SIPA/Scanpix

Februārī Pekinā Ķīnas līdera Sji Dziņpiņa un Krievijas līdera Vladimira Putina klātbūtnē tika parakstīta vienošanās starp Krievijas gāzes kompāniju "Gazprom" un Ķīnas valsts uzņēmumu "China National Petroleum Corp." (CNPC) par Krievijas gāzes piegādēm Ķīnai no Tālajiem Austrumiem. Jāatgādina, ka jau 2014. gadā Gazprom noslēdza ar CNPC 30 gadu līgumu par piegādēm pa gāzes vadu "Sibrījas spēks"

Krievijas gāze dodas uz Ķīnas tirgu

Šā gada laikā pieprasījums pēc gāzes Ķīnā var kāpt un sasniegt 395 miljardus kubikmetru. Pieaug arī gāzes imports.

Līdz šīs desmitgades beigām Ķīna var kļūt par tikpat apjomīgu Krievijas gāzes tirgu kā Eiropas Savienība.

Vēl desmit miljardi kubikmetru eksportam

Šā gada 4. februārī Pekinā, gandrīz vienlaikus ar Ķīnas galvaspilsētā notiekošo Ziemas olimpisko spēļu atklāšanas ceremoniju, Ķīnas līdera Sji Dziņpiņa un Krievijas līdera Vladimira Putina klātbūtnē tika parakstīta vienošanās starp Krievijas gāzes kompāniju Gazprom un Ķīnas valsts uzņēmumu China National Petroleum Corp. (CNPC) par Krievijas gāzes piegādēm Ķīnai no Tālajiem Austrumiem desmit miljardu kubikmetru apmērā gadā kopumā 25 gadu garumā. Nedz viena, nedz otra puse neizpauž nekādas līguma detaļas, piemēram, informāciju par atradnēm, no kurām nāks gāze, līguma stāšanās spēkā termiņu, gāzes cenas aprēķināšanas formulas un citas nianses, tomēr Krievijas laikraksts Kommersant vēsta, ka šāda slepenība skaidrojama ar to, ka Krievijas gāzi Ķīnai paredzēts piegādāt no Dienvidkirinas gāzes atradnēm Sahalīnas salas šelfā, bet šīs atradnes ir pakļautas Amerikas Savienoto Valstu (ASV) sektorālajām sankcijām.

Visu rakstu lasiet avīzes Diena piektdienas, 18. februāra, numurā! Ja vēlaties laikraksta saturu turpmāk lasīt drukātā formātā, to iespējams abonēt ŠEIT!