Jau vairākus gadus nav skaidrības, vai un kad varētu stāties spēkā regulējums par valsts nozīmes interešu centriem. Tas pats sakāms par privāto izglītības iestāžu finansēšanu – bija paredzēts, ka pašvaldībām no nākamā gada 1. septembra būs pienākums piešķirt līdzekļus šo iestāžu uzturēšanas izdevumiem, ja tās ir sabiedriskā labuma organizācijas vai sociālie uzņēmumi.
Igaunija jau pirms vairākiem gadiem ir pārgājusi uz bezmaksas augstāko izglītību (AI) valsts valodā, un arī Lietuva plāno tuvākajā laikā to ieviest, turpretim Latvija velkas astē un ir gana tālu no šāda soļa. Viens no iemesliem – AI finansējums nav pietiekams jau daudzus gadus, un tas ir arī mazākais Baltijas valstīs.
Jūrmalas Alternatīvo skolu (JAS) no nākamā mācību gada plānots apvienot ar Jūrmalas pilsētas Lielupes pamatskolu, izveidojot no abām Jūrmalas Aspazijas pamatskolu. Jaunās izglītības iestādes mājvieta būs pašreizējās Lielupes skolas telpās, pirms tam tās par aptuveni 11 miljoniem eiro rekonstruējot.
Bērnu skaitam klasē nav izšķirošas nozīmes, izšķiroša nozīme ir skolotāja profesionalitātei – intervijā žurnālistam Romānam Meļņikam saka Iespējamās misijas direktors Kārlis Kravis.
Darba tirgum mainoties straujāk nekā akadēmiskajai videi, politiskā līmenī norisinās diskusijas par nepieciešamām pārmaiņām izglītības saturā. Pagaidām darba devējiem bieži nākas plātīt rokas, redzot, ka trūkst prasmīgu darbinieku. Lai risinātu darbinieku trūkuma problēmu, uzņēmumi paši sākuši apmācīt darbiniekus. Vai tā varētu kļūt par jaunu normu?
It īpaši saasināti izglītības iestāžu darbinieku trūkumu izjūt Rīgā – trūkst vairāk nekā 80 dažādu mācību priekšmetu skolotāju, kā arī 46 pirmskolas pedagogu un 97 tehnisko darbinieku, liecina Rīgas domes Izglītības, kultūras un sporta departamenta mājaslapā ievietotais vakanču saraksts.
Atšķirībā no citiem gadiem Zinību diena Latvijas izglītības iestādēs notiks pēc dažādiem scenārijiem, arī turpmākais mācību process daudzviet nebūs tāds, kāds tas bija pirms Covid-19 pandēmijas. Patlaban tiek plānots, ka visās Latvijas skolās pirmajām sešām klasēm mācības notiks tikai klātienē, taču pārējos vecuma posmos daudzviet paredzēts kombinēts modelis, atvēlot vietu gan stundām klasē, gan attālināti.
Par to, ka Latvijā vienlaikus gan ir tūkstošiem bezdarbnieku, gan trūkst informācijas tehnoloģiju (IT), kā arī vēl vairāku citu jomu speciālistu, tiek runāts jau gadiem. Tomēr sistemātiski un efektīvi risinājumi, kas situāciju radikāli uzlabotu, pagaidām nav atrasti.
Patlaban Latvijā ir 30 valsts ģimnāziju, kurās mācās vairāk nekā 15% no visas skolēnu saimes. 1. septembrī šim pulkam pievienosies Limbažu novada ģimnāzija un Rīgas Klasiskā ģimnāzija. Savukārt Gulbenes Valsts ģimnāzija to zaudēs, jo reorganizācijas procesā tikusi apvienota ar Gulbenes 2. vidusskolu.
Rīgā tiks paaugstināts minimālais skolēnu skaits valsts ģimnāzijas statusa iegūšanai, savukārt citās pilsētās un novados, ņemot vērā demogrāfisko faktoru ietekmi, to samazinās, paredz valdības atbalstītie Ministru kabineta noteikumi Kritēriji un kārtība, kādā tiek piešķirts un anulēts valsts ģimnāzijas statuss.
No nākamā studiju gada doktorantūrā studējošajiem būs iespēja saņemt atalgojumu – vismaz 1000 eiro mēnesī pirms nodokļu nomaksas, un to līdz 2023. gada beigām finansēs ar Eiropas Savienības (ES) struktūrfondu atbalstu.