Krievu valoda piecdesmit gadus
Latvijā bija okupācijas valoda,
kurā centās salauzt, pakļaut un
rusificēt, bet pēdējos trīsdesmit
gadus – galvenais simbols un
protesta forma tiem, kuri ir
nemierā ar mūsu valsts neatkarību un nicina
vienīgo valsts valodu – latviešu valodu. Šāds
maksimāli skaidrs un piesātināts ir konteksts
sabiedriskās televīzijas demaršam, uzstājot,
ka Eiropas Parlamenta priekšvēlēšanu
debatēm jānotiek arī krievu valodā.
Pamazām tuvojas mācību gada noslēgums, un, kā jau parasti maijā, aktualizējas temats par to, vai ir vērts doties studēt un kāda ir augstskolas diploma vērtība darba tirgū.
Politiskās diskusijas par iespējamo pievienošanos Ziemeļatlantijas aliansei uzliesmojušas vēl vienā apvienotās Eiropas dalībvalstī – ar savu neitralitāti zināmajā Austrijā.
Aizvakar Saeimas deputāts Jānis Vitenbergs (NA) sociālajā vietnē X dalījās ar savām pārdomām par iemesliem, kādēļ Latvijas mazumtirdzniecības veikalu plauktos ir maz vietējās izcelsmes produktu.
Latvijā 9. maijā tiek svinēta Eiropas diena. 1950. gadā šajā datumā Francijas toreizējais ārlietu
ministrs Robērs Šūmanis nāca
klajā ar deklarāciju par nāciju
sadarbību, ko mūsdienās simbolizē Eiropas Parlaments (EP).
Pēc piecu gadu pārtraukuma vizītē Eiropas valstīs ir ieradies Ķīnas līderis Sji Dziņpiņs, kurš jau paviesojies Francijā (Eiropas Savienības šobrīd vadošajā valstī), bet tagad dodas uz savu ieinteresētību sadarbības ar Pekinu paplašināšanā neslēpjošajām Serbiju un Ungāriju.
Jo tuvāk nāk Eiropas Parlamenta (EP) vēlēšanas, jo vairāk Jaunā Vienotība (JV) uzvedas kā to potenciāla zaudētāja un jo vairāk vēlme testēt pagaidām vēl "vecākā brāļa" izturības robežas no opozīcijas repertuāra pārmetas jau uz Vienotības valdības partneriem.