Jāņa Purcena gleznās krāsa ir meklējoša un dzīva. Mākslinieka rokās tai tiek rasts arvien jauns, eksperimetāls piesitiens, gleznojot sižetu – mākoņus, kas vijas cauri Jāņa Purcena daiļradei. Tēlainie fantomi un simboli raksturo un mēģina mēmi, ar krāsas palīdzību skaidrot mākslinieka gleznu vēstījumu. Ekspozīcijā kā uzrunājamais objekts, siena, kur atstaroties gleznu enerģijas lādiņam, konceptuāli nostādīta Igora Dobičina skulptūra Ceturtais no baltajiem apokalipses jātniekiem vai Atlikušais no baltajiem apokalipses jātniekiem, ar kuru tēlaini telpā polemizē Jāņa Purcena glezniecība. Jo ekspozīcijas sarunas tēma ir, kā stilistiskais uzstādījums, kas jau ir konceptuāli piesātināts, ievieš atšķirīgu mākslas veidu darbu eksistenciālo un kompozicionālo savietojamību telpā. Mākslas forma un krāsa, masa un vibrācija – izpētes izejas dati, ko izstādē jāizmanto skatītājam.
Jāņa Purcena un Igora Dobičina izstāde Atlikušais no baltajiem apokalipses jātniekiem un rezidentūra
Ekspozīcijas iekārtotājs un idejas autors, gleznotājs Jānis Purcens skatītājam un sev dod kreatīvu uzdevumu – pētīt. Izpētes objekts tiek definēts kā dažādu mākslas priekšmetu simbioze telpā, kas rodas tēlnieka Igora Dobičina stiropora skulptūras un Jāņa Purcena autortehnikā tapušo gleznu vizuālajā mijiedarbībā.
Uzmanību!
Pieprasītā sadaļa var saturēt erotiskus materiālus, kuru apskatīšana atļauta tikai pilngadību sasniegušām personām.