Diezgan lielu rezonansi izraisīja Progresīvo Saeimas frakcijas vadītāja Andra Šuvajeva paustās atbildes un atziņas aizvakar LTV intervijā, arī par Hamās iebrukumu Izraēlā. Patiesībā ne tikai viņš, bet Progresīvie kopumā nupat dabū trūkties par savu "neviennozīmīgo" attieksmi pret pēdējiem ģeopolitiskajiem notikumiem un savā ziņā izvairīšanos no skaidri definēta viedokļa paušanas. Patlaban tomēr ģeopolitisko notikumu kontekstā aizvien vairāk tiek izmantots vārdu salikums – vai nu balts, vai melns. Kā jūs vērtējat Progresīvo pēdējās izpausmes gan šīs intervijas kontekstā, gan saistībā ar Progresīvo jauniešu piedalīšanos "neviennozīmīgi" vērtējamos mītiņos Eiropā. Tas viņus neparāda tādā ne īpaši labā gaismā? Tādi kā sava veida valdības revolucionāri...
Par revolucionāriem es viņus tomēr nedēvētu, bet drīzāk par mēģinātājiem būt kreisi populistiskiem, kas tajā pašā laikā mēģina maskēt savus uzskatus virknē jautājumu, lai varētu būt pieņemami un neradītu milzīgu diskomfortu saviem politiskajiem partneriem koalīcijā. Domāju, ka lielākā Progresīvo problēma ir, ka viņi paši nezina visus tos iekšējos slāņus, kas ir organizācijā [partijā]. Ja skatāmies, divi viņu ministri no trim vispār ir viesspēlētāji – ne [satiksmes ministrs Kaspars] Briškens, ne [aizsardzības ministrs Andris] Sprūds nav tādi vēsturiski progresīvie, kas ilgi un dikti būtu bijuši partijas biedri. Līdz ar to – vai viņi tiešām pārstāv to īsto Progresīvo partijas aktīvu, kas iezīmējās tieši tajos pasākumos Briselē. Un te Šuvajevs ar to savu performanci mēģināja kaut kādā veidā špagatā nostāties starp šiem viesspēlētājiem, kuri nešaubīgi stipri atšķiras no tās pamatmasas, kas ir Progresīvo pamata aktīvs, kurš vēlē valdi un nosaka partijas ideoloģiju, programmatiskās nostādnes tieši iekšpartijiskajā cīņā. Ne velti viņš [Šuvajevs] vairākas reizes teica: "mēs diskutējam", tas nozīmē, ka viņiem nav stabilas vērtību sistēmas, ko viņi deklarē uz āru, bet viņiem tomēr ir kādas citas vērtības iekšēji, kuras viņi negrib parādīt, tāpēc diskutē, kā to visu noformēt. Un, manuprāt, tā ir milzīga problēma viņu politiskajiem partneriem, jo tā tomēr ir viena no trim valdošajām partijām, un tad ir jautājums ārpolitiski – par ko ir šī valdība?
Tieši gribēju jautāt – cik lielā mērā šis Progresīvo huligānisms rada disbalansu oficiālajā valdības politikā tieši starptautiskajā arēnā?
Visu sarunu lasiet avīzes Diena ceturtdienas, 2. novembra, numurā! Ja vēlaties laikraksta saturu turpmāk lasīt drukātā formātā, to iespējams abonēt ŠEIT!