Par likumprojektu atbildīgā parlamenta Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisija likumprojekta otrā lasījuma redakcijā tāpat atbalstīja ar šo regulējumu saistītu kārtību, kādā Latvijas pilsonība būs piešķirama, ja bērns būs dzimis ārpus Latvijas vai viens no vecākiem ir citas valsts pilsonis.
Saeimas vairākums šodien noraidīja vairākus priekšlikumus minētajam likumprojektam, kuros piedāvāts plašāks regulējums pilsonības piešķiršanā bērniem.
Deputāts Aldis Gobzems piedāvāja noteikt, ka pilsonība būtu piešķirama tiem Latvijas nepilsoņiem, kuri dzimuši Latvijā pēc 1991.gada 21.augusta. Par likumprojektu atbildīgās parlamenta Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas priekšsēdētājs Artuss Kaimiņš (KPV LV) pavēstīja, ka komisija šādu priekšlikumu nav atbalstījusi, jo tas būtiski pārsniedz sākotnējo likumprojekta mērķi - pārtraukt nepilsoņa statusa piešķiršanu jaundzimušiem bērniem.
Gobzems piedāvāja pilsonību piešķirt arī tiem Latvijas nepilsoņiem, kuri pēc 1991.gada 21 augusta valsts valodā ieguvuši vidējo vai augstāko izglītību Latvijas izglītības iestādē. Arī šis priekšlikums neguva deputātu atbalstu.
Gobzems mudināja deputātus nebaidīties no Latvijā jau dzīvojošiem bērniem vai pat vēl nedzimušiem zīdaiņiem, kuri, nepārstājot nepilsoņa statusa piešķiršanu bērniem, ir daļa no Latvijas sabiedrības. Viņaprāt, tā ir iespēja veidot Latvijai lojālu sabiedrību, nedalot sabiedrību savējos un svešos.
Noraidīts tapa arī partiju apvienības Attīstībai/Par! priekšlikums, kas paredz pilsonību piešķir tiem Latvijas nepilsoņiem, kuri ir jaunāki par 15 gadiem un nav citu valstu pilsoņi.
Vējoņa iniciatīva paredz vairs nepiešķirt nepilsoņu statusu bērniem, kuri dzimuši Latvijā pēc 2020.gada 1.janvāra. Likumprojekta anotācijā norādīts, ka tā pieņemšana veicinās saliedētas un uz Latvijas tautas kopīgajām vērtībām balstītas Latvijas sabiedrības turpmāku attīstību.
Likumprojekts paredz par Latvijas pilsoņiem atzīt pēc 2020.gada 1.janvāra dzimušos bērnus, kuriem saskaņā ar likuma "Par to bijušās PSRS pilsoņu statusu, kuriem nav Latvijas vai citas valsts pilsonības" attiecīgo normu būtu tiesības uz nepilsoņa statusu. Bērns tiktu atzīts par Latvijas pilsoni, ja vien bērna vecāki nebūtu vienojušies par citas valsts pilsonības piešķiršanu bērnam un bērns nebūtu citas valsts pilsonis.
Priekšlikums ir līdzīgs Vējoņa iepriekš 12.Saeimā virzītajai iniciatīvai, precizējot tās pamatojumu. Bijušais Valsts prezidents iepriekš skaidroja, ka iniciatīvu iesniedz atkārtoti, ar cerību, ka jaunais parlaments domās citādi, uzsverot, ka ir jāpieliek punkts šim jautājumam.
"Turpināt to, ka valstī ir šāda nepilsoņu institūcija, nav pareizi, un kādā brīdī tam ir jāpieliek punkts. Bērniem, kas piedzimst Latvijā, jākļūst par Latvijas pilsoņiem. Ja vecāki tomēr vēlētos atteikties no Latvijas pilsonības, tad lai viņi raksta iesniegumu un izvēlas to valsti, kuras pilsonību viņi tiešām vēlas," pērn minēja Vējonis.
12.Saeima 2018.gadā septembrī noraidīja Vējoņa iesniegto likumprojektu par nepilsoņa statusa piešķiršanas izbeigšanu bērniem.
ļuļa
Eva
piedodiet