Latvijas Banka šogad sagaida iekšzemes kopprodukta (IKP) kritumu Latvijā par 0,4% pretstatā iepriekš prognozētajam pieaugumam par 0,6%, aģentūru LETA informēja Latvijas Bankas pārstāvji.
Latvijas iekšzemes kopprodukts (IKP) šogad deviņos mēnešos salīdzināmajās cenās samazinājies par 0,6%, salīdzinot ar 2022.gada attiecīgo periodu, tostarp trešajā ceturksnī, pēc sezonāli un kalendāri nekoriģētajiem datiem, IKP samazinājies par 0,7%, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) dati.
Latvijā šogad trešajā ceturksnī salīdzinājumā ar attiecīgo periodu pirms gada bijis straujāks iekšzemes kopprodukta (IKP) kāpums nekā Eiropas Savienībā (ES) vidēji, liecina otrdien publiskotie ES statistikas pārvaldes Eurostat ātrā novērtējuma dati, kas apkopoti par 23 bloka zemēm.
Par jaunākajiem ekonomikas datiem un biznesa nākotni Guntars Gūte sarunājas ar Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras prezidentu Aigaru Rostovski.
Latvijas iekšzemes kopprodukts (IKP) šogad trešajā ceturksnī, pēc sezonāli un kalendāri nekoriģētajiem ātrā novērtējuma datiem, ir samazinājies par 0,1%, salīdzinot ar 2022.gada attiecīgo periodu, liecina Centrālās statistikas pārvaldes dati.
Latvijas Banka samazinājusi Latvijas iekšzemes kopprodukta (IKP) pieauguma prognozi šim gadam no iepriekš prognozētajiem 1,2% līdz 0,6%, piektdien žurnālistiem pavēstīja Latvijas Bankas pārstāvji.
Latvijas iekšzemes kopprodukts (IKP) šā gada otrajā ceturksnī ir vājinājies, un to vēlreiz apliecina IKP pārrēķins un detalizētais izklāsts pa nozarēm, izlietojuma un ienākumu sastāvdaļām.
NATO kandidātvalsts Zviedrija no nākamā gada plāno palielināt savu aizsardzības budžetu līdz 2% no iekšzemes kopprodukta (IKP), lai izpildītu NATO izvirzīto mērķi valstu aizsardzības izdevumiem.
Latvijas iekšzemes kopprodukts (IKP) šogad pirmajā pusgadā pieaudzis par 0,1%, salīdzinot ar 2022.gada attiecīgo periodu, tostarp otrajā ceturksnī, pēc sezonāli un kalendāri nekoriģētajiem datiem, IKP samazinājies par 0,5% salīdzinājumā ar pagājušā gada attiecīgo periodu, liecina Centrālās statistikas pārvaldes dati.
Kopumā iekšzemes kopprodukta (IKP) rezultāts otrajā ceturksnī liecina, ka saglabājas augsta nenoteiktība par turpmāko izaugsmi, jo zems ekonomikas izaugsmes temps eirozonā un procentu likmju tālāks pieaugums var bremzēt vietējās investīcijas un ārējo pieprasījumu, aģentūrai LETA pavēstīja Finanšu ministrijas (FM) pārstāvji.