Latvijas Finanšu izlūkošanas dienests 2020. gada pirmajā ceturksnī bloķēja līdzekļus par kopējo summu, kas pārsniedz 159 000 000 eiro. Šie apmēri četras reizes pārsniedz līdzekļu summu, kas tika bloķēti tajā pašā laika posmā 2019. gadā. Ievērojama šo līdzekļu daļa ir ABLV Banka un PNB Bankа klientu līdzekļi, attiecībā uz kuriem bankām ir radušies jautājumi par viņu ienākumu likumību.
Kas ir līdzekļu bloķēšana un kas var būt tās pamatojums? Kā bloķēto līdzekļu īpašnieki var aizsargāt savas tiesības un likumīgās intereses šī procesa ietvaros? Kā atgūt "savu sūri nopelnīto"?
Līdzekļu iesaldēšanai nav nepieciešams tiesas nolēmums. Pareizāk sakot, kādā vēlākā posmā tas noteikti būs nepieciešams aresta uzlikšanai, taču sākumā lēmums par aizliegumu rīkoties ar mantu tiek pieņemts bez tiesas piedalīšanas.
Ja likumā noteiktajam personu lokam, visbiežāk tās ir kredītiestādes (bankas) vai Finanšu izlūkošanas dienests, rodas aizdomas par privātpersonas (gan fiziskas, gan juridiskas personas) līdzekļu likumību, šie līdzekļi (t.i., naudas līdzekļi, finanšu instrumenti, kreditora prasījuma tiesības), kuri, piemēram, atrodas konkrētas personas bankas kontā, var tikt iesaldēti ar Finanšu izlūkošanas dienesta rīkojumu uz laiku, kas ir noteikts likumā (parasti līdzekļu sākotnējās iesaldēšanas piecu dienu periods tiek pagarināts par 45 dienām).
Šis ir pirmais līdzekļu bloķēšanas posms. Šajā posmā līdzekļu iesaldēšanu var izbeigt pats Finanšu izlūkošanas dienests, ja persona ir iesniegusi Finanšu izlūkošanas dienestam pamatotas ziņas, kas pierāda iesaldēto līdzekļu izcelsmes likumību, vai arī Ģenerālprokuratūra, kas, izskatījusi personas, kuras līdzekļi ir iesaldēti, iesniegto sūdzību par Finanšu izlūkošanas dienesta rīkojumu, atzinusi informāciju, uz kuru balstījās Finanšu izlūkošanas dienests, pieņemot rīkojumu par līdzekļu iesaldēšanu, par nepietiekamu šāda rīkojuma izdošanai, bet privātpersonas līdzekļu iesaldēšanu – par nepamatotu.
Taisnības labad jāsaka, ka pēdējā laikā līdzekļu iesaldēšanas atcelšana šajā posmā ir ārkārtīgi reta parādība. Tomēr tas nenozīmē, ka pēc informācijas saņemšanas par konta iesaldēšanu visām likumā paredzētajām personas darbībām, kas ir vērstas uz centieniem atbrīvot līdzekļus, nav nekādas jēgas. Papildus iespējai atbrīvot savus līdzekļus šajā "agrīnajā" posmā ir jāsaprot, ka nākotnē, ja līdzekļu iesaldēšana tiks atzīta par nepamatotu, persona var zaudēt tiesības uz atlīdzību par zaudējumiem, kas tai radušies šādas nepamatotas iesaldēšanas rezultātā, ja persona nebija sniegusi informāciju, kas ir nepieciešama un pietiekama, lai atspēkotu aizdomas par līdzekļu nelikumīgu izcelsmi.
Otrais līdzekļu bloķēšanas posms ir līdzekļu un finanšu instrumentu arests kriminālprocesa ietvaros, kura pamatā ir Finanšu izlūkošanas dienesta sastādīts ziņojums, kas ietver līdzekļu iesaldēšanu pamatojumu. Prakse rāda, ka šo informāciju Finanšu izlūkdienests nodod tiesībsargājošajām iestādēm gandrīz nekavējoties pēc līdzekļu iesaldēšanas kriminālprocesa uzsākšanai par iespējamās noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas faktu. Arests naudas līdzekļiem uzsāktā kriminālprocesa ietvaros var tikt uzlikts tikai ar izmeklēšanas tiesneša sankciju.
Līdzekļu aresta tiesiskā jēga ir tāda, ka tā paredz iespējamu aktīvu konfiskāciju no valsts puses. Šajā gadījumā konfiskācijas objekts var būt ne tikai aktīvi, kas tiek uzskatīti par (iespējams) noziedzīgi iegūtajiem līdzekļiem. Tie var būt arī citi aktīvi, kas potenciāli var tikt konfiscēti neatklāto vai izšķērdēto noziedzīgi iegūtu līdzekļu vietā.
Tādējādi faktiski var izcelt divus galvenos aresta pamatojumus. Līdzekļi var tikt arestēti kriminālprocesa ietvaros, ja:
1) līdzekļi ir tieši vai netieši iegūti nozieguma rezultātā, vai
2) līdzekļu īpašnieks nevar pierādīt to izcelsmes likumību, un arestētie līdzekļi ir nesamērīgi ar to īpašnieka likumīgajiem ienākumiem gadījumos, kad persona ir izdarījusi noziegumu, kas ir vērsts uz materiālu vai citu labumu iegūšanu, ir kādas organizētās grupas dalībnieks vai atbalsta to, ir saistīts ar terorismu, atrodas ģimenes, ekonomiskajās vai citās mantiskajās attiecībās ar iepriekš minētajām personām.
Saskaņā ar likumu kriminālprocesa ietvaros naudas līdzekļu noziedzīgā izcelsme uzskatāma par pierādītu, ja pierādīšanas procesa laikā ir pamats atzīt, ka mantai, visticamāk, ir noziedzīga, nevis likumīga izcelsme. Tajā pašā laikā, lai pierādītu noziedzīgi iegūto līdzekļu legalizāciju, ir pietiekami pierādīt, ka konkrēti līdzekļi tika iegūti noziedzīgi, un nav jāpierāda, kāda konkrēta nozieguma rezultātā šie līdzekļi tika iegūti. Tādējādi Latvijas likumdošana ļauj atzīt līdzekļu legalizācijas esamību arī tajos gadījumos, kad nav noteikta konkrēta noziedzīgs nodarījums, kura paveikšanas rezultātā šie līdzekļi tika iegūti.
Tādējādi līdzekļus, kas arestēti, pamatojoties uz otro iepriekš minēto iemeslu, var atbloķēt, iesniedzot pierādījumus, ka arestētajiem līdzekļiem ir likumīga izcelsme, un tie ir samērīgi ar to īpašnieka likumīgajiem ienākumiem.
Atbilde uz jautājumu, kā to izdarīt praksē, kādas konkrēti darbības ir jāveic, kādi dokumenti jāapkopo, katram konkrētajam gadījumam būs individuāla. Var tikai teikt, ka cīņa pret līdzekļu bloķēšanu ir diezgan ilgstoša un sarežģīta darbība, kas prasa kvalificētu juridisko palīdzību.
Vairāk informācijas
Lai iegūtu vairāk informācijas, lūdzu sazinieties ar mums, tālr. 67313315, e-pasts: [email protected]
Advokātu birojs NJORD ir Ziemeļvalstu un Baltijas valstu advokātu birojs ar birojiem Dānijā, Igaunijā, Latvijā un Lietuvā. Mums ir vairāk nekā 200 darbinieku, no kuriem aptuveni puse ir juristi. Mūsu strīdu izšķiršanas nodaļa ir slavena ar veiksmīgu palīdzību labi pazīstamiem vietējiem klientiem, kā arī labākajiem starptautiskajiem uzņēmumiem – arī Ziemeļvalstu un Krievijas klientiem, kuriem primāra izvēle, kā zināms, ir komanda. Mēs piedāvājam pilnu tiesvedības pakalpojumu klāstu, kas aptver civiltiesības, administratīvās tiesības un krimināltiesības (t.s. balto apkaklīšu noziegumi). Mūs bieži iesaka un algo tieši kā tiesvedības advokātus.
Mūsu krimināltiesību (balto apkaklīšu noziegumu) prakse attīstās ļoti strauji. Mūsu krimināltiesību advokātiem ir plašas zināšanas par tiesu, prokuratūru un tiesībaizsardzības iestāžu principiem, metodēm un praksi.
Mūsu krimināltiesību advokāti sniedz šādu juridisku palīdzību:
- policijas un citu tiesībaizsardzības iestāžu aizturēto personu aizstāvēšana,
- aizstāvība personām, kuras tur aizdomās un apsūdz korupcijā, finanšu vai ekonomiskos noziegumos;
- juridiskās palīdzības sniegšana cietušajiem un lieciniekiem;
- civilprasītāja interešu pārstāvēšana kriminālprocesā;
- juridiskā palīdzība un pārstāvība lietās, kas saistītas ar noziedzīgi iegūtu mantu.