Par nodokļu izmaiņām, VID
vadītāja konkursu un papildu
nodokli ar Krieviju strādājošajiem uzņēmumiem Guntars
Gūte sarunājas ar nodokļu ekspertu, zvērinātu advokātu,
juridiskā biroja Sorainen
partneri Jāni Taukaču.
Neskatoties uz to, ka pat valdību
nomaiņa neiekavēja nākamā
gada valsts budžeta pieņemšanu, tas, kādā virzienā un
ātrumā nākamgad piedzīvosim
valsts tautsaimniecības attīstību vai stagnāciju, pagaidām ir diezgan miglā
tīts. Iemesls tam nav tikai Latvijas politiķu un
ierēdniecības, teiksim nu pavisam godīgi,
mazspēja skaidri definēt reālus mērķus un
attiecīgi arī īstenot procesus, lai mērķus
sasniegtu.
Par nākamā gada budžeta prioritātēm, tostarp sociālajā jomā un ekonomikā, kā arī par to, kā uzlabot demogrāfisko situāciju, Guntars Gūte sarunājas ar Finanšu ministrijas parlamentāro sekretāri Karinu Ploku.
Par izglītības finansējumu, skolotāja lomu bērnu un jauniešu
izglītības un personīgās attīstības sekmēšanā, kā arī par
sporta jomas nākotni Guntars
Gūte sarunājas ar izglītības un
zinātnes ministri Andu Čakšu.
Par aizejošā gada kāpumiem un kritumiem un nākotnes attīstības scenārijiem Guntars Gūte sarunājas ar
Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras prezidentu Aigaru Rostovski.
Starptautiskās Olimpiskās komitejas (SOK) lēmums atļaut nākamgad Parīzē plānotajās olimpiskajās spēlēs neitrālā statusā piedalīties Krievijas un Baltkrievijas sportistiem ir kārtējais pārbaudījums gan demokrātijas principiem, gan arī pasaules lielvaru principu robežām, proti, cik tālu demokrātiskā pasaule ir gatava mainīt – kā tagad moderni teikt – novilktās sarkanās līnijas.
Par ekonomikas attīstību, enerģētiku, augstās inflācijas iemesliem, kā arī medikamentu pieejamību ietekmējošajiem faktoriem Guntars Gūte sarunājas ar LU Biznesa, vadības un ekonomikas fakultātes dekānu Gundaru Bērziņu
Par vīriešu attieksmi pret savu veselību un to, cik būtiska ir savlaicīga profilakse, Guntars Gūte sarunājas ar Latvijā un Vācijā sertificētu urologu Pēteri Bierandu.
Pēdējo nedēļu laikā aktualizējušās diskusijas par valdības plāniem nākamā gada budžeta, tostarp iekasēt plānoto nodokļu apjoma, kontekstā. Šajā gadījumā runa ir par PVN likmes apjoma noteikšanu Latvijai raksturīgajiem svaigajiem augļiem un dārzeņiem.
Par nepietiekamo konkurenci banku sektorā un mūsu ekonomikas attīstības sekmēšanu Guntars Gūte sarunājas ar Saeimas Budžeta un finanšu komisijas vadītāju Jāni Reiru.
Par pēdējos gados piedzīvotajiem izaicinājumiem nekustamā īpašuma tirgū un nākotnes
tendencēm Guntars Gūte sarunājas ar SIA YIT LATVIJA
valdes locekli Andri Božē.
Par koalīcijas partneru savstarpējām attiecībām, valdības mūža ilgumu, kā arī ekonomikas stagnācijas iemesliem Guntars Gūte sarunājas ar politologu Jāni Ikstenu.
Par Stambulas konvencijas ratifikācijas gaitu un sagaidāmo šīs valdības salīdzinoši drīzo galu Guntars Gūte
sarunājas ar politisko procesu vērotāju Danu Titavu.
Centrālā vēlēšanu komisija (CVK)
vakar informēja, ka saņēmusi
kopumā septiņus (!) iesniegumus no septiņām politiskām
organizācijām ar ierosinājumu
rīkot parakstu vākšanu par
iespēju rīkot referendumu par 14. Saeimas
atlaišanu.
Par Progresīvo pēdējā laika retoriku un attieksmi pret ģeopolitiskajiem notikumiem, partiju reitingiem, kā arī valdības darba kvalitāti Guntars Gūte sarunājas ar politologu Filipu Rajevski.
Centrālās statistikas pārvaldes jaunākie dati par uzņēmēju noskaņojumu aizvien rāda ne īpaši iepriecinošu ainu par Latvijas uzņēmējdarbības un visas tautsaimniecības nākotnes perspektīvām.
Par jaunākajiem ekonomikas datiem un biznesa nākotni Guntars Gūte sarunājas ar Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras prezidentu Aigaru Rostovski.
Vakar Saeima otrajā lasījumā atbalstīja grozījumus Valsts pārvaldes iekārtas likumā, kas ļaus valstij nelojālus darbiniekus atbrīvot no darba, ja nebūs ievērots lojalitātes Latvijas valstij un Satversmei pienākums.
Par to, kādas sekas ekonomikai radīs politiķu iecerētie atbalsta pasākumi mājokļu kredītņēmējiem, Guntaram Gūtem skaidro uzņēmējs, investīciju baņķieris Ģirts Rungainis.
Sākot no Covid-19 pandēmijas krīzes
līdz pat šogad piedzīvotās milzu
inflācijas, elektroenerģijas sadales
sistēmas tarifu un kredītprocentu
likmju straujajam lēcienam, nevar
nepamanīt būtisku šo krīžu negatīvo blakni – kvalitatīvas komunikācijas iztrūkumu starp valsts pārvaldi un sabiedrību.
Savdabīgi atkal un atkal konstatēt, ka politiķu rūpes par valsti un sabiedrību, kā arī aizrautīga pie varas esošo kolēģu un vienlaikus konkurentu kritizēšana visvairāk izpaužas brīžos, kad politiķi nonāk opozīcijā valdošajai koalīcijai, bet vēl jo vairāk tad, kad kārtējās vēlēšanās konkrēts politiskais spēks vispār saņem no vēlētājiem kārtīgu spērienu pa pēcpusi un paliek ārpus spēles laukuma.
Par iecerētajiem darbiem veselības nozares krīzes mazināšanā, daudzo ilgstoši zināmo
problēmu cēloņiem un to risinājumiem Guntars Gūte sarunājas ar veselības ministru
Hosamu Abu Meri.
Nenoliedzami disciplinēta un godīga nodokļu samaksa valsts budžetā ir katra kārtīga pilsoņa (un dažreiz arī nepilsoņa) svēts pienākums, tādējādi sniedzot arī savu pienesumu valsts kopējā kasē, no kuras tad jau tālāk paredzēts finansēt izglītību, zinātni, aizsardzību, drošību, veselību un citas sabiedrībai būtiskas lietas. Ak jā, neaizmirsīsim, ka no šīs nodokļu maksātāju naudas ik mēnesi tiek finansētas arī ierēdniecība un birokrātija, starp kurām nereti varētu pat likt vienādības zīmi.