Latvijas iekšzemes kopprodukts (IKP) šogad trešajā ceturksnī, pēc sezonāli un kalendāri nekoriģētajiem ātrā novērtējuma datiem, pieaudzis par 4,8%, salīdzinot ar 2020.gada attiecīgo periodu, liecina Centrālās statistikas pārvaldes dati.
Latvijas Banka līdz 5,4% palielinājusi šī gada iekšzemes kopprodukta (IKP) prognozi, uzsverot, ka Latvijas izaugsme ekonomikā patlaban ir strauja, izriet no Valsts prezidenta Egila Levita tikšanās ar Latvijas Bankas prezidentu Mārtiņu Kazāku.
Latvijas maksājumu bilances kārtējo maksājumu konta deficīts šogad pirmajā pusgadā bija 652 miljonu eiro apmērā, kas ir 4,4% no iekšzemes kopprodukta (IKP), liecina Latvijas Bankas publiskotā informācija. Tostarp šogad otrajā ceturksnī kārtējo maksājumu konta deficīts bija 521 miljons eiro, kas ir 6,5% no IKP.
Latvijas iekšzemes kopprodukts (IKP) šogad pirmajā pusgadā pieaudzis par 5,1%, salīdzinot ar 2020.gada attiecīgo periodu, tostarp otrajā ceturksnī pieaugums ekonomikā bijis straujāks, nekā sākotnēji lēsts - pēc sezonāli un kalendāri nekoriģētajiem datiem, IKP audzis par 11,1%, liecina Centrālās statistikas pārvaldes dati.
Latvijas iekšzemes kopprodukts (IKP) šogad otrajā ceturksnī, pēc sezonāli un kalendāri nekoriģētajiem ātrā novērtējuma datiem, pieaudzis par 10,3%, salīdzinot ar 2020.gada attiecīgo periodu, liecina Centrālās statistikas pārvaldes dati.
Latvijas iekšzemes kopprodukts (IKP) šogad pirmajā ceturksnī salīdzināmajās cenās, pēc sezonāli un kalendāri nekoriģētajiem datiem, samazinājies par 1,3%, salīdzinot ar 2020.gada attiecīgo periodu, aģentūrai LETA pavēstīja Centrālajā statistikas pārvaldē.
Covid-19 straujā izplatība veicina aizvien lielāku nenoteiktību attiecībā uz ekonomikas atveseļošanās iespējām gan pasaulē, gan tepat, Latvijā. Ja runājam par pēdējo, tad vēl aizejošajā gadā, proti, šomēnes, Latvijas Banka (LB) ir nākusi klajā ar pārskatītām ekonomikas attīstības prognozēm, kuras kopumā zīmē nedaudz pesimistiskāku ainu nekā iepriekš. Tomēr labā ziņa pirms Jaunā gada ir tāda, ka centrālās bankas prognozes neliecina par jauna krīzes viļņa sākšanos, bet gan par to, ka daļa no atveseļošanās, ko iepriekš varējām gaidīt nākamajā gadā, ir atlikta uz 2022. gadu. Tiesa gan, uzreiz jāteic, ka ne visi šo atveseļošanos sajutīs savā maciņā.
Latvijas iekšzemes kopprodukts (IKP) šogad deviņos mēnešos salīdzināmajās cenās, pēc sezonāli un kalendāri nekoriģētajiem datiem, samazinājies par 4,3%, salīdzinot ar 2019.gada attiecīgo periodu, aģentūrai LETA pavēstīja Centrālajā statistikas pārvaldē.
Nākamajā gadā valsts budžeta deficīts plānots 1,18 miljardi eiro jeb 3,9% apmērā no iekšzemes kopprodukta (IKP), izriet no izskatīšanai Ministru kabinetā iesniegtā Finanšu ministrijas (FM) ziņojuma par priekšlikumiem valsts budžeta ieņēmumiem un izdevumiem 2021.gadam un ietvaram 2021.-2023.gadam.
Gada otrais ceturksnis Latvijas tautsaimniecībai bija dramatiskākais kopš iepriekšējās finanšu krīzes. Saskaņā ar Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) ātro novērtējumu Latvijas iekšzemes kopprodukts (IKP) gada otrajā ceturksnī salīdzinājumā ar atbilstošu laika periodu pērn ir krities par 9,8%.
Latvijas iekšzemes kopprodukts (IKP) šogad pirmajā ceturksnī salīdzināmajās cenās, pēc sezonāli un kalendāri neizlīdzinātajiem datiem, samazinājies par 1,5%, salīdzinot ar 2019.gada attiecīgo periodu, aģentūrai LETA pavēstīja Centrālajā statistikas pārvaldē.
Šī gada 1. ceturksnī Latvijas IKP samazinājās par 2,9% salīdzinājumā ar pērnā gada beigām, bet gada griezumā saruka par 1,4%. Sākotnējā krīzes ietekme vairāk skāra pakalpojumu nozares, kurās pievienotā vērtība samazinājās par 2,6%, kamēr ražošanā tā joprojām bija par 3,0% lielāka nekā pirms gada. Tas ļoti labi atbilst priekšstatam, ko veido ziņas no uzņēmumiem. Rūpnieki martā vēl vēstīja par samērā labvēlīgu situāciju, tiem turpinot izpildīt iepriekš saņemtos pasūtījumus. Turpretim pakalpojumu nozares krīzi izjuta jau pirms jebkādu ierobežojumu ieviešanas, mainoties cilvēku uzvedībai.