Nedēļas vidū oficiālā vizītē Krievijā ieradās Brazīlijas prezidents Žairs Bolsonaru. Uz Maskavu Bolsonaru devās, neraugoties uz ASV uzstājīgiem aicinājumiem atteikties no šī brauciena, kas gana uzskatāmi liecina par Vašingtonas aizvien pieaugošajām problēmām Latīņamerikā, kuru ASV ir pieņemts uzskatīt par savu ģeopolitisko "iekšpagalmu".
Gana daudz iemeslu uzskatīt, ka
Ukrainas krīzes asākais punkts
varētu būt pārvarēts, tomēr arī
kāds ilgtermiņa krīzes risinājums joprojām nav saskatāms.
Viens no būtiskiem pozitīviem ir signāliem ir fakts, ka noslēgumam
tuvojas Baltkrievijas un Krievijas kopīgās
militārās mācības Baltkrievijā, kuras virknē
rietumvalstu tika uzskatītas par aizsegu
iespējamajam iebrukumam Ukrainā.
Vairāku rietumvalstu izsludinātais Pekinas ziemas olimpisko spēļu diplomātiskais boikots
neietekmē spēļu norisi, taču rada politiskus draudus turpmāko spēļu mierīgai aizvadīšanai.
Tāpat tas ir iemesls atcerēties, kā politiskās kaislības ietekmējušas iepriekšējo olimpiāžu
norisi, tajā skaitā daudzu valstu sportistu iespējas piedalīties tajās.
Kanādā nerimstas protesta akcijas, kas sākās 23. janvārī kā kravas automašīnu šoferu tālbraucēju akcija pret premjerministra Džastina Trudo valdības lēmumu obligāto vakcināciju pret Covid-19 attiecināt arī uz kravas automašīnu vadītājiem, kas veic pārrobežu pārvadājumus starp Kanādu un ASV. Šobrīd protesti ir pārauguši jau krietni vērienīgākos nemieros, kuru dalībnieki prasa virknes ar Covid-19 saistīto ierobežojumu atcelšanu, kā arī Trudo atkāpšanos vai vismaz ievērojamas izmaiņas valdības sastāvā.
Nedēļas sākumā tika aizvadītas divas visaugstākā līmeņa politiķu tikšanās, kuras, visticamāk, atstās būtisku ietekmi uz ģeopolitiskās spriedzes Eiropā samazināšanos vai tālāku eskalāciju. Vācijas jaunais kanclers Olafs Šolcs Vašingtonā tikās ar ASV prezidentu Džo Baidenu, bet Francijas prezidents Emanuels Makrons Maskavā – ar savu Krievijas kolēģi Vladimiru Putinu.
Šobrīd visas pasaules uzmanības centrā nonākusi Ukraina. Rietumvalstis ar ASV priekšgalā brīdina, ka kuru katru brīdi gaidāms Krievijas bruņoto spēku iebrukums šajā valstī. Maskava to kategoriski noliedz, bet patiesība, visticamāk, atrodas kaut kur pa vidu starp abiem šiem apgalvojumiem.
Ķīnā izveidotais, globālā
mērogā populārais sociālais
tīkls TikTok pagājušajā gadā
vairāk nekā trīskāršojis sava
zīmola vērtību. Būtiskas pārmaiņas – gan kāpumus, gan
kritumus – piedzīvojusi arī
dažādu citu zīmolu vērtība.
Pirms šodien Pekinā paredzētās
ziemas olimpisko spēļu atklāšanas ceremonijas Ķīnā ir ieplānota
arī tās līdera Sji Dzjiņpina un
Krievijas prezidenta Vladimira
Putina tikšanās. Tiek gaidīts, ka
abu lielvaru līderi nāks klajā ar kopīgu
starptautiskās situācijas redzējumu, kā arī
parakstīs vairākus divpusējās sadarbības
līgumus.
Vācijas izdevums Der Spiegel vēsta, ka Vācijas vēstniece ASV Emilija Hābere nosūtījusi valsts Ārlietu ministrijai konfidenciālu vēstuli, kas sākas ar vārdiem "Berlīne, mums ir problēma" un kurā vēstīts, ka Savienotās Valstis Vācijas pozīcijas Ukrainas krīzes jautājumā dēļ sāk uzskatīt Berlīni par "neuzticamu partneri".
Reaģējot uz kontinenta lielāko daļu pārņēmušo enerģētisko krīzi
– nesamērīgi augstajām energoresursu un elektrības cenām –,
Eiropas valstis cenšas atbalstīt savus iedzīvotājus un pirmām
kārtām jau to trūcīgāko daļu. Risinājumi ir visdažādākie: no
konkrētiem pabalstiem atsevišķām iedzīvotāju grupām līdz nodokļu
atvieglojumiem un tarifu griestiem.
Trešdien ASV un Ziemeļatlantijas alianse iesniedza Krievijai rakstiskas atbildes uz tās pagājušajā gada decembrī izvirzītajām prasībām starptautiskās drošības jomā.
Pagājušajā nedēļā Lielbritānijas Ģeostratēģijas padomes (Council on Geostrategy) sociālajos tīklos parādījās paziņojums, ka karalistes ārlietu ministre Liza Trasa apsver iespējas trejsavienības jeb ass Lielbritānija – Polija – Ukraina izveidei. Nedaudz vēlāk, viesojoties Austrālijā, šo paziņojumu apstiprināja arī ministre, tiesa, neiedziļinoties ieceres niansēs.
Lielbritānijas karalienes Elizabetes II dēla Endrū izstumšana no britu karaliskās ģimenes,
cenšoties mazināt ar princi saistītā seksa skandāla sekas, liek atcerēties, ka arī karaliskas
izcelsmes personas ne tuvu nav bezgrēcīgas. Tās bijušas iesaistītas arī atklāti kriminālos
nodarījumos, visbiežāk gan saņemot par tiem gluži simboliskus sodus.
Vakar apritēja tieši gads, kopš 46. ASV prezidenta amatā oficiāli stājās demokrātu pārstāvis Džo Baidens, un šis gads uzskatāmi liecina, ka vairākums ar Baidena prezidentūru saistīto cerību nav piepildījies.
Iepriekšējās nedēļas beigās Serbijā notika referendums par izmaiņām valsts konstitūcijas punktos, kuri attiecas uz valsts tiesu sistēmu. Šīs izmaiņas tiek uzskatītas par nepieciešamu priekšnoteikumu Serbijas potenciālajai dalībai Eiropas Savienībā (ES).
Nozīmīgākajā no bijušās PSRS Centrālāzijas valstīm vispirms miermīlīgu protestu, bet pēc tam jau asiņainu nemieru aizsegā varu zaudēja valsts ilggadējā līdera Nursultana Nazarbajeva klans un savas ģeopolitiskās pozīcijas ievērojami nostiprinājusi Krievija. Kā un kādēļ tas kļuva iespējams?
Valsts, kurā ASV un Krievijas, kā
arī Ziemeļatlantijas alianses
un Krievijas sarunas par
stratēģisko drošību piesaistīja
vislielāko uzmanību, nešaubīgi bija Ukraina, kuras ģeopolitiskā nākotne bija un turpinās būt viena no
šo sarunu galvenajām tēmām.
Pirmdien Ženēvā noslēdzās ASV un Krievijas sarunu par stratēģisko drošību pirmais raunds, kura galvenais iznākums ir, ka sarunas (vai šajā gadījumā drīzāk jau diskusija) nebeidzās, tā arī īsti nesākušās. Vienlaikus atbildi uz jautājumu, vai starp abām lielvarām ir iespējamas arī kādas spriedzi mazinošas vienošanās, sarunas nesniedza.
Par antivakseriem iedēvētie vakcinēšanās pret Covid-19 pretinieki parasti tiek pozicionēti kā dažādu sazvērestības teoriju piekritēji un mazizglītoti ļautiņi, kuri pretnostata sevi sabiedrībai, atsakoties izpildīt pienākumu pret to un pakļaujot nāvējošam riskam ne tikai sevi, bet arī savus tuviniekus un visus apkārtējos. Tomēr pilnīgas kopainas par to, kādēļ cilvēki atsakās no vakcīnām, joprojām nav,
Pasaules uzmanības centrā ir nonākusi šķietami mierīgā Kazahstāna, kur joprojām nav rimušies protesti, kas sākās uzreiz pēc gadu mijas Manghistau apgabala Žanaozenas pilsētā, kuras iedzīvotāji pauda neapmierinātību ar sašķidrinātās gāzes, kas plaši tiek izmantota kā autodegviela, cenu dubultošanos.
Krievijas un ASV gaidāmās sarunas par stratēģiskās drošības jautājumiem ir raisījušas zināmu paniku apvienotās Eiropas augstākajos varas ešelonos, tostarp Eiropas Savienības (ES) augstais pārstāvis ārlietās Žuzeps Borels vairākkārt uzsvēris, ka jebkādas diskusijas par Eiropas drošību nevar notikt bez ES līdzdalības.
Nupat apritēja 30. gadadiena, kopš oficiāli beidza pastāvēt viena no divām aukstā kara perioda superlielvarām – PSRS. Padomju impērijas krahs radīja arī iespaidīga mēroga ģeopolitiskās turbulences, kuras jūtamas vēl šodien, tostarp arī tāpēc, ka neatrisināta palikusi ne viena vien PSRS sabrukuma radītā problēma.
Covid-19 pandēmija, kas aizvadītajā gadā turpināja atrasties visas pasaules uzmanības centrā, ir savā ziņā aizēnojusi uzreiz vairākus citus notikumus, kuru nozīmīgums un sekas ilgtermiņā gandrīz nešaubīgi pārsniegs pandēmijas sekas.
Gada nogalē kārtējo reizi tika papildināts ASV noteikto sankciju pret citām valstīm saraksts – atsaucoties uz Ķīnas īstenotajām represijām pret uiguru minoritāti, ASV prezidents Džo Baidens parakstīja likumu, kas aizliedz gandrīz jebkādu importu no Ķīnas Siņdzjanas Uiguru autonomā rajona. Paralēli plašsaziņas līdzekļos tiek plaši apspriestas arī iespējamas jaunas sankcijas pret Krieviju draudu Ukrainai dēļ.
Lietuvas ārpolitiskā kursa pārmaiņu dēļ dramatiski pasliktinājušās Viļņas un
Pekinas attiecības, bet vēl Lietuvai draud arī domstarpību padziļināšanās ar
Krieviju. Kur meklējami konfliktu cēloņi, un kādi ir iespējamie nākotnes scenāriji?
Pagājušās nedēļas vidū Krievija nodeva ASV savus priekšlikumus, kādiem Maskavas redzējumā ir jāizskatās līgumiem par drošības garantijām starp Krieviju un ASV, kā arī starp Krieviju un Ziemeļatlantijas aliansi.
Londonas Augstās tiesas pieņemtais lēmums atļaut interneta vietnes WikiLeaks dibinātāja, šobrīd Lielbritānijā apcietinājumā esošā Džūljena Asānža, izdošanu ASV atkal licis uzvirmot kaislībām par to, kas tad īsti ir Asānžs – mūsdienu dons Kihots, kas iesaistījies cīņā ar ASV vējdzirnavām, vai politiski motivēts kibernoziedznieks, kurš jāsauc taisnās un bargās ASV tiesas priekšā?