Kūdras nozare pēdējos gados nokļuvusi savā ziņā uzmanības centrā – dzirdam, ka kūdras ieguvi, pamatojoties uz Eiropas Savienības zaļā kursa prasībām, teju pilnībā aizliegs. Kas vispār ir kūdra – vērtīgs resurss, ko eksportēt, vai mūsu dabas sastāvdaļa? Un cik daudz mums ir šī resursa?
Es teiktu – gan resurss, gan kā ekosistēma, kuru brīvajā laikā varam baudīt dažādās pastaigu vietās. To, cik daudz mums ir šī resursa un cik labi mēs to protam pārvaldīt, ir norādījusi Valsts kontrole, paužot secinājumu, ka ar šī resursa pārvaldīšanu Latvijai ne visai labi sekmējas. Ir aptuvena nojausma par kūdras apjomiem, bet šī nojausma nāk no pagājušā gadsimta 80. gadiem, kad kūdras resursus rūpīgi pārvaldīja gan veicot precīzu uzskaiti par kopējiem apjomiem, gan to daudzumu, ko var izstrādāt. Tā kā mūsdienās Latvijā ir nepilnības vienotas zemes dzīļu pārvaldības struktūrā, līdz ar to arī dati par kūdru netiek mērķtiecīgi apkopoti un analizēti pietiekamā detalitātē. Būtībā informācija ir sadrumstalota starp dažādām ministrijām, to iestādēm, kuru savstarpējo komunikāciju arī nevar nosaukt par sekmīgu. Šis aspekts ir iemesls tam, ka Latvijai nav vienotas pozīcijas, kad ES līmenī tiek runāts par kūdras nozares nākotni.
Visu sarunu lasiet avīzes Diena otrdienas, 2. maija, numurā! Ja vēlaties laikraksta saturu turpmāk lasīt drukātā formātā, to iespējams abonēt ŠEIT!