Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras (LTRK) veiktās uzņēmēju aptaujas, līdzšinējie pētījumi un paustie viedokļi apliecina, ka uzticēšanos publiskajai pārvaldei, uzticēšanos nodokļu sistēmai un labprātīgu nodokļu nomaksu nelabvēlīgi ietekmē ne tikai augstākais darbaspēju nodokļu slogs Baltijā, bet arī necaurspīdīgs, šķietami nelietderīgs, neefektīvs nodokļos samaksātās naudas izlietojums, birokrātija, sarežģītība.
Aizvien vairāk un vairāk cilvēku, ar kuriem ikdienā man sanāk komunicēt, šausminās par situāciju valsts galvaspilsētā Rīgā. Tukša un teju izmirusi ir ne tikai Vecrīga, bet visa pilsēta.
Pašreizējais Valsts prezidents Egils Levits trešdienas vakarā pēkšņi paziņoja, ka nekandidēs uz otro termiņu amatā. E. Levita lēmums ir uztverts ar atvieglojumu.
Par to, ka pedagogiem vēl ir
šaubas par streika prasību pilnīgu izpildi, par skolotāju deficīta iemesliem, kā arī par izglītības kvalitātes vērtēšanas kritērijiem Guntars Gūte sarunājas ar Latvijas Izglītības un
zinātnes darbinieku arodbiedrības (LIZDA) vadītāju
Ingu Vanagu.
Par purvu nozīmi Latvijas vides daudzveidības sekmēšanā
un vienlaikus ekonomikas,
tostarp reģionos, attīstībā Guntars Gūte sarunājas ar LU ģeoloģijas profesoru un Ezeru un
purvu izpētes centra valdes
locekli Normundu Stivriņu.
Aizejošajā nedēļā skaļi un plaši izskanēja pedagogu protesta gājiens un triju dienu streiks, protestējot pret ilgstoši piedzīvoto politiķu un ierēdņu ignoranci pret daudzajām problēmām nozarē.
Par Centrālās vēlēšanu komisijas darbības nodrošināšanas scenāriju riskiem un ieguvumiem Guntars Gūte sarunājas ar bijušo Satversmes tiesas priekšsēdētāju, tagad Saeimas deputātu Gunāru Kūtri (ZZS).
Par gaidāmajiem pedagogu protestiem, iemesliem ilgstošajai krīzei un zemajām algām izglītībā, kā arī potenciālajiem risinājumiem Guntars Gūte sarunājas ar izglītības un zinātnes ministri Andu Čakšu.
Par konkurences jomas būtību, karteļu problemātiku un publisko iepirkumu rīkotāju atbildību konkurences veicināšanā Guntars Gūte sarunājas ar Konkurences padomes (KP) priekšsēdētāju Juri Gaiķi.
Par situāciju valsts ekonomikā, par to, ko uzņēmēji sagaida no valdības, kā arī skandāliem ap kavēšanos ar ES fondu projektu īstenošanu un Valsts ieņēmumu dienestu Guntars Gūte sarunājas ar Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras prezidentu Aigaru Rostovski.
Skatoties, cik samocīti valdība
spriež par sašķidrinātās dabasgāzes (LNG) termināļa būvēšanu vai
nebūvēšanu Latvijā, rodas sajūta,
ka jau kārtējo reizi politiskā un
valstiskā līmenī nespējam līdz
galam paveikt nevienu būtisku, stratēģiski
svarīgu procesu, kādā brīdī to vienkārši
nesamaitājot.
Par Valsts prezidenta vēlēšanām, uzņēmēju pieaugošo neapmierinātību ar valsts pārvaldi, domstarpībām ap VID vadību un valdības stabilitāti kopumā Guntars Gūte sarunājas ar politologu Filipu Rajevski.
Par Latvijas politisko dienaskārtību, LZS nākotnes plāniem, kā arī Valsts prezidenta
vēlēšanām Guntars Gūte sarunājas ar Latvijas Zemnieku
savienības jaunievēlēto
priekšsēdētāju Viktoru Valaini.
Centrālā finanšu un līgumu aģentūra (CFLA) finanšu korekciju 25% Latvijas Universitātes (LU) īstenotajam projektam Latvijas Universitātes Akadēmiskais centrs Torņakalnā piemērojusi, ņemot vērā, ka šis projekts ir pieminēts Konkurences padomes (KP) 2021. gada 30. jūlija lēmumā Par pārkāpuma konstatēšanu un naudas soda uzlikšanu, ar kuru tika sodīti 10 Latvijas būvniecības uzņēmumi par, KP ieskatā, konstatētu šo uzņēmumu konkurences normu pārkāpšanu jeb dalību "kartelī".
Aizvien nerimst kaislības saistībā ar valsts valodas zināšanu pārbaudi tiem Krievijas pilsoņiem, kuri Latvijā ir saņēmuši pastāvīgās uzturēšanās atļauju (PUA). Arī šonedēļ izvērtās polemika gan politiķu, gan mediju, gan sociālo tīklu vidē, jo Saeimā tika skatīts Imigrācijas likuma grozījumu projekts, ko rosinājusi Iekšlietu ministrija, argumentējot, ka pašreiz likumā noteiktos pārejas noteikumus dažādu objektīvu iemeslu dēļ nebūs iespējams īstenot.
Par situāciju pašvaldībās gada pirmajā ceturksnī, reģionu ilgtspēju un skolu tīkla sakārtošanu Guntars Gūte
sarunājas ar Latvijas Pašvaldību savienības priekšsēdi Gintu Kaminski.
Statistika ir nepielūdzama, un tā vienmēr parāda reālo ainu tādu, kāda tā patiesībā ir. Šoreiz runa ir par statistisko patiesību, par to, ka pērn, salīdzinot ar gadu iepriekš, bija pieaudzis to Latvijas iedzīvotāju skaits, kuri bija pakļauti dziļai materiālai un sociālai nenodrošinātībai. Proti, 2022. gadā tādu bija 7,8% – vairāk nekā 2021. gadā, kad tādu bija 5,3% no visiem iedzīvotājiem, sākot no 16 gadiem, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) apkopotā informācija, ko šonedēļ Dienā jau esam aplūkojuši.
Par cilvēku dzīves kvalitātes uzlabošanas nepieciešamību, rūpēm par bērniem un senioru
labbūtību Guntars Gūte sarunājas ar labklājības ministri Eviku Siliņu (JV).
Latvijas Universitāte (LU) šobrīd cenšas izmanot visus iespējamos juridiskos līdzekļus, lai izvairītos no iespējamiem zaudējumiem 1,7 miljonu eiro apjomā, kas tai var rasties teju gandrīz vai tikai tādēļ, ka tās vārds ir pieminēts Konkurences padomes (KP) lēmumā, ar kuru par iespējamu iesaistīšanos kartelī KP nolēma sodīt 10 Latvijas būvniecības uzņēmumus. Pagaidām LU cīņa rit diezgan smagi, būtībā cīnoties ar juridiskiem kāzusiem.
Ministru prezidenta Krišjāņa Kariņa otrā valdība vakar nostrādāja simto dienu, un šajā sakarā valdības preses dienests bija sagatavojis gana plašu atskatu uz to, ko jaunajam Ministru kabinetam jau izdevies paveikt. Lai gan paveikto darbu saraksts ir gana plašs, tomēr skaidrs, ka lielā mērā tā ir sava veida sausā statistika par lēmumiem, tostarp tādiem, kuri jau izpelnījušies asu dažādu jomu pārstāvju kritiku
Vakar par satiksmes jomu
atbildīgās Rīgas pašvaldības
amatpersonas medijus iepazīstināja ar pētījumu firmas
SKDS veiktās aptaujas rezultātiem, kas liecina – ievērojami
liels skaits iedzīvotāju ar ielu stāvokli Latvijas
galvaspilsētā ir vai nu pavisam, vai daļēji
neapmierināti – attiecīgi 40,6% un 39,7%
respondentu.
Finanšu ministrijas (FM) speciālisti jau sagatavojuši grozījumus likumā “Par iedzīvotāju ienākuma nodokli” (IIN likums), lai saimnieciskās darbības veicējiem – iedzīvotāju ienākuma nodokļa (IIN) maksātājiem atceltu pienākumu veikt IIN avansa maksājumus.
Pēdējos gados aizvien vairāk
cilvēku mēdz uzdot jautājumus
par valsts, patiesībā – valsts
pārvaldes, prioritātēm, mērķiem
un īpaši ierēdņu izpratni par
reālo situāciju gan valstī kopumā,
gan parastā cilvēka līmenī.
Par nepieciešamību nodrošināt hospisa pakalpojumus un to, vai valsts to gatava finansēt, Guntars Gūte
sarunājas ar nodibinājuma Hospiss LV valdes locekli Ilzi Zosuli.
Pēdējo nedēļu laikā ziņu plūsmā nevar nepamanīt virkni satraucošu ziņu, kas tiešā mērā saistītas ar veselības jomas katastrofālo situāciju un tam pakārtotajiem riskiem, ka sabiedrība var laikus nesaņemt nepieciešamos ārstniecības pakalpojumus.