Nupat netālu no Marrākešas pilsētas atrastie galvaskausu, zobu un kaulu fragmenti ir vismaz 300 000 gadu veci, noskaidrojuši pētnieki. Šis atklājums apgāzis ilgstoši nostiprinājušos uzskatus par homo sapiens jeb saprātīgā cilvēka vēsturi. Atraduma vecumu palīdzējusi konstatēt šo indivīdu izmantotā krama analīze.
"Mūsu analīze apliecināja, ka šis materiāls atklāj mūsu sugas dziļākās saknes, senāko Āfrikā vai citviet jebkad atrasto homo sapiens," pavēstījis viens no pētījuma vadošajiem zinātniekiem, Vācijas Maksa Planka Evolucionārās antropoloģijas institūta paleoantropologs Žans Žaks Iblēns.
Publikācijā raksturotās fosilijas uzietas laikā no 2007. līdz 2011. gadam, un, visticamāk, ir piecu dažādu indivīdu - trīs pieaugušo, viena pusaudža un viena bērna - kauli. Viņu visu galvaskausu un zobu forma ir gandrīz tāda pati kā mūsdienu cilvēkiem, taču viņu galvaskausi ir garāki.
Tāpat secināts, ka šie indivīdi bijuši mednieki - vācēji, ko apliecina arī akmens darbarīki, kas izmantoti dzīvnieku medīšanai un nogalināšanai. Tāpat viņi pratuši iegūt un pielietot uguni, raksta Nature.
Homo sapiens, izrādījās,