, nedaudz pārfrāzējot viņa pārdomas, ir jāmeklē risinājumi, kā mazināt birokrātijas un burta kalpu sindromu valsts pārvaldē, lai, īpaši krīzes situācijās, ļautu atbildīgajiem pieņemt operatīvus lēmumus un strauji rīkoties.

Diskusijas, kas aizsākušās par Valsts prezidenta Egila Levita izredzēm tikt ievēlētam uz otro termiņu, mudina plašāk paraudzīties uz to, ko patlaban, XXI gadsimta trešajā desmitgadē, Latvijas sabiedrība gaida no Valsts prezidenta. (Par E. Levita pārvēlēšanas izredzēm vērts izlasīt Agneses Margēvičas interviju ar polittehnologu Danu Titavu 20. janvāra Dienā.)

Pēc tam, kad pagājušajā sestdienā pie Turcijas vēstniecības Stokholmā notika akcija, kuras laikā Dānijas galēji labējās, antiislāmiskās partijas Stingrais kurss līderis Rasmuss Paludans demonstratīvi sadedzināja Korānu, iespēja, ka Zviedrija un arī Somija tuvāko mēnešu laikā oficiāli pievienosies Ziemeļatlantijas aliansei, ir kļuvusi atklāti mazticama.

Daudzkārt dzirdēti stāsti par Austrumu tirgus principiem, proti, ka pārdevēja sākotnēji nosauktā cena noteikti nav "akmenī iecirsta" un tas patiesībā ir sākums azartiskam kaulēšanās procesam, līdz abas darījuma puses nonāk līdz cenai, kas apmierina pircēju un nerada zaudējumus pārdevējam.

Saeimas Pilsonības, migrācijas un sabiedrības saliedētības komisijas sēdē aizvadītajā nedēļā tika spriests par to, ka Krievijas un Baltkrievijas pilsoņiem, kuriem Latvijā ir pastāvīgā uzturēšanās atļauja, līdz šī gada 1. septembrim jāiesniedz Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldē apliecinājums par latviešu valodas prasmi vismaz A2 (sarunvalodas) līmenī.

Šodien